Prologs
1 Ūca zemē bija kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija krietns un taisns, bijās Dieva un vairījās ļauna. 2 Viņam piedzima septiņi dēli un trīs meitas. 3 Viņam bija septiņi tūkstoši avju, trīs tūkstoši kamieļu, pieci simti jūgu vēršu, pieci simti ēzeļmāšu un ļoti liela saime. Šis vīrs bija varenāks par visiem Austrumpusē. 4 Viņa dēli katrs savā namā pēc kārtas mēdza rīkot dzīres. Tie sūtīja pēc savām trim māsām un sauca tās ēst un dzert kopā ar viņiem. 5 Kad bija apritējušas dzīru dienas, Ījabs sūtīja pēc tiem un svētīja tos. Viņš cēlās agri no rīta un upurēja sadedzināmo upuri, pēc visu skaita. Ījabs sacīja: varbūt grēkojuši mani dēli un Dievu lādējuši savās sirdīs? Tā Ījabs darīja ikreiz.
Ījaba pirmais pārbaudījums
6 Kādu dienu Dieva dēli nāca stāties Kunga priekšā un arī sātans nāca ar tiem. 7 Kungs vaicāja sātanam: “No kurienes tu nāc?” Sātans atbildēja Kungam: “No gaitām un tekām pa zemi.” 8 Kungs vaicāja sātanam: “Vai ievēroji Ījabu, manu kalpu, – tam nav līdzīga virs zemes! – krietnu un taisnu vīru, kas bīstas Dieva un vairās ļauna?”
9 Sātans atbildēja Kungam: “Vai tad Ījabs velti bīstas Dieva? 10 Vai tu neesi apjozis ar žogu viņu un viņa namu, un visu, kas tam pieder? Tu esi svētījis viņa roku darbu, un viņa ganāmpulki piepilda zemi. 11 Nudien, izstiep tik roku un aizskar visu, kas viņam pieder, – vai gan viņš nelādēs tevi tieši vaigā?” 12 Kungs sacīja sātanam: “Lai notiek! Kas viņam pieder, viss tavā rokā, vien pēc viņa paša neizstiep roku!” Tad sātans atkāpās no Kunga vaiga.
13 Kādu dienu Ījaba dēli un meitas ēda un dzēra vīnu pirmdzimtā brāļa namā. 14 Te pie Ījaba nāk ziņnesis un saka: “Vērši ara un ēzeļmātes ganījās blakus, 15 un šebieši nāca un aizdzina tos, jaunekļus kāva ar zobena asmeni – es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
16 Šis vēl runā, jau cits nāk un saka:
“Dieva uguns krita no debesīm,
tā aizdedza avis un jaunekļus
un aprija tos –
es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
17 Šis vēl runā, jau cits nāk un saka:
“Kaldieši sajāja trijos baros,
uzbruka kamieļiem un aizdzina tos –
es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
18 Šis vēl runā, jau cits nāk un saka:
“Tavi dēli un tavas meitas
ēda un vīnu dzēra pirmdzimtā brāļa namā,
19 un redzi –
liels vējš nāca tuksnesim pāri
un satrieca četrus nama stūrus,
un tas sagruva pār jaunekļiem,
nu tie pagalam –
es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
Ījaba otrais pārbaudījums
20 Tad Ījabs cēlās, saplēsa savu svārku, apcirpa galvu, krita pie zemes un zemojās. 21 Viņš sacīja:
“Pliks es nācu no mātes klēpja,
un pliks es turp atgriezīšos!
Kungs deva, un Kungs ņēma –
Kunga vārds slavēts!”
22 Visā, kas notika, Ījabs tik un tā negrēkoja un nenievāja Dievu!
Prologs
1 Ūca zemē bija kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija krietns un taisns, bijās Dieva un vairījās ļauna. 2 Viņam piedzima septiņi dēli un trīs meitas. 3 Viņam bija septiņi tūkstoši avju, trīs tūkstoši kamieļu, pieci simti jūgu vēršu, pieci simti ēzeļmāšu un ļoti liela saime. Šis vīrs bija varenāks par visiem Austrumpusē. 4 Viņa dēli katrs savā namā pēc kārtas mēdza rīkot dzīres. Tie sūtīja pēc savām trim māsām un sauca tās ēst un dzert kopā ar viņiem. 5 Kad bija apritējušas dzīru dienas, Ījabs sūtīja pēc tiem un svētīja tos. Viņš cēlās agri no rīta un upurēja sadedzināmo upuri, pēc visu skaita. Ījabs sacīja: varbūt grēkojuši mani dēli un Dievu lādējuši savās sirdīs? Tā Ījabs darīja ikreiz.
Ījaba pirmais pārbaudījums
6 Kādu dienu Dieva dēli nāca stāties Kunga priekšā un arī sātans nāca ar tiem. 7 Kungs vaicāja sātanam: “No kurienes tu nāc?” Sātans atbildēja Kungam: “No gaitām un tekām pa zemi.” 8 Kungs vaicāja sātanam: “Vai ievēroji Ījabu, manu kalpu, – tam nav līdzīga virs zemes! – krietnu un taisnu vīru, kas bīstas Dieva un vairās ļauna?”
9 Sātans atbildēja Kungam: “Vai tad Ījabs velti bīstas Dieva? 10 Vai tu neesi apjozis ar žogu viņu un viņa namu, un visu, kas tam pieder? Tu esi svētījis viņa roku darbu, un viņa ganāmpulki piepilda zemi. 11 Nudien, izstiep tik roku un aizskar visu, kas viņam pieder, – vai gan viņš nelādēs tevi tieši vaigā?” 12 Kungs sacīja sātanam: “Lai notiek! Kas viņam pieder, viss tavā rokā, vien pēc viņa paša neizstiep roku!” Tad sātans atkāpās no Kunga vaiga.
13 Kādu dienu Ījaba dēli un meitas ēda un dzēra vīnu pirmdzimtā brāļa namā. 14 Te pie Ījaba nāk ziņnesis un saka: “Vērši ara un ēzeļmātes ganījās blakus, 15 un šebieši nāca un aizdzina tos, jaunekļus kāva ar zobena asmeni – es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
16 Šis vēl runā, jau cits nāk un saka:
“Dieva uguns krita no debesīm,
tā aizdedza avis un jaunekļus
un aprija tos –
es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
17 Šis vēl runā, jau cits nāk un saka:
“Kaldieši sajāja trijos baros,
uzbruka kamieļiem un aizdzina tos –
es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
18 Šis vēl runā, jau cits nāk un saka:
“Tavi dēli un tavas meitas
ēda un vīnu dzēra pirmdzimtā brāļa namā,
19 un redzi –
liels vējš nāca tuksnesim pāri
un satrieca četrus nama stūrus,
un tas sagruva pār jaunekļiem,
nu tie pagalam –
es viens izglābos, lai tev pastāstītu!”
Ījaba otrais pārbaudījums
20 Tad Ījabs cēlās, saplēsa savu svārku, apcirpa galvu, krita pie zemes un zemojās. 21 Viņš sacīja:
“Pliks es nācu no mātes klēpja,
un pliks es turp atgriezīšos!
Kungs deva, un Kungs ņēma –
Kunga vārds slavēts!”
22 Visā, kas notika, Ījabs tik un tā negrēkoja un nenievāja Dievu!
