Ījabs: jūsu atziņas ir kā pelni
1 Lūk, visu redzēja mana acs,
auss dzirdēja un saprata.
2 Ko jūs zināt, to es arī –
nemaz neesmu zemāks par jums!
3 Patiesi, uz Visuvareno runāt,
ar Dievu tiesāties gribu!
4 Patiesi, jūs esat melu kūlēji,
viltus dziednieki visi jūs.
5 Kaut būtu klusu cietušies –
tas būtu gudrāk priekš jums!
6 Dzirdiet jel manu liecību,
manu lūpu sūdzības uzklausiet!
7 Vai dēļ Dieva runāsiet melus
un viņa dēļ runāsiet viltu?
8 Vai viņa dēļ liekuļosiet
un Dieva vietā prāvosieties?
9 Ko tad, ja viņš jūs pārbaudīs –
vai pievilsiet viņu, kā cilvēku viļ?
10 Tiesādams tiesās viņš visus jūs,
kas viņa dēļ slepus liekuļo!
11 Vai viņa diženums jūs nebiedē,
vai viņa priekšā neuznāk bailes?
12 Jūsu pamācības ir kā pīšļi,
jūsu bruņas kā no māla.
13 Stāviet klusu, lai es runāju –
lai nāk pār mani vai kas!
14 Kam savu miesu man zobos ņemt
un savu dvēseli likt delnā?
15 Redzi, viņš mani nokaus – cerības nav!
Viņa priekšā es aizstāvēšos.
16 Arī tas būtu glābiņš man,
jo viņa priekšā netiek bezgodis!
Ījabs gatavs aizstāvēties Dieva priekšā
17 Klausīt klausieties manus vārdus,
lai mana vēsts jūsu ausīs!
18 Redzi, es gatavs tiesai –
es zinu, ka taisnība man!
19 Kurš uzveiks mani tiesā –
tad es apklusīšu un miršu!
20 Tik divas lietas man nedari,
tad tava vaiga nevairīšos –
21 savu roku neliec man klāt,
un tavas briesmas lai nebiedē mani!
22 Tad sauc, un es atbildēšu,
vai – es runāšu, un tu atsaucies!
23 Cik man vainu un grēku?
Manu noziegumu un grēku atklāj tu man!
24 Kādēļ savu vaigu tu slēp
un turi mani par naidnieku?
25 Vai vēja nēsātu lapu tu drebini?
Vai sausas pelavas tu trenkā? –
26 Rūgtiem vārdiem tu pārmet man,
jaunības noziegumus dod man līdzi,
27 siekstā tu liec man kājas,
tu uzraugi visas manas takas,
manu kāju pēdas tu iezīmē!
28 Cilvēks kā trūdi irst,
kā drēbe, ko saēd kodes!
Ījabs: jūsu atziņas ir kā pelni
1 Lūk, visu redzēja mana acs,
auss dzirdēja un saprata.
2 Ko jūs zināt, to es arī –
nemaz neesmu zemāks par jums!
3 Patiesi, uz Visuvareno runāt,
ar Dievu tiesāties gribu!
4 Patiesi, jūs esat melu kūlēji,
viltus dziednieki visi jūs.
5 Kaut būtu klusu cietušies –
tas būtu gudrāk priekš jums!
6 Dzirdiet jel manu liecību,
manu lūpu sūdzības uzklausiet!
7 Vai dēļ Dieva runāsiet melus
un viņa dēļ runāsiet viltu?
8 Vai viņa dēļ liekuļosiet
un Dieva vietā prāvosieties?
9 Ko tad, ja viņš jūs pārbaudīs –
vai pievilsiet viņu, kā cilvēku viļ?
10 Tiesādams tiesās viņš visus jūs,
kas viņa dēļ slepus liekuļo!
11 Vai viņa diženums jūs nebiedē,
vai viņa priekšā neuznāk bailes?
12 Jūsu pamācības ir kā pīšļi,
jūsu bruņas kā no māla.
13 Stāviet klusu, lai es runāju –
lai nāk pār mani vai kas!
14 Kam savu miesu man zobos ņemt
un savu dvēseli likt delnā?
15 Redzi, viņš mani nokaus – cerības nav!
Viņa priekšā es aizstāvēšos.
16 Arī tas būtu glābiņš man,
jo viņa priekšā netiek bezgodis!
Ījabs gatavs aizstāvēties Dieva priekšā
17 Klausīt klausieties manus vārdus,
lai mana vēsts jūsu ausīs!
18 Redzi, es gatavs tiesai –
es zinu, ka taisnība man!
19 Kurš uzveiks mani tiesā –
tad es apklusīšu un miršu!
20 Tik divas lietas man nedari,
tad tava vaiga nevairīšos –
21 savu roku neliec man klāt,
un tavas briesmas lai nebiedē mani!
22 Tad sauc, un es atbildēšu,
vai – es runāšu, un tu atsaucies!
23 Cik man vainu un grēku?
Manu noziegumu un grēku atklāj tu man!
24 Kādēļ savu vaigu tu slēp
un turi mani par naidnieku?
25 Vai vēja nēsātu lapu tu drebini?
Vai sausas pelavas tu trenkā? –
26 Rūgtiem vārdiem tu pārmet man,
jaunības noziegumus dod man līdzi,
27 siekstā tu liec man kājas,
tu uzraugi visas manas takas,
manu kāju pēdas tu iezīmē!
28 Cilvēks kā trūdi irst,
kā drēbe, ko saēd kodes!
