Līdzība par atraitni un netaisno tiesnesi
1 Tad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi. 2 “Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja. 3 Vēl tajā pilsētā bija kāda atraitne, un tā nāca pie viņa, sacīdama: iztiesā manu lietu pret manu pretinieku. 4 Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu, 5 taču šī atraitne mani nomoka, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un nesit mani vaigā. 6 Kungs sacīja: ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka! 7 Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies? 8 Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?”
Līdzība par farizeju un muitnieku
9 Un dažiem, kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja, viņš stāstīja šādu līdzību: 10 “Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs – muitnieks. 11 Farizejs, nostājies savrup, lūdza tā: Dievs, es tev pateicos, ka neesmu kā pārējie cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji vai arī kā šis te muitnieks; 12 es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu. 13 Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! 14 Es jums saku: šis nogāja savās mājās attaisnots, bet tas otrs ne, jo katrs, kas pats sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”
Jēzus svētī bērniņus
(Mt 19:13–15Mk 10:13–16)15 Ļaudis nesa pie viņa bērniņus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi, to redzēdami, viņus norāja. 16 Bet Jēzus sauca viņus klāt, sacīdams: “Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. 17 Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas neieies tajā.”
Par bagāto vīru
(Mt 19:16–30Mk 10:17–31)18 Kāds augsts vīrs viņam jautāja: “Labais Skolotāj, kas man būtu jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?” 19 Bet Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. 20 Vai baušļus tu zini? Nepārkāp laulību; nenogalini; nezodz; nedod nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti! ” 21 Bet tas sacīja: “To visu es esmu pildījis kopš jaunības.” 22 To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.” 23 Bet viņš, to dzirdējis, kļuva gauži bēdīgs, jo bija ļoti bagāts. 24 Redzot viņu nobēdājušos , Jēzus sacīja: “Cik grūti tiem, kam daudz mantas, ieiet Debesu valstībā. 25 Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” 26 Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?” 27 Viņš sacīja: “Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.” 28 Bet Pēteris sacīja: “Redzi, mēs esam atstājuši visu un tev sekojām.” 29 Viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, Dieva valstības dēļ atstājis māju vai sievu, vai brāļus, vai vecākus, vai bērnus, 30 nesaņemtu daudz vairāk jau šajā laikā un nākamajā laikā – mūžīgo dzīvību.”
Jēzus trešo reizi māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mt 20:17–19Mk 10:32–34)31 Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. 32 Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts. 33 Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” 34 Viņi no tā neko nesaprata – sacītais viņiem palika apslēpts, un viņi nespēja teikto izprast.
Jēzus dziedina aklo ubagu pie Jērikas
(Mt 20:29–34Mk 10:46–52)35 Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja. 36 Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir. 37 Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.” 38 Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 39 Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 40 Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja: 41 “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!” 42 Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.” 43 Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.
Līdzība par atraitni un netaisno tiesnesi
1 Tad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi. 2 “Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja. 3 Vēl tajā pilsētā bija kāda atraitne, un tā nāca pie viņa, sacīdama: iztiesā manu lietu pret manu pretinieku. 4 Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu, 5 taču šī atraitne mani nomoka, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un nesit mani vaigā. 6 Kungs sacīja: ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka! 7 Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies? 8 Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?”
Līdzība par farizeju un muitnieku
9 Un dažiem, kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja, viņš stāstīja šādu līdzību: 10 “Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs – muitnieks. 11 Farizejs, nostājies savrup, lūdza tā: Dievs, es tev pateicos, ka neesmu kā pārējie cilvēki – laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji vai arī kā šis te muitnieks; 12 es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu. 13 Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs! 14 Es jums saku: šis nogāja savās mājās attaisnots, bet tas otrs ne, jo katrs, kas pats sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”
Jēzus svētī bērniņus
(Mt 19:13–15Mk 10:13–16)15 Ļaudis nesa pie viņa bērniņus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi, to redzēdami, viņus norāja. 16 Bet Jēzus sauca viņus klāt, sacīdams: “Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. 17 Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas neieies tajā.”
Par bagāto vīru
(Mt 19:16–30Mk 10:17–31)18 Kāds augsts vīrs viņam jautāja: “Labais Skolotāj, kas man būtu jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?” 19 Bet Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. 20 Vai baušļus tu zini? Nepārkāp laulību; nenogalini; nezodz; nedod nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti! ” 21 Bet tas sacīja: “To visu es esmu pildījis kopš jaunības.” 22 To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.” 23 Bet viņš, to dzirdējis, kļuva gauži bēdīgs, jo bija ļoti bagāts. 24 Redzot viņu nobēdājušos , Jēzus sacīja: “Cik grūti tiem, kam daudz mantas, ieiet Debesu valstībā. 25 Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” 26 Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?” 27 Viņš sacīja: “Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.” 28 Bet Pēteris sacīja: “Redzi, mēs esam atstājuši visu un tev sekojām.” 29 Viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, Dieva valstības dēļ atstājis māju vai sievu, vai brāļus, vai vecākus, vai bērnus, 30 nesaņemtu daudz vairāk jau šajā laikā un nākamajā laikā – mūžīgo dzīvību.”
Jēzus trešo reizi māca par savu nāvi un augšāmcelšanos
(Mt 20:17–19Mk 10:32–34)31 Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. 32 Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts. 33 Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” 34 Viņi no tā neko nesaprata – sacītais viņiem palika apslēpts, un viņi nespēja teikto izprast.
Jēzus dziedina aklo ubagu pie Jērikas
(Mt 20:29–34Mk 10:46–52)35 Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja. 36 Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir. 37 Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.” 38 Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 39 Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” 40 Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja: 41 “Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!” 42 Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.” 43 Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.
