Jērikas krišana
1 Bet Jērika bija Israēla dēlu dēļ slēgtin noslēgusies – neviens nevarēja tur ne iet, ne nākt.
2 Un Kungs teica Jozuam: “Redzi, es atdodu tev Jēriku un tās ķēniņu, un tās varenos spēkavīrus! 3 Lai visi karavīri iet riņķī pilsētai, lai soļo tai apkārt reizi dienā. Tā dariet sešas dienas. 4 Septiņi priesteri šķirsta priekšā lai nes septiņus āža ragus. Septītajā dienā ejiet pilsētai apkārt septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus. 5 Kad tie stipri pūtīs āža ragu un jūs to sadzirdēsiet, tad visi ļaudis lai izkliedz skaļu kliedzienu, un pilsētas mūris sabruks, kā stāvējis, un ļaudis lai metas turp – tieši uz priekšu.” 6 Tad Jozua, Nūna dēls, sauca priesterus un teica viņiem: “Nesiet derības šķirstu, un septiņi priesteri lai nes Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus.” 7 Bet ļaudīm viņš sacīja: “Dodieties un ejiet apkārt pilsētai, un karavīri lai iet pa priekšu Kunga šķirstam.” 8 Notika, kā Jozua tautai bija pavēlējis, – septiņi priesteri nesa Kunga priekšā septiņus āža ragus, tie gāja, pūta ragus, un Kunga derības šķirstu nesa aiz tiem. 9 Karavīri gāja pa priekšu priesteriem, un šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 10 Jozua pavēlēja ļaudīm: “Neklaigājiet, lai jūsu balsis pat nedzird, lai ne vārds neizlaužas jums no lūpām, līdz es jums teikšu – tad kliegtin kliedziet!” 11 Tā viņš lika Kunga šķirstu nest apkārt pilsētai un soļot ap to vienu reizi. Tad tie devās uz nometni un pārnakšņoja nometnē.
12 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri nesa Kunga šķirstu. 13 Septiņi priesteri nesa Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus, gāja un pūta ragus, un karavīri gāja tiem pa priekšu, un Kunga šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 14 Nākamajā dienā viņi atkal vienu reizi soļoja ap pilsētu un tad atgriezās nometnē – tā viņi darīja sešas dienas. 15 Septītajā dienā viņi cēlās jo agri, kad ausa gaisma, un soļoja ap pilsētu tāpat kā iepriekš, bet septiņas reizes – todien viņi gāja apkārt pilsētai septiņas reizes. 16 Septītajā reizē priesteri pūta ragus, un Jozua teica ļaudīm: “Kliedziet, jo Kungs jums ir devis šo pilsētu! 17 Lai šī pilsēta tiek nodota iznīcības lāstam un viss, kas tajā, – Kungam! Vienīgi mauka Rāhāba lai paliek dzīva, viņa un visi, kas kopā ar viņu namā, jo viņa paslēpa vēstnešus, ko mēs bijām sūtījuši. 18 Jūs tikai sargieties no tā, kas nodots iznīcības lāstam, ka paši netiekat nolādēti – neņemiet neko no iznīcībai lemtajām lietām, lai Israēla nometne netiek lemta iznīcībai un pār to nenāk nelaime. 19 Viss sudrabs un zelts, vara trauki un dzelzs lai ir svēti Kungam – lieciet tos Kunga dārgumu krātuvē.” 20 Tad ļaudis kliedza un pūta ragus. Tiklīdz ļaudis izdzirdēja ragu skaņas, tie izkliedza skaļu kliedzienu, un mūris sabruka, kā stāvējis, un ļaudis devās iekšā pilsētā – taisni uz priekšu, un viņi ieņēma pilsētu. 21 Viņi iznīcināja visu, kas bija pilsētā: gan vīrus, gan sievas, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, gan avis, gan ēzeļus – ar zobena asmeni! 22 Bet abiem vīriem, kas bija izlūkojuši zemi, Jozua teica: “Ejiet uz tās sievas, tās maukas, namu un izvediet ārā to sievu un visus, kas kopā ar viņu, kā esat zvērējuši!” 23 Un puiši, kas bija gājuši izlūkos, iegāja iekšā un izveda laukā Rāhābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas viņai, un visu viņas dzimtu tie izveda laukā un nomitināja ārpus Israēla nometnes. 24 Pilsētu un visu, kas tajā, tie nodedzināja ar uguni, tikai sudrabu, zeltu, vara traukus un dzelzi tie nodeva Kunga nama dārgumu krātuvē. 25 Bet mauku Rāhābu un viņas tēva namu, un visus, kas bija ar viņu, Jozua atstāja dzīvus. Tie dzīvo Israēlā līdz pat šai dienai, jo viņa paslēpa vēstnešus, kurus Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.
26 Tolaik Jozua zvērēja, sacīdams: “Kunga priekšā nolādēts tas, kas atjaunos un uzcels šo pilsētu Jēriku! Savu pirmdzimto lai viņš atdod par tās pamatiem un savu jaunāko – par tās vārtiem!” 27 Kungs bija ar Jozuu, un viņš kļuva slavens visā zemē.
Jērikas krišana
1 Bet Jērika bija Israēla dēlu dēļ slēgtin noslēgusies – neviens nevarēja tur ne iet, ne nākt.
2 Un Kungs teica Jozuam: “Redzi, es atdodu tev Jēriku un tās ķēniņu, un tās varenos spēkavīrus! 3 Lai visi karavīri iet riņķī pilsētai, lai soļo tai apkārt reizi dienā. Tā dariet sešas dienas. 4 Septiņi priesteri šķirsta priekšā lai nes septiņus āža ragus. Septītajā dienā ejiet pilsētai apkārt septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus. 5 Kad tie stipri pūtīs āža ragu un jūs to sadzirdēsiet, tad visi ļaudis lai izkliedz skaļu kliedzienu, un pilsētas mūris sabruks, kā stāvējis, un ļaudis lai metas turp – tieši uz priekšu.” 6 Tad Jozua, Nūna dēls, sauca priesterus un teica viņiem: “Nesiet derības šķirstu, un septiņi priesteri lai nes Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus.” 7 Bet ļaudīm viņš sacīja: “Dodieties un ejiet apkārt pilsētai, un karavīri lai iet pa priekšu Kunga šķirstam.” 8 Notika, kā Jozua tautai bija pavēlējis, – septiņi priesteri nesa Kunga priekšā septiņus āža ragus, tie gāja, pūta ragus, un Kunga derības šķirstu nesa aiz tiem. 9 Karavīri gāja pa priekšu priesteriem, un šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 10 Jozua pavēlēja ļaudīm: “Neklaigājiet, lai jūsu balsis pat nedzird, lai ne vārds neizlaužas jums no lūpām, līdz es jums teikšu – tad kliegtin kliedziet!” 11 Tā viņš lika Kunga šķirstu nest apkārt pilsētai un soļot ap to vienu reizi. Tad tie devās uz nometni un pārnakšņoja nometnē.
12 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri nesa Kunga šķirstu. 13 Septiņi priesteri nesa Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus, gāja un pūta ragus, un karavīri gāja tiem pa priekšu, un Kunga šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 14 Nākamajā dienā viņi atkal vienu reizi soļoja ap pilsētu un tad atgriezās nometnē – tā viņi darīja sešas dienas. 15 Septītajā dienā viņi cēlās jo agri, kad ausa gaisma, un soļoja ap pilsētu tāpat kā iepriekš, bet septiņas reizes – todien viņi gāja apkārt pilsētai septiņas reizes. 16 Septītajā reizē priesteri pūta ragus, un Jozua teica ļaudīm: “Kliedziet, jo Kungs jums ir devis šo pilsētu! 17 Lai šī pilsēta tiek nodota iznīcības lāstam un viss, kas tajā, – Kungam! Vienīgi mauka Rāhāba lai paliek dzīva, viņa un visi, kas kopā ar viņu namā, jo viņa paslēpa vēstnešus, ko mēs bijām sūtījuši. 18 Jūs tikai sargieties no tā, kas nodots iznīcības lāstam, ka paši netiekat nolādēti – neņemiet neko no iznīcībai lemtajām lietām, lai Israēla nometne netiek lemta iznīcībai un pār to nenāk nelaime. 19 Viss sudrabs un zelts, vara trauki un dzelzs lai ir svēti Kungam – lieciet tos Kunga dārgumu krātuvē.” 20 Tad ļaudis kliedza un pūta ragus. Tiklīdz ļaudis izdzirdēja ragu skaņas, tie izkliedza skaļu kliedzienu, un mūris sabruka, kā stāvējis, un ļaudis devās iekšā pilsētā – taisni uz priekšu, un viņi ieņēma pilsētu. 21 Viņi iznīcināja visu, kas bija pilsētā: gan vīrus, gan sievas, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, gan avis, gan ēzeļus – ar zobena asmeni! 22 Bet abiem vīriem, kas bija izlūkojuši zemi, Jozua teica: “Ejiet uz tās sievas, tās maukas, namu un izvediet ārā to sievu un visus, kas kopā ar viņu, kā esat zvērējuši!” 23 Un puiši, kas bija gājuši izlūkos, iegāja iekšā un izveda laukā Rāhābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas viņai, un visu viņas dzimtu tie izveda laukā un nomitināja ārpus Israēla nometnes. 24 Pilsētu un visu, kas tajā, tie nodedzināja ar uguni, tikai sudrabu, zeltu, vara traukus un dzelzi tie nodeva Kunga nama dārgumu krātuvē. 25 Bet mauku Rāhābu un viņas tēva namu, un visus, kas bija ar viņu, Jozua atstāja dzīvus. Tie dzīvo Israēlā līdz pat šai dienai, jo viņa paslēpa vēstnešus, kurus Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.
26 Tolaik Jozua zvērēja, sacīdams: “Kunga priekšā nolādēts tas, kas atjaunos un uzcels šo pilsētu Jēriku! Savu pirmdzimto lai viņš atdod par tās pamatiem un savu jaunāko – par tās vārtiem!” 27 Kungs bija ar Jozuu, un viņš kļuva slavens visā zemē.
