Jeruzāleme tiks izpostīta savu grēku dēļ
1 Tverieties, Benjāmina dēli
no Jeruzālemes,
Tekoā pūtiet ragu
un pār Bēt-Keremu
dedziet nelaimes zīmi,
jo no ziemeļiem slejas ļaunums
un liels posts.
2 Mīlīga gan un maiga
ir Ciānas meita –
bet izdeldēšu!
3 Pār viņu nāks gani
ar saviem avju pulkiem,
tie uzslies ap viņu teltis
un ganīs, kur gribēs.
4 Svētījiet kauju pret viņu!
Uzbrūkam dienvidū!
Vai! mums,
jo diena jau griežas uz galu,
jau izstiepjas vakara ēnas.
5 Celieties, uzbrūkam naktī,
sagraujam viņas mūra pilis!
6 Jo tā saka Pulku Kungs:
“Cērtiet kokus un uzberiet
ap Jeruzālemi aplenkuma valni! –
šai pilsētai jātop piemeklētai
tās varmācības dēļ!
7 Kā aka glabā ūdeni svaigu,
tā viņa saglabā ļaunumu!
Tur dzird apspiešanu un varasdarbus,
manā priekšā vienmēr ir sērgas un rētas!
8 Topi brīdināta, Jeruzāleme,
kamēr es tev neesmu palicis svešs,
kamēr vēl neesmu pārvērtis tevi par izpostījumu,
par zemi, kur neviens nedzīvo.”
9 Tā saka Pulku Kungs:
“Kā vīnogas lasīdams pārlasi
Israēla pārpalikumu,
atkal un atkal
liec savu roku pie stīgām
kā vīnkopis.”
10 Uz ko lai es runāju,
ko lai brīdinu, ka dzird,
redzi, tiem ir neapgraizīto ausis
un tie klausīties nespēj,
redzi, Kunga vārdi tiem par izsmieklu,
tie viņiem netīk.
11 Es, pilns Kunga dusmu,
knapi turos
izliet tās pār bērniem ielās
un pār jaunekļu pulku,
jo gan vīrs, gan sieva tiks sagūstīti,
gan vecis, gan tas, kam papilnam dienu.
12 “Viņu mājas iemantos citi,
tie dabūs gan viņu laukus, gan sievas,
jo es izstiepšu savu roku pār tiem,
kas mīt šajā zemē,”
saka Kungs.
13 “Gan mazi, gan lieli –
visi tīko pēc netaisnas mantas,
gan pravietis, gan priesteris –
visi krāpjas!
14 Manas tautas brūci
tie tik apārstē,
tie saka: miers, miers,
bet miera nav!
15 Nu tie apkaunoti,
jo tie darīja preteklību,
kauna tie nepratās,
goda tie nezināja, –
tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi,
tie klups, kad tos piemeklēšu,”
saka Kungs.
16 Tā saka Kungs:
“Uz ceļa stājiet un raugiet,
prasiet pēc mūžsena gājuma –
kur ir labais ceļš?
Tad ejiet pa to!
Atrodiet savām dvēselēm rimtu vietu!
Bet viņi teica: mēs neiesim!
17 Es tiem iecēlu sargus:
klausieties raga skaņās!
Bet viņi teica:
mēs neklausīsimies.
18 Tādēļ klausieties, tautas,
un sapulce, zini,
kas viņiem būs!
19 Klausies, zeme,
redzi, es nesu šai tautai ļaunu –
tas viņu nodomu auglis,
jo manos vārdos tie neklausījās
un manu bauslību nopaļāja.
20 Kam man šis vīraks,
kas atvests no Šebas,
vai labās smaržu niedres
no tālām zemēm,
jūsu sadedzināmie upuri man netīk
un jūsu upuri man nav saldi!”
21 Tādēļ tā saka Kungs:
“Redzi, es likšu šai tautai
klupšanas akmeņus,
un tā pār tiem klups –
tēvi kopā ar dēliem
un kaimiņš ies bojā ar kaimiņu!”
Naidnieks no ziemeļiem
22 Tā saka Kungs:
“Redzi, no ziemeļu zemes nāk tauta,
no zemes nostūriem
šurp taisās liela cilts!
23 Loku un bozi tie tver,
tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav,
viņu balss šņāc kā jūra,
uz zirgiem tie jāj
jau sarindojušies kaujai –
pret tevi, Ciānas meita!”
24 Mēs dzirdējām baumas par to,
mums nošļuka rokas,
mūs sakampa sāpes
kā dzemdētāju.
25 Uz lauka nenāc,
uz ceļa neej,
jo naidniekam zobens –
visapkārt šaušalas.
26 Mana tautmeita!
Joz maisu,
vārties pīšļos,
sēro kā par vienīgo dēlu
un vaidi rūgtās žēlabās,
jo pār mums
piepeši nāks postītājs!
27 “Es tevi darīju
par tādu, kas pārbauda metālu,
par cietoksni manā tautā –
lai tu zini un iztausti viņu ceļus.
28 Viņi visi ir pilni spīts,
staigā žvankstēdami, –
kā varš un dzelzs! –
viņi visi ir postītāji!”
29 Plēšas sveilē,
no uguns sanāk svins,
velti kausēts –
ļaunie nav atšķirti nost!
30 Uz viņiem sauks:
nederīgs sudrabs! –
jo tos atmetis Kungs.
Jeruzāleme tiks izpostīta savu grēku dēļ
1 Tverieties, Benjāmina dēli
no Jeruzālemes,
Tekoā pūtiet ragu
un pār Bēt-Keremu
dedziet nelaimes zīmi,
jo no ziemeļiem slejas ļaunums
un liels posts.
2 Mīlīga gan un maiga
ir Ciānas meita –
bet izdeldēšu!
3 Pār viņu nāks gani
ar saviem avju pulkiem,
tie uzslies ap viņu teltis
un ganīs, kur gribēs.
4 Svētījiet kauju pret viņu!
Uzbrūkam dienvidū!
Vai! mums,
jo diena jau griežas uz galu,
jau izstiepjas vakara ēnas.
5 Celieties, uzbrūkam naktī,
sagraujam viņas mūra pilis!
6 Jo tā saka Pulku Kungs:
“Cērtiet kokus un uzberiet
ap Jeruzālemi aplenkuma valni! –
šai pilsētai jātop piemeklētai
tās varmācības dēļ!
7 Kā aka glabā ūdeni svaigu,
tā viņa saglabā ļaunumu!
Tur dzird apspiešanu un varasdarbus,
manā priekšā vienmēr ir sērgas un rētas!
8 Topi brīdināta, Jeruzāleme,
kamēr es tev neesmu palicis svešs,
kamēr vēl neesmu pārvērtis tevi par izpostījumu,
par zemi, kur neviens nedzīvo.”
9 Tā saka Pulku Kungs:
“Kā vīnogas lasīdams pārlasi
Israēla pārpalikumu,
atkal un atkal
liec savu roku pie stīgām
kā vīnkopis.”
10 Uz ko lai es runāju,
ko lai brīdinu, ka dzird,
redzi, tiem ir neapgraizīto ausis
un tie klausīties nespēj,
redzi, Kunga vārdi tiem par izsmieklu,
tie viņiem netīk.
11 Es, pilns Kunga dusmu,
knapi turos
izliet tās pār bērniem ielās
un pār jaunekļu pulku,
jo gan vīrs, gan sieva tiks sagūstīti,
gan vecis, gan tas, kam papilnam dienu.
12 “Viņu mājas iemantos citi,
tie dabūs gan viņu laukus, gan sievas,
jo es izstiepšu savu roku pār tiem,
kas mīt šajā zemē,”
saka Kungs.
13 “Gan mazi, gan lieli –
visi tīko pēc netaisnas mantas,
gan pravietis, gan priesteris –
visi krāpjas!
14 Manas tautas brūci
tie tik apārstē,
tie saka: miers, miers,
bet miera nav!
15 Nu tie apkaunoti,
jo tie darīja preteklību,
kauna tie nepratās,
goda tie nezināja, –
tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi,
tie klups, kad tos piemeklēšu,”
saka Kungs.
16 Tā saka Kungs:
“Uz ceļa stājiet un raugiet,
prasiet pēc mūžsena gājuma –
kur ir labais ceļš?
Tad ejiet pa to!
Atrodiet savām dvēselēm rimtu vietu!
Bet viņi teica: mēs neiesim!
17 Es tiem iecēlu sargus:
klausieties raga skaņās!
Bet viņi teica:
mēs neklausīsimies.
18 Tādēļ klausieties, tautas,
un sapulce, zini,
kas viņiem būs!
19 Klausies, zeme,
redzi, es nesu šai tautai ļaunu –
tas viņu nodomu auglis,
jo manos vārdos tie neklausījās
un manu bauslību nopaļāja.
20 Kam man šis vīraks,
kas atvests no Šebas,
vai labās smaržu niedres
no tālām zemēm,
jūsu sadedzināmie upuri man netīk
un jūsu upuri man nav saldi!”
21 Tādēļ tā saka Kungs:
“Redzi, es likšu šai tautai
klupšanas akmeņus,
un tā pār tiem klups –
tēvi kopā ar dēliem
un kaimiņš ies bojā ar kaimiņu!”
Naidnieks no ziemeļiem
22 Tā saka Kungs:
“Redzi, no ziemeļu zemes nāk tauta,
no zemes nostūriem
šurp taisās liela cilts!
23 Loku un bozi tie tver,
tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav,
viņu balss šņāc kā jūra,
uz zirgiem tie jāj
jau sarindojušies kaujai –
pret tevi, Ciānas meita!”
24 Mēs dzirdējām baumas par to,
mums nošļuka rokas,
mūs sakampa sāpes
kā dzemdētāju.
25 Uz lauka nenāc,
uz ceļa neej,
jo naidniekam zobens –
visapkārt šaušalas.
26 Mana tautmeita!
Joz maisu,
vārties pīšļos,
sēro kā par vienīgo dēlu
un vaidi rūgtās žēlabās,
jo pār mums
piepeši nāks postītājs!
27 “Es tevi darīju
par tādu, kas pārbauda metālu,
par cietoksni manā tautā –
lai tu zini un iztausti viņu ceļus.
28 Viņi visi ir pilni spīts,
staigā žvankstēdami, –
kā varš un dzelzs! –
viņi visi ir postītāji!”
29 Plēšas sveilē,
no uguns sanāk svins,
velti kausēts –
ļaunie nav atšķirti nost!
30 Uz viņiem sauks:
nederīgs sudrabs! –
jo tos atmetis Kungs.
