Raudas par Jeruzālemi
1 Ja man dotu tuksnesī ceļinieku būdu,
tad es pamestu savu tautu
un no tiem aizietu,
jo tie visi ir
laulības pārkāpēji
un krāpnieku pulks!
2 “Tie trin savas mēles
kā loka dzīslu,
runā melus, ne patiesību,
šai zemē tie vareni,
jo no ļauna uz ļaunu tie iet
un mani tie nepazīst,”
saka Kungs.
3 “Ik vīrs lai sargās no kaimiņa
un neuzticas pat brālim,
jo brālis krāpj brāli
un kaimiņš baumodams staigā.
4 Ik vīrs savu tuvāko viļ,
neviens nerunā patiesību,
savai mēlei tie iemācījuši runāt melus,
bez mitas tie nopūlas grēkos.
5 Jūs tupat māņos
un liedzaties mani pazīt!”
saka Kungs.
6 Tādēļ tā saka Pulku Kungs:
“Redzi, es kausēdams viņus pārbaudīšu!
Ko citu lai manai tautmeitai daru?
7 Kā izasināta bulta
viņu mēle melš māņus,
ar muti tie runā uz tuvāko mieru,
bet sirdī tam lamatas taisa.
8 Vai tādēļ lai tos atstāju mierā? –
saka Kungs,
vai tādai tautai
lai es neatriebju pats?”
9 Pār kalniem es celšu
raudas un žēlabu dziesmu
un pār tuksneša ganībām – vaimanas,
jo tās tā pārpelnotas,
ka ne cauri iziet,
nedzird pat lopus maujam,
debesu putni un zvēri –
visi pamukuši!
10 “Es pataisīšu Jeruzālemi
par drupām un šakāļu midzeni,
Jūdas pilsētas pārvērtīšu par izpostījumu,
kur neviens nemīt.”
11 Kurš ir tik gudrs, ka var to saprast? Uz ko lai runā Kunga mute? Kam viņš lai stāsta par to –
kādēļ nopostīta zeme
un pārpelnota kā tuksnesis,
ka ne cauri iziet?
12 Kungs teica: “Tādēļ ka tie atmetuši manu bauslību, ko es tiem devu, un manai balsij nav klausījuši, ko es teicu, nav darījuši, 13 bet no savas sirds stūrgalvības skrējuši pakaļ baāliem, kā viņu tēvi tiem mācījuši, 14 redzi, tādēļ es, saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, barošu šo tautu ar vērmelēm un ar indes ūdeni dzirdīšu! 15 Es viņus izkaisīšu starp tautām, kuras nepazīst ne viņi, ne viņu tēvi, un es trenkšu tiem pakaļ zobenu, līdz tos piebeigšu!”
16 Tā saka Pulku Kungs:
“Jēdzieties, sauciet pēc gaudotājām,
sūtiet pēc gudrām sievām,
17 lai tās steidz šurp
un sāk par mums žēlu dziesmu,
lai mūsu acis pierit asarām,
lai mūsu plaksti ūdeni pārplūst!
18 Jo no Ciānas dzird
žēlu dziesmu:
kā mēs izpostīti, kā apkaunoti –
jo pametām zemi,
jo mūs iztrieca no mūsu mājokļiem!”
19 Klausieties, sievas, Kunga vārdus,
ņemieties ausīm viņa mutes vārdus
un māciet savām meitām žēlu dziesmu
un vaimanas viena otrai!
20 “Nāve pa logu iekāpusi,
mūsu pilīs ienākusi,
bērnus no ielām nopļāvusi
un no laukumiem – jaunekļus.”
21 Runā: “Tā saka Kungs:
ļaužu līķi kritīs kā mēsli pār lauku,
kā salmi pēc ražas vācēja –
tos vairs nesavāks!
22 Tā saka Kungs:
lai gudrais nelīksmo savā gudrībā,
lai varonis nelīksmo savā varonībā,
lai bagātais nelīksmo savā bagātībā!
23 Kas grib līksmot,
lai līksmo par to,
ka protas un pazīst mani,
jo es esmu Kungs,
es dodu zemei
žēlastību, tiesu un taisnību,
jo tas viss man tīk,
saka Kungs.
24 Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārmācīšu visus, kas apgraizīti, bet neapgraizīti! 25 Ēģipti, Jūdu un Edomu un Amona dēlus un Moābu, un tos, kam matiem apgriezta mala, kuri tuksnesī mīt, – jo visas tautas ir neapgraizītas un viss Israēls neapgraizītu sirdi!”
Raudas par Jeruzālemi
1 Ja man dotu tuksnesī ceļinieku būdu,
tad es pamestu savu tautu
un no tiem aizietu,
jo tie visi ir
laulības pārkāpēji
un krāpnieku pulks!
2 “Tie trin savas mēles
kā loka dzīslu,
runā melus, ne patiesību,
šai zemē tie vareni,
jo no ļauna uz ļaunu tie iet
un mani tie nepazīst,”
saka Kungs.
3 “Ik vīrs lai sargās no kaimiņa
un neuzticas pat brālim,
jo brālis krāpj brāli
un kaimiņš baumodams staigā.
4 Ik vīrs savu tuvāko viļ,
neviens nerunā patiesību,
savai mēlei tie iemācījuši runāt melus,
bez mitas tie nopūlas grēkos.
5 Jūs tupat māņos
un liedzaties mani pazīt!”
saka Kungs.
6 Tādēļ tā saka Pulku Kungs:
“Redzi, es kausēdams viņus pārbaudīšu!
Ko citu lai manai tautmeitai daru?
7 Kā izasināta bulta
viņu mēle melš māņus,
ar muti tie runā uz tuvāko mieru,
bet sirdī tam lamatas taisa.
8 Vai tādēļ lai tos atstāju mierā? –
saka Kungs,
vai tādai tautai
lai es neatriebju pats?”
9 Pār kalniem es celšu
raudas un žēlabu dziesmu
un pār tuksneša ganībām – vaimanas,
jo tās tā pārpelnotas,
ka ne cauri iziet,
nedzird pat lopus maujam,
debesu putni un zvēri –
visi pamukuši!
10 “Es pataisīšu Jeruzālemi
par drupām un šakāļu midzeni,
Jūdas pilsētas pārvērtīšu par izpostījumu,
kur neviens nemīt.”
11 Kurš ir tik gudrs, ka var to saprast? Uz ko lai runā Kunga mute? Kam viņš lai stāsta par to –
kādēļ nopostīta zeme
un pārpelnota kā tuksnesis,
ka ne cauri iziet?
12 Kungs teica: “Tādēļ ka tie atmetuši manu bauslību, ko es tiem devu, un manai balsij nav klausījuši, ko es teicu, nav darījuši, 13 bet no savas sirds stūrgalvības skrējuši pakaļ baāliem, kā viņu tēvi tiem mācījuši, 14 redzi, tādēļ es, saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, barošu šo tautu ar vērmelēm un ar indes ūdeni dzirdīšu! 15 Es viņus izkaisīšu starp tautām, kuras nepazīst ne viņi, ne viņu tēvi, un es trenkšu tiem pakaļ zobenu, līdz tos piebeigšu!”
16 Tā saka Pulku Kungs:
“Jēdzieties, sauciet pēc gaudotājām,
sūtiet pēc gudrām sievām,
17 lai tās steidz šurp
un sāk par mums žēlu dziesmu,
lai mūsu acis pierit asarām,
lai mūsu plaksti ūdeni pārplūst!
18 Jo no Ciānas dzird
žēlu dziesmu:
kā mēs izpostīti, kā apkaunoti –
jo pametām zemi,
jo mūs iztrieca no mūsu mājokļiem!”
19 Klausieties, sievas, Kunga vārdus,
ņemieties ausīm viņa mutes vārdus
un māciet savām meitām žēlu dziesmu
un vaimanas viena otrai!
20 “Nāve pa logu iekāpusi,
mūsu pilīs ienākusi,
bērnus no ielām nopļāvusi
un no laukumiem – jaunekļus.”
21 Runā: “Tā saka Kungs:
ļaužu līķi kritīs kā mēsli pār lauku,
kā salmi pēc ražas vācēja –
tos vairs nesavāks!
22 Tā saka Kungs:
lai gudrais nelīksmo savā gudrībā,
lai varonis nelīksmo savā varonībā,
lai bagātais nelīksmo savā bagātībā!
23 Kas grib līksmot,
lai līksmo par to,
ka protas un pazīst mani,
jo es esmu Kungs,
es dodu zemei
žēlastību, tiesu un taisnību,
jo tas viss man tīk,
saka Kungs.
24 Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārmācīšu visus, kas apgraizīti, bet neapgraizīti! 25 Ēģipti, Jūdu un Edomu un Amona dēlus un Moābu, un tos, kam matiem apgriezta mala, kuri tuksnesī mīt, – jo visas tautas ir neapgraizītas un viss Israēls neapgraizītu sirdi!”
