Atskats uz Jeruzālemes krišanu
(2Ķēn 24:18–25:262L 36:11–20Jer 39:1–10)1 Cedekija kļuva par ķēniņu divdesmit viena gada vecumā un valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas. 2 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, gluži kā bija darījis Jehojākīms. 3a Tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu Kunga dusmu dēļ – viņš padzina tos projām no sevis.
3b Bet Cedekija sadumpojās pret Bābeles ķēniņu. 4 Un viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēneša dienā, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi, aplenca to un uzcēla tai visapkārt aplenkuma valni. 5 Pilsēta bija aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam gadam.
6 Un ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā, pilsētā pieņēmās spēkā bads un vienkāršajiem ļaudīm vairs nebija maizes. 7 Tad kaldieši ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem un devās projām pa klajumu ceļu. 8 Un kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, bet viss viņa karaspēks aizklīda projām. 9 Un tie saņēma ķēniņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu. 10 Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Riblā nokāva arī visus Jūdas augstmaņus. 11 Viņš laupīja Cedekijam acugaismu un sasēja viņu dzelzs važās, un Bābeles ķēniņš aizveda viņu uz Bābeli un ielika viņu soda namā līdz viņa nāves dienai.
12 Un piektajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā – tas bija Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads – nāca sardzes vadonis Nebūzaradāns, kas bija Bābeles ķēniņa dienestā Jeruzālemē. 13 Viņš nodedzināja Kunga namu, ķēniņa namu un visus Jeruzālemes namus, visus lielos namus viņš ar uguni nodedzināja! 14 Kaldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes vadonim, noplēsa visus Jeruzālemes mūrus – visapkārt! 15 Un sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā gan nabagos ļaudis, gan atlikušo tautu, kas pilsētā bija palikusi, gan atkritējus, kas bija pārgājuši Bābeles ķēniņa pusē, gan atlikušos amatniekus. 16 Dažus no nabagu ļaudīm sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja par vīna dārzniekiem un arājiem. 17 Vara stabus, kas bija Kunga namā, pamatnes un vara jūru, kas bija Kunga namā, kaldieši sadauzīja un varu aiznesa uz Bābeli. 18 Viņi paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, laistāmos traukus, kausus un visus vara rīkus, ko lietoja namā. 19 Sardzes vadonis paņēma bļodas, ogļu pannas, laistāmos traukus, katlus, gaismekļus, kausus un upurtraukus – tie bija no zelta zeltā un no sudraba sudrabā! 20 Divi stabi, viena jūra, divpadsmit vērši, kas bija zem pamatnēm, kurus Kunga namam bija darinājis ķēniņš Sālamans, – ne nosvērt visas šīs lietas, cik daudz tur bija vara! 21 Stabi – astoņpadsmit elkoņu augsts bija ik stabs! Aukla – divpadsmit elkoņu garumā vijās tiem apkārt! Katrs stabs četru pirkstu biezumā, vidū tukšs. 22 Uz katra stāvēja vara kapitelis – katrs kapitelis piecu elkoņu augstumā! Tīkls un granātāboli bija visapkārt kapitelim – viss no vara! Viens stabs bija kā otrs un granātāboli tāpat! 23 Visā platumā bija deviņdesmit seši granātāboli, pa visu tīklu bija simts granātābolu!
24 Sardzes vadonis paņēma virspriesteri Serāju un otro priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus, 25 un no pilsētas viņš paņēma einuhu, kas bija karavīru uzraugs, un septiņus vīrus no ķēniņa galma, kurus atrada pilsētā, un karaspēka pavēlnieka rakstvedi, kurš bija musinājis nabagos ļaudis, un sešdesmit vīrus no nabagu ļaudīm, kuri atradās pilsētā. 26 Sardzes vadonis Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Bābeli, uz Riblu. 27 Un Bābeles ķēniņš tos nonāvēja Riblā, Hamātas zemē. Aizveda trimdā Jūdu no savas zemes!
28 Šie ir ļaudis, kurus savas valdīšanas septītajā gadā aizveda trimdā Nebūkadnecars – trīs tūkstoši divdesmit trīs jūdi. 29 Nebūkadnecara astoņpadsmitajā gadā no Jeruzālemes aizveda astoņi simti trīsdesmit divus. 30 Nebūkadnecara divdesmit trešajā gadā sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā jūdus – septiņi simti četrdesmit piecus. Kopā – četri tūkstoši seši simti.
Jehojāhīns tiek apžēlots
(2Ķēn 25:27–30)31 Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna trimdas gadā, divpadsmitajā mēnesī, mēneša divdesmit piektajā dienā, Bābelē par ķēniņu kļuva Evīl-Mrodahs, un viņš apžēloja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu un izlaida viņu no cietuma. 32 Viņš runāja uz viņu labu un lika viņa troni augstāk par visu to ķēniņu troņiem, kuri bija kopā ar viņu Bābelē. 33 Un viņš novilka cietuma drānas un ēda maizi viņa priekšā ilgi – visas sava mūža dienas. 34 Bābeles ķēniņš viņam deva uzturu, mūža uzturu, kā bija teicis – ik dienu līdz pat viņa nāvei, visas viņa mūža dienas!
Atskats uz Jeruzālemes krišanu
(2Ķēn 24:18–25:262L 36:11–20Jer 39:1–10)1 Cedekija kļuva par ķēniņu divdesmit viena gada vecumā un valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa mātes vārds bija Hamūtala, Jeremijas meita, no Libnas. 2 Viņš darīja to, kas ļauns Kunga acīs, gluži kā bija darījis Jehojākīms. 3a Tā notika ar Jeruzālemi un Jūdu Kunga dusmu dēļ – viņš padzina tos projām no sevis.
3b Bet Cedekija sadumpojās pret Bābeles ķēniņu. 4 Un viņa valdīšanas devītajā gadā, desmitajā mēneša dienā, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars ar visu savu karaspēku nāca pret Jeruzālemi, aplenca to un uzcēla tai visapkārt aplenkuma valni. 5 Pilsēta bija aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam gadam.
6 Un ceturtajā mēnesī, mēneša devītajā dienā, pilsētā pieņēmās spēkā bads un vienkāršajiem ļaudīm vairs nebija maizes. 7 Tad kaldieši ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un naktī pameta pilsētu pa ķēniņa dārza ceļu caur vārtiem starp abiem mūriem un devās projām pa klajumu ceļu. 8 Un kaldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, bet viss viņa karaspēks aizklīda projām. 9 Un tie saņēma ķēniņu ciet un aizveda pie Bābeles ķēniņa uz Riblu, Hamātas zemē, un viņš teica tam spriedumu. 10 Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedekijas dēlus viņa acu priekšā, un Riblā nokāva arī visus Jūdas augstmaņus. 11 Viņš laupīja Cedekijam acugaismu un sasēja viņu dzelzs važās, un Bābeles ķēniņš aizveda viņu uz Bābeli un ielika viņu soda namā līdz viņa nāves dienai.
12 Un piektajā mēnesī, mēneša desmitajā dienā – tas bija Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads – nāca sardzes vadonis Nebūzaradāns, kas bija Bābeles ķēniņa dienestā Jeruzālemē. 13 Viņš nodedzināja Kunga namu, ķēniņa namu un visus Jeruzālemes namus, visus lielos namus viņš ar uguni nodedzināja! 14 Kaldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes vadonim, noplēsa visus Jeruzālemes mūrus – visapkārt! 15 Un sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā gan nabagos ļaudis, gan atlikušo tautu, kas pilsētā bija palikusi, gan atkritējus, kas bija pārgājuši Bābeles ķēniņa pusē, gan atlikušos amatniekus. 16 Dažus no nabagu ļaudīm sardzes vadonis Nebūzaradāns atstāja par vīna dārzniekiem un arājiem. 17 Vara stabus, kas bija Kunga namā, pamatnes un vara jūru, kas bija Kunga namā, kaldieši sadauzīja un varu aiznesa uz Bābeli. 18 Viņi paņēma katlus, liekšķeres, dzirkles, laistāmos traukus, kausus un visus vara rīkus, ko lietoja namā. 19 Sardzes vadonis paņēma bļodas, ogļu pannas, laistāmos traukus, katlus, gaismekļus, kausus un upurtraukus – tie bija no zelta zeltā un no sudraba sudrabā! 20 Divi stabi, viena jūra, divpadsmit vērši, kas bija zem pamatnēm, kurus Kunga namam bija darinājis ķēniņš Sālamans, – ne nosvērt visas šīs lietas, cik daudz tur bija vara! 21 Stabi – astoņpadsmit elkoņu augsts bija ik stabs! Aukla – divpadsmit elkoņu garumā vijās tiem apkārt! Katrs stabs četru pirkstu biezumā, vidū tukšs. 22 Uz katra stāvēja vara kapitelis – katrs kapitelis piecu elkoņu augstumā! Tīkls un granātāboli bija visapkārt kapitelim – viss no vara! Viens stabs bija kā otrs un granātāboli tāpat! 23 Visā platumā bija deviņdesmit seši granātāboli, pa visu tīklu bija simts granātābolu!
24 Sardzes vadonis paņēma virspriesteri Serāju un otro priesteri Cefanju, un trīs durvju sargus, 25 un no pilsētas viņš paņēma einuhu, kas bija karavīru uzraugs, un septiņus vīrus no ķēniņa galma, kurus atrada pilsētā, un karaspēka pavēlnieka rakstvedi, kurš bija musinājis nabagos ļaudis, un sešdesmit vīrus no nabagu ļaudīm, kuri atradās pilsētā. 26 Sardzes vadonis Nebūzaradāns ņēma viņus un aizveda uz Bābeli, uz Riblu. 27 Un Bābeles ķēniņš tos nonāvēja Riblā, Hamātas zemē. Aizveda trimdā Jūdu no savas zemes!
28 Šie ir ļaudis, kurus savas valdīšanas septītajā gadā aizveda trimdā Nebūkadnecars – trīs tūkstoši divdesmit trīs jūdi. 29 Nebūkadnecara astoņpadsmitajā gadā no Jeruzālemes aizveda astoņi simti trīsdesmit divus. 30 Nebūkadnecara divdesmit trešajā gadā sardzes vadonis Nebūzaradāns aizveda trimdā jūdus – septiņi simti četrdesmit piecus. Kopā – četri tūkstoši seši simti.
Jehojāhīns tiek apžēlots
(2Ķēn 25:27–30)31 Trīsdesmit septītajā Jūdas ķēniņa Jehojāhīna trimdas gadā, divpadsmitajā mēnesī, mēneša divdesmit piektajā dienā, Bābelē par ķēniņu kļuva Evīl-Mrodahs, un viņš apžēloja Jūdas ķēniņu Jehojāhīnu un izlaida viņu no cietuma. 32 Viņš runāja uz viņu labu un lika viņa troni augstāk par visu to ķēniņu troņiem, kuri bija kopā ar viņu Bābelē. 33 Un viņš novilka cietuma drānas un ēda maizi viņa priekšā ilgi – visas sava mūža dienas. 34 Bābeles ķēniņš viņam deva uzturu, mūža uzturu, kā bija teicis – ik dienu līdz pat viņa nāvei, visas viņa mūža dienas!
