Lielākais Debesu valstībā
(Mk 9:33–37Lk 9:46–48)1 Tajā pašā laikā mācekļi gāja pie Jēzus un vaicāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?” 2 Jēzus, pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū, 3 sacīja: “Es jums saku: patiesi, ja jūs nemaināties un netopat kā bērniņi, jūs neieiesiet Debesu valstībā. 4 Tad nu ikviens, kas pats top pazemīgs kā šis bērniņš, ir lielākais Debesu valstībā. 5 Un, kas uzņem vienu šādu bērniņu manā vārdā, tas uzņem mani.
Jēzus brīdina no apgrēcināšanas
(Mk 9:42–48Lk 17:1–2)6 Kas apgrēcina vienu no šiem mazākajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to noslīcinātu jūras dziļumā. 7 Vai! pasaulei, kad nāk apgrēcība! Apgrēcībai gan ir jānāk, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru nāk apgrēcība! 8 Un, ja tava roka vai kāja tevi apgrēcina, nocērt to un aizmet projām! Labāk tev tizlam un kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un kājas un tu tiec iemests mūžīgā ugunī. 9 Ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet projām. Labāk tev vienacainam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas acis un tu tiec iemests elles ugunīs.
Līdzība par pazudušo avi
(Lk 15:3–7)10 Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazākajiem nenonicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu. 12 Kā jūs domājat? Ja kādam cilvēkam pieder simts avju un viena no tām nomaldās, vai tad viņš neatstās pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un nedosies meklēt to nomaldījušos? 13 Un, ja viņam gadās to atrast, es jums saku: patiesi viņš priecājas par to vairāk nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nebija nomaldījušās. 14 Tāpat tas nav pēc jūsu debesu Tēva prāta, ka iet bojā viens no šiem mazākajiem.
Ja brālis grēko
(Lk 17:3)15 Ja tavs brālis pret tevi grēko, tad ej un uzrādi viņa vainu, kad esat divatā; ja viņš tevi klausa, tu savu brāli esi atguvis. 16 Ja viņš tevi neklausa, tad ņem līdzi vēl vienu vai divus, lai no divu vai trīs liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts . 17 Ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei; un, ja viņš neklausa draudzi, tad uzskati viņu par pagānu vai muitnieku. 18 Es jums saku: patiesi, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs. 19 Un vēl es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, tad mans debesu Tēvs viņiem to piešķirs. 20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur arī es esmu viņu vidū.”
Līdzība par nelietīgo kalpu
21 Tad Pēteris piegāja viņam klāt un jautāja: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?” 22 Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām. 23 Tādēļ Debesu valstība ir salīdzināma ar ķēniņu, kas nolēma prasīt norēķinu saviem kalpiem. 24 Kad viņš sāka to darīt, viņam pieveda kādu, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talantu. 25 Un, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot gan viņu pašu, gan viņa sievu un bērnus, gan visu, kas tam bija, un parādu samaksāt. 26 Tad kalps krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. 27 Kungs iežēlojās par šo kalpu un atlaida tam aizdevumu. 28 Šis kalps, izgājis ārā, ieraudzīja kādu savu biedru, kas viņam bija parādā simts denāriju. Viņš to satvēris žņaudza un sacīja: atdod, ko esi parādā! 29 Tad viņa biedrs krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. 30 Taču viņš negribēja gaidīt un aizgājis to ielika cietumā, līdz tas parādu būs samaksājis. 31 Citi kalpi, viņa biedri, to redzēdami, ļoti noskuma; tie gāja un visu notikušo atstāstīja kungam. 32 Tad kungs viņu pasauca un sacīja: tu nelietīgais kalps, visu tavu parādu es tev atlaidu, kad tu lūdzi. 33 Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos? 34 Un kungs saniknojies nodeva to spīdzinātājiem, līdz tas būs samaksājis visu parādu. 35 Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”
Lielākais Debesu valstībā
(Mk 9:33–37Lk 9:46–48)1 Tajā pašā laikā mācekļi gāja pie Jēzus un vaicāja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?” 2 Jēzus, pieaicinājis kādu bērniņu un nostādījis to viņu vidū, 3 sacīja: “Es jums saku: patiesi, ja jūs nemaināties un netopat kā bērniņi, jūs neieiesiet Debesu valstībā. 4 Tad nu ikviens, kas pats top pazemīgs kā šis bērniņš, ir lielākais Debesu valstībā. 5 Un, kas uzņem vienu šādu bērniņu manā vārdā, tas uzņem mani.
Jēzus brīdina no apgrēcināšanas
(Mk 9:42–48Lk 17:1–2)6 Kas apgrēcina vienu no šiem mazākajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to noslīcinātu jūras dziļumā. 7 Vai! pasaulei, kad nāk apgrēcība! Apgrēcībai gan ir jānāk, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru nāk apgrēcība! 8 Un, ja tava roka vai kāja tevi apgrēcina, nocērt to un aizmet projām! Labāk tev tizlam un kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un kājas un tu tiec iemests mūžīgā ugunī. 9 Ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet projām. Labāk tev vienacainam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas acis un tu tiec iemests elles ugunīs.
Līdzība par pazudušo avi
(Lk 15:3–7)10 Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazākajiem nenonicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu. 12 Kā jūs domājat? Ja kādam cilvēkam pieder simts avju un viena no tām nomaldās, vai tad viņš neatstās pārējās deviņdesmit deviņas kalnos un nedosies meklēt to nomaldījušos? 13 Un, ja viņam gadās to atrast, es jums saku: patiesi viņš priecājas par to vairāk nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nebija nomaldījušās. 14 Tāpat tas nav pēc jūsu debesu Tēva prāta, ka iet bojā viens no šiem mazākajiem.
Ja brālis grēko
(Lk 17:3)15 Ja tavs brālis pret tevi grēko, tad ej un uzrādi viņa vainu, kad esat divatā; ja viņš tevi klausa, tu savu brāli esi atguvis. 16 Ja viņš tevi neklausa, tad ņem līdzi vēl vienu vai divus, lai no divu vai trīs liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts . 17 Ja viņš tos neklausa, tad saki to draudzei; un, ja viņš neklausa draudzi, tad uzskati viņu par pagānu vai muitnieku. 18 Es jums saku: patiesi, ko vien jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs. 19 Un vēl es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, tad mans debesu Tēvs viņiem to piešķirs. 20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur arī es esmu viņu vidū.”
Līdzība par nelietīgo kalpu
21 Tad Pēteris piegāja viņam klāt un jautāja: “Cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai pietiek līdz septiņām reizēm?” 22 Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām reizēm, bet gan: līdz septiņdesmit reiz septiņām. 23 Tādēļ Debesu valstība ir salīdzināma ar ķēniņu, kas nolēma prasīt norēķinu saviem kalpiem. 24 Kad viņš sāka to darīt, viņam pieveda kādu, kas viņam bija parādā desmit tūkstošus talantu. 25 Un, tā kā viņš nespēja samaksāt, viņa kungs pavēlēja pārdot gan viņu pašu, gan viņa sievu un bērnus, gan visu, kas tam bija, un parādu samaksāt. 26 Tad kalps krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. 27 Kungs iežēlojās par šo kalpu un atlaida tam aizdevumu. 28 Šis kalps, izgājis ārā, ieraudzīja kādu savu biedru, kas viņam bija parādā simts denāriju. Viņš to satvēris žņaudza un sacīja: atdod, ko esi parādā! 29 Tad viņa biedrs krita pie zemes un lūdzās: pagaidi uz mani, es visu samaksāšu. 30 Taču viņš negribēja gaidīt un aizgājis to ielika cietumā, līdz tas parādu būs samaksājis. 31 Citi kalpi, viņa biedri, to redzēdami, ļoti noskuma; tie gāja un visu notikušo atstāstīja kungam. 32 Tad kungs viņu pasauca un sacīja: tu nelietīgais kalps, visu tavu parādu es tev atlaidu, kad tu lūdzi. 33 Vai tev tāpat nevajadzēja apžēloties par savu biedru, kā es par tevi apžēlojos? 34 Un kungs saniknojies nodeva to spīdzinātājiem, līdz tas būs samaksājis visu parādu. 35 Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosiet.”
