Bildads: Dievs soda bezdievjus
1 Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2 “Cik ilgi jūs liksiet vārdiem slazdus? –
Nāciet pie prāta, tad parunāsim!
3 Kādēļ uzskatāt mūs par lopiem?
Vai mēs esam nešķīsti jūsu acīs?
4 Tu, kas dusmās pats sevi plēs,
vai tevis dēļ zeme paliks tukša,
vai klints aizies no savas vietas?
5 Jā, ļaundarim gaisma dzisīs
un nespīdēs tādam uguns liesma,
6 gaisma satumsīs viņa teltī,
virs tā galvas lukturis dzisīs,
7 saruks tā platie soļi,
nogāzīs paša padoms,
8 paša kājas ievedīs tīklā,
starp valgiem tas sapīsies,
9 tā papēdi satvers slazds,
savilksies ap viņu cilpa,
10 zemē to pineklis gaida
un lamatas uz viņa takas!
11 Visapkārt šaušalas biedē,
dzenas viņam pa pēdām,
12 noliesē viņa spēks,
un posts jau tam pie sāniem
13 ēd tam ādu un miesu,
ēd viņa miesu nāves pirmdzimtais !
14 Cerību izdzīs no viņa telts,
pie briesmu ķēniņa viņu novedīs,
15 cits dzīvos viņa teltī,
viņa mājoklī izkaisīs sēru,
16 no apakšas saknes tam kaltīs,
no augšas novītīs zari,
17 viņa piemiņa iznīks virs zemes,
viņa vārdu neminēs ielās,
18 izvedīs viņu no gaismas tumsā,
no pasaules izmetīs viņu,
19 ne asna, ne atvases viņam tautā,
neviena palicēja viņa mājvietā!
20 Par viņa likteni rietumnieki trūksies
un austrumniekus sagrābs briesmas!
21 Redzi, šis ir netaisnā miteklis,
tādam tur vieta, kas Dieva nezin!”
Bildads: Dievs soda bezdievjus
1 Bildads no Šūhas viņam atbildēja, sacīdams:
2 “Cik ilgi jūs liksiet vārdiem slazdus? –
Nāciet pie prāta, tad parunāsim!
3 Kādēļ uzskatāt mūs par lopiem?
Vai mēs esam nešķīsti jūsu acīs?
4 Tu, kas dusmās pats sevi plēs,
vai tevis dēļ zeme paliks tukša,
vai klints aizies no savas vietas?
5 Jā, ļaundarim gaisma dzisīs
un nespīdēs tādam uguns liesma,
6 gaisma satumsīs viņa teltī,
virs tā galvas lukturis dzisīs,
7 saruks tā platie soļi,
nogāzīs paša padoms,
8 paša kājas ievedīs tīklā,
starp valgiem tas sapīsies,
9 tā papēdi satvers slazds,
savilksies ap viņu cilpa,
10 zemē to pineklis gaida
un lamatas uz viņa takas!
11 Visapkārt šaušalas biedē,
dzenas viņam pa pēdām,
12 noliesē viņa spēks,
un posts jau tam pie sāniem
13 ēd tam ādu un miesu,
ēd viņa miesu nāves pirmdzimtais !
14 Cerību izdzīs no viņa telts,
pie briesmu ķēniņa viņu novedīs,
15 cits dzīvos viņa teltī,
viņa mājoklī izkaisīs sēru,
16 no apakšas saknes tam kaltīs,
no augšas novītīs zari,
17 viņa piemiņa iznīks virs zemes,
viņa vārdu neminēs ielās,
18 izvedīs viņu no gaismas tumsā,
no pasaules izmetīs viņu,
19 ne asna, ne atvases viņam tautā,
neviena palicēja viņa mājvietā!
20 Par viņa likteni rietumnieki trūksies
un austrumniekus sagrābs briesmas!
21 Redzi, šis ir netaisnā miteklis,
tādam tur vieta, kas Dieva nezin!”
