Jeremija tiek ieslodzīts ūdenstvertnē
1 Un Šefatja, Matāna dēls, un Gedaljāhu, Pašhūra dēls, un Jehūhals, Šelemjas dēls, un Pašhūrs, Malkijas dēls, dzirdēja vārdus, ko Jeremija teica visai tautai:
2 “Tā saka Kungs: kas paliks šai pilsētā, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas ies pie kaldiešiem, tas dzīvos, un viņa dzīvība būs viņa laupījums!
3 Tā saka Kungs: šī pilsēta tiks atdot atdota Bābeles ķēniņa karaspēka rokās, un viņš to ieņems!” 4 Un augstmaņi teica ķēniņam: “Lai jel šo vīru nonāvē, jo viņš padara mīkstas to karavīru rokas, kuri ir palikuši šai pilsētā, un visas tautas rokas, runādams uz tiem šādus vārdus, šis vīrs nemeklē tautai labu, bet ļaunu!” 5 Un ķēniņš Cedekija teica: “Redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš neko nevar darīt pret jums!” 6 Un tie paņēma Jeremiju un iemeta viņu akā, kas piederēja ķēniņa dēlam Malkijam, tā atradās cietuma pagalmā. Viņi nolaida Jeremiju lejā ar virvēm, bet akā nebija ūdens, tikai mēsli, un Jeremija mirka mēslos.
7 Un kūšietis Ebed-Melehs, einuhs, kas bija ķēniņa pilī, padzirdēja, ka Jeremiju iemetuši akā. Bet ķēniņš sēdēja Benjāmina vārtos. 8 Un Ebed-Melehs izgāja no ķēniņa nama un runāja ar ķēniņu: 9 “Mans kungs, ķēniņ, šie vīri izturējušies pret Jeremiju ļauni – iemetuši viņu akā, un tur apakšā viņš nomirs badā, jo pilsētā vairs nav maizes!” 10 Un ķēniņš pavēlēja kūšietim Ebed-Meleham: “Ņem trīsdesmit vīru un izvelc pravieti Jeremiju no akas, pirms viņš mirst!” 11 Ebed-Melehs paņēma sev līdzi vīrus, aizgāja uz ķēniņa namu, uz mantnīcu, paņēma no turienes skrandas un lupatas un ar virvēm tās nolaida Jeremijam. 12 Un kūšietis Ebed-Melehs teica Jeremijam: “Liec sev padusēs skrandas un lupatas zem virvēm!” – un Jeremija tā darīja. 13 Un viņi izvilka Jeremiju ar virvēm un izcēla viņu no cietuma akas, tā Jeremija tika cietuma pagalmā.
Cedekija atkal slepus iztaujā Jeremiju
14 Un ķēniņš Cedekija sūtīja pēc Jeremijas un pieņēma viņu pie trešās ieejas Kunga namā, un ķēniņš Jeremijam teica: “Es tev ko jautāšu, neslēp no manis neko!” 15 Jeremija teica Cedekijam: “Ja es tev ko sacīšu, vai tu mani nenonāvēsi? Ja es tev došu padomu, tu manī neklausīsies!” 16 Bet ķēniņš Cedekija slepeni zvērēja Jeremijam, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas mums radīja dvēseli! Es tevi nenonāvēšu un neatdošu to vīru rokā, kuri lūko pēc tavas dzīvības!”
17 Un Jeremija teica Cedekijam: “Tā saka Kungs, Pulku Dievs un Israēla Dievs: ja ietin iesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad tu paliksi dzīvs un šī pilsēta netiks nodedzināta ar uguni, un dzīvs būsi tu un tavs nams! 18 Bet, ja tu neiesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad šī pilsēta tiks atdota kaldiešu rokās un tie to nodedzinās ar uguni, un tu neizglābsies no viņu rokas!”
19 Un ķēniņš Cedekija teica Jeremijam: “Es bīstos no tiem jūdiem, kuri ir aizbēguši pie kaldiešiem, ka viņi mani neatdod to rokās un tie man ko nenodara.”
20 Jeremija teica: “Viņi neatdos! Klausi jel Kunga balsi, ko es runāju uz tevi, un tev būs labi un tu būsi dzīvs! 21 Bet, ja tu liegsies iet, redzi, ko man Kungs parādīja: 22 redzi, visas sievietes, kas bija palikušas Jūdas ķēniņa namā, tika aizvestas pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, un viņas teiks:
pievīluši un pārspējuši tevi
tavi ļaudis,
kad tavas kājas grimst sūdos,
tie tevi pametuši! –
23 Visas tavas sievas un tavus dēlus aizvedīs pie kaldiešiem, un tu neizglābsies no viņu rokas, jo tu būsi sakampts Bābeles ķēniņa rokā un šī pilsēta tiks nodedzināta ar uguni!”
24 Un Cedekija teica Jeremijam: “Lai neviens neuzzina par šiem vārdiem, un tu nemirsi! 25 Ja augstmaņi padzirdēs, ka es esmu runājis ar tevi, tad tie nāks pie tevis un teiks tev: stāsti jel mums, ko tu sacīji ķēniņam, neslēp no mums neko, un mēs tevi nenonāvēsim! Un ko tev sacīja ķēniņš? – 26 Bet tu tiem saki: es nācu pie ķēniņa ar savu lūgumu, lai viņš man neliek iet atpakaļ uz Jonatāna namu, ka es tur nenomirstu.”
27 Un visi augstmaņi nāca pie Jeremijas un jautāja viņam, un viņš pastāstīja viņiem to, ko bija vēlējis teikt ķēniņš, un viņi vairs nerunāja ar viņu, jo nebija nekā, ko dzirdēt.
28 Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad ieņēma Jeruzālemi.
Un Jeruzāleme tika ieņemta.
Jeremija tiek ieslodzīts ūdenstvertnē
1 Un Šefatja, Matāna dēls, un Gedaljāhu, Pašhūra dēls, un Jehūhals, Šelemjas dēls, un Pašhūrs, Malkijas dēls, dzirdēja vārdus, ko Jeremija teica visai tautai:
2 “Tā saka Kungs: kas paliks šai pilsētā, tas mirs no zobena, bada un mēra, bet, kas ies pie kaldiešiem, tas dzīvos, un viņa dzīvība būs viņa laupījums!
3 Tā saka Kungs: šī pilsēta tiks atdot atdota Bābeles ķēniņa karaspēka rokās, un viņš to ieņems!” 4 Un augstmaņi teica ķēniņam: “Lai jel šo vīru nonāvē, jo viņš padara mīkstas to karavīru rokas, kuri ir palikuši šai pilsētā, un visas tautas rokas, runādams uz tiem šādus vārdus, šis vīrs nemeklē tautai labu, bet ļaunu!” 5 Un ķēniņš Cedekija teica: “Redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš neko nevar darīt pret jums!” 6 Un tie paņēma Jeremiju un iemeta viņu akā, kas piederēja ķēniņa dēlam Malkijam, tā atradās cietuma pagalmā. Viņi nolaida Jeremiju lejā ar virvēm, bet akā nebija ūdens, tikai mēsli, un Jeremija mirka mēslos.
7 Un kūšietis Ebed-Melehs, einuhs, kas bija ķēniņa pilī, padzirdēja, ka Jeremiju iemetuši akā. Bet ķēniņš sēdēja Benjāmina vārtos. 8 Un Ebed-Melehs izgāja no ķēniņa nama un runāja ar ķēniņu: 9 “Mans kungs, ķēniņ, šie vīri izturējušies pret Jeremiju ļauni – iemetuši viņu akā, un tur apakšā viņš nomirs badā, jo pilsētā vairs nav maizes!” 10 Un ķēniņš pavēlēja kūšietim Ebed-Meleham: “Ņem trīsdesmit vīru un izvelc pravieti Jeremiju no akas, pirms viņš mirst!” 11 Ebed-Melehs paņēma sev līdzi vīrus, aizgāja uz ķēniņa namu, uz mantnīcu, paņēma no turienes skrandas un lupatas un ar virvēm tās nolaida Jeremijam. 12 Un kūšietis Ebed-Melehs teica Jeremijam: “Liec sev padusēs skrandas un lupatas zem virvēm!” – un Jeremija tā darīja. 13 Un viņi izvilka Jeremiju ar virvēm un izcēla viņu no cietuma akas, tā Jeremija tika cietuma pagalmā.
Cedekija atkal slepus iztaujā Jeremiju
14 Un ķēniņš Cedekija sūtīja pēc Jeremijas un pieņēma viņu pie trešās ieejas Kunga namā, un ķēniņš Jeremijam teica: “Es tev ko jautāšu, neslēp no manis neko!” 15 Jeremija teica Cedekijam: “Ja es tev ko sacīšu, vai tu mani nenonāvēsi? Ja es tev došu padomu, tu manī neklausīsies!” 16 Bet ķēniņš Cedekija slepeni zvērēja Jeremijam, sacīdams: “Dzīvs Kungs, kas mums radīja dvēseli! Es tevi nenonāvēšu un neatdošu to vīru rokā, kuri lūko pēc tavas dzīvības!”
17 Un Jeremija teica Cedekijam: “Tā saka Kungs, Pulku Dievs un Israēla Dievs: ja ietin iesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad tu paliksi dzīvs un šī pilsēta netiks nodedzināta ar uguni, un dzīvs būsi tu un tavs nams! 18 Bet, ja tu neiesi pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, tad šī pilsēta tiks atdota kaldiešu rokās un tie to nodedzinās ar uguni, un tu neizglābsies no viņu rokas!”
19 Un ķēniņš Cedekija teica Jeremijam: “Es bīstos no tiem jūdiem, kuri ir aizbēguši pie kaldiešiem, ka viņi mani neatdod to rokās un tie man ko nenodara.”
20 Jeremija teica: “Viņi neatdos! Klausi jel Kunga balsi, ko es runāju uz tevi, un tev būs labi un tu būsi dzīvs! 21 Bet, ja tu liegsies iet, redzi, ko man Kungs parādīja: 22 redzi, visas sievietes, kas bija palikušas Jūdas ķēniņa namā, tika aizvestas pie Bābeles ķēniņa augstmaņiem, un viņas teiks:
pievīluši un pārspējuši tevi
tavi ļaudis,
kad tavas kājas grimst sūdos,
tie tevi pametuši! –
23 Visas tavas sievas un tavus dēlus aizvedīs pie kaldiešiem, un tu neizglābsies no viņu rokas, jo tu būsi sakampts Bābeles ķēniņa rokā un šī pilsēta tiks nodedzināta ar uguni!”
24 Un Cedekija teica Jeremijam: “Lai neviens neuzzina par šiem vārdiem, un tu nemirsi! 25 Ja augstmaņi padzirdēs, ka es esmu runājis ar tevi, tad tie nāks pie tevis un teiks tev: stāsti jel mums, ko tu sacīji ķēniņam, neslēp no mums neko, un mēs tevi nenonāvēsim! Un ko tev sacīja ķēniņš? – 26 Bet tu tiem saki: es nācu pie ķēniņa ar savu lūgumu, lai viņš man neliek iet atpakaļ uz Jonatāna namu, ka es tur nenomirstu.”
27 Un visi augstmaņi nāca pie Jeremijas un jautāja viņam, un viņš pastāstīja viņiem to, ko bija vēlējis teikt ķēniņš, un viņi vairs nerunāja ar viņu, jo nebija nekā, ko dzirdēt.
28 Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad ieņēma Jeruzālemi.
Un Jeruzāleme tika ieņemta.
