Raudu dziesma par siseņu izpostīto zemi
(Sal. 2Moz 10:1–20)1 Kunga vārds, kas dots Joēlam, Petuēla dēlam.
2 Klausieties, vecajie!
Sadzirdiet visi, kas mītat uz zemes!
Vai tā ir noticis jūsu dienās,
vai tā ir bijis jūsu tēvu dienās?
3 Par to stāstiet saviem dēliem,
lai jūsu dēli stāsta saviem dēliem
un viņu dēli nākamām audzēm!
4 Ko atstāja cirmeņi, to apēda siseņi,
ko atstāja siseņi, to apēda sienāži,
ko atstāja sienāži, to apēda vaguļi!
5 Mostieties, žūpas, un raudiet,
gaudojiet, vīna dzērāji, par saldo vīnu –
tas jūsu lūpām atņemts!
6 Jo nāk tauta pret manu zemi,
tie ir stipri, un skaita tiem nav!
Zobi tiem kā lauvas zobi,
un dzerokļi tiem kā lauvas jaunulim!
7 Manus vīnakokus tie izdeldējuši
un manus vīģes kokus nobraucījuši,
mizot nomizojuši, nosvieduši –
nu kaili zari!
8 Gaudies kā meitene,
kam maiss ap gurniem,
sērojot par savu jauno vīru!
9 Atņemta labības dāvana
un lejamais upuris Kunga namam –
sēro priesteri, Kunga kalpi!
10 Lauki nopostīti, un zeme sēro,
jo labība postā,
izsusis jaunvīns,
izčākstējusi jaunā eļļa.
11 Kaunā zemkopji, vaimanā vīnkopji –
par kviešiem un miežiem,
jo lauka raža pagalam!
12 Vīnakoki nokaltuši, un vīģes koki izžuvuši
un granātāboli, un dateles, un āboli,
uz lauka visi koki ir nokaltuši,
nu cilvēka bērnu līksme ir izkaltusi!
Aicinājums uz grēknožēlu un lūgšanu
13 Jozieties un apraudiet, priesteri,
vaimanājiet, kas kalpojat altārī,
ejiet, nakšņojiet maisos, mana Dieva kalpi,
jo jūsu Dieva namam nu atņemta
labības dāvana un lejamais upuris!
14 Svētiet gavēni, sasauciet sapulci,
aiciniet vecajos un visus, kas mīt uz zemes,
uz jūsu Dieva Kunga namu –
tur brēciet uz Kungu!
15 Vai tai dienā!
Kunga diena ir tuvu –
kā posts tā no Visuspēcīgā nāks!
16 Vai tad ne mūsu acu priekšā
tika atņemts ēdiens mūsu Dieva namam
un līksme un prieks?
17 Graudi satrupuši savās čaulās,
šķūņi noplēsti un klētis nojauktas,
jo visa labība izkaltusi!
18 Kā bauro lopi!
Klīst vēršu bari,
tiem nav kur ganīties,
nīkst pat avju pulki!
19 Uz tevi, Kungs, es saucu –
jo uguns aprijusi tuksneša pļavas,
liesmas aplaizījušas visus lauka kokus!
20 Pat lauka zvēri īd uz tevi,
jo izsusuši ūdens strauti
un uguns aprijusi tuksneša pļavas.
Raudu dziesma par siseņu izpostīto zemi
(Sal. 2Moz 10:1–20)1 Kunga vārds, kas dots Joēlam, Petuēla dēlam.
2 Klausieties, vecajie!
Sadzirdiet visi, kas mītat uz zemes!
Vai tā ir noticis jūsu dienās,
vai tā ir bijis jūsu tēvu dienās?
3 Par to stāstiet saviem dēliem,
lai jūsu dēli stāsta saviem dēliem
un viņu dēli nākamām audzēm!
4 Ko atstāja cirmeņi, to apēda siseņi,
ko atstāja siseņi, to apēda sienāži,
ko atstāja sienāži, to apēda vaguļi!
5 Mostieties, žūpas, un raudiet,
gaudojiet, vīna dzērāji, par saldo vīnu –
tas jūsu lūpām atņemts!
6 Jo nāk tauta pret manu zemi,
tie ir stipri, un skaita tiem nav!
Zobi tiem kā lauvas zobi,
un dzerokļi tiem kā lauvas jaunulim!
7 Manus vīnakokus tie izdeldējuši
un manus vīģes kokus nobraucījuši,
mizot nomizojuši, nosvieduši –
nu kaili zari!
8 Gaudies kā meitene,
kam maiss ap gurniem,
sērojot par savu jauno vīru!
9 Atņemta labības dāvana
un lejamais upuris Kunga namam –
sēro priesteri, Kunga kalpi!
10 Lauki nopostīti, un zeme sēro,
jo labība postā,
izsusis jaunvīns,
izčākstējusi jaunā eļļa.
11 Kaunā zemkopji, vaimanā vīnkopji –
par kviešiem un miežiem,
jo lauka raža pagalam!
12 Vīnakoki nokaltuši, un vīģes koki izžuvuši
un granātāboli, un dateles, un āboli,
uz lauka visi koki ir nokaltuši,
nu cilvēka bērnu līksme ir izkaltusi!
Aicinājums uz grēknožēlu un lūgšanu
13 Jozieties un apraudiet, priesteri,
vaimanājiet, kas kalpojat altārī,
ejiet, nakšņojiet maisos, mana Dieva kalpi,
jo jūsu Dieva namam nu atņemta
labības dāvana un lejamais upuris!
14 Svētiet gavēni, sasauciet sapulci,
aiciniet vecajos un visus, kas mīt uz zemes,
uz jūsu Dieva Kunga namu –
tur brēciet uz Kungu!
15 Vai tai dienā!
Kunga diena ir tuvu –
kā posts tā no Visuspēcīgā nāks!
16 Vai tad ne mūsu acu priekšā
tika atņemts ēdiens mūsu Dieva namam
un līksme un prieks?
17 Graudi satrupuši savās čaulās,
šķūņi noplēsti un klētis nojauktas,
jo visa labība izkaltusi!
18 Kā bauro lopi!
Klīst vēršu bari,
tiem nav kur ganīties,
nīkst pat avju pulki!
19 Uz tevi, Kungs, es saucu –
jo uguns aprijusi tuksneša pļavas,
liesmas aplaizījušas visus lauka kokus!
20 Pat lauka zvēri īd uz tevi,
jo izsusuši ūdens strauti
un uguns aprijusi tuksneša pļavas.
