Israēls – neuzticīgā sieva
1 Viņš teica:
“Ja vīrs sūta prom savu sievu
un tā aiziet no viņa
un kļūst citam par sievu,
vai viņš vairs pie tās var atgriezties?
Vai tāda zeme lai netaptu nekrietna?
Bet tu maukoji ar tik daudziem
un gribi atgriezties pie manis?”
saka Kungs.
2 “Pacel acis uz kailajiem kalniem un skaties!
Kur tik tu neesi piesmieta!?
Tu tupi priekš viņiem ceļmalā
kā arābs tuksnesī,
ar savu maucību un ļaunumu
tu samaitā zemi!
3 Lieti aizkavējās
un lītavu nebija,
bet tev jau ir maukas piere
un man tu liedzies
pašai par kaunu!
4 Tagad tu sauc uz mani:
mans tēvs!
Tu – mans jaunības draugs!
5 Vai tad viņš mūžam būs bargs?
Vai bardzību turēs līdz galam? –
Redzi, tā tu teicies,
bet darīji, cik vien varēji, ļaunu!”
Jūda iet Israēla ceļu
6 Ķēniņa Jošijāhu dienās Kungs man teica: “Vai redzēji, ko darīja atkritusī Israēla? Viņa gāja maukot uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka! 7 Un pēc tam, kad tā man visu to bija nodarījusi, es teicu: tu atgriezīsies! Bet tā neatgriezās. Un to redzēja Jūda, tās neuzticīgā māsa. 8 Un, kaut gan tā redzēja, ka par laulības pārkāpšanu es aizdzinu projām Israēlu un devu tai šķiršanās rakstu, neuzticīgā Jūda, tās māsa, nebijās, bet gāja un maukoja pati! 9 Ar savu vieglprātes maucību tā aptraipīja zemi un pārkāpa laulību ar kokiem un akmeņiem. 10 Un pat tad šī neuzticīgā māsa Jūda neatgriezās pie manis no sirds, bet gan ar viltu,” saka Kungs.
11 Un Kungs man teica: “Pat atkritusī Israēla ir taisnāka par neuzticīgo Jūdu!
Aicinājums atgriezties
12 Ej un izkliedz šos vārdus pret ziemeļiem! Saki:
atgriezies, atkritusī Israēla! –
saka Kungs,
es neniknošos uz tevi,
jo es esmu uzticīgs,
saka Kungs,
vienmēr nebūšu bargs!
13 Tik zinies savu vainu,
ka dumpoji pret Kungu, savu Dievu,
blandījies apkārt ar svešiem
zem katra zaļoksna koka!
Manā balsī tu neklausījies! –
saka Kungs.
14 Nāciet atpakaļ, atkritušie dēli, saka Kungs, jūs esat mani. Es ņemšu jūs pa vienam no katras pilsētas, pa diviem no katras dzimtas, un vedīšu jūs uz Ciānu! 15 Es došu jums ganus, kas tīk manai sirdij, un tie ganīs jūs ar ziņu un apdomu. 16 Un dienās, kad jūs vairosieties un augļosieties tai zemē, saka Kungs, tad lai nerunā vairs par Kunga derības šķirstu, – lai tas nenāk vairs prātā, lai to neatceras un pēc tā neilgojas, un lai no jauna nebūvē. 17 Tad Jeruzālemi dēvēs par Kunga troni un Kunga vārdā Jeruzālemē pulcēsies visas tautas, un neviens vairs nedzīvos pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības.
18 Tajās dienās Jūdas nams būs kopā ar Israēla namu, un no ziemeļu zemes tie abi kopā nāks uz zemi, ko es devu par mantojumu jūsu tēviem.
19 Es teicu: es darīšu tevi par savu dēlu,
es došu tev leknāko zemi,
tu mantosi lielāko dārgumu tautās!
Es teicu: mani jūs sauksiet par Tēvu,
no manis jūs vairs neatkritīsiet!
20 Tiešām, kā sieva viļ savu vīru,
tā tu vīli mani, Israēl!” saka Kungs.
21 Pār kalniem dzird raudu balsi –
tur lūgdamies raud Israēla dēli,
jo savas takas tie sajaukuši
un aizmirsuši Kungu, savu Dievu!
22 “Atgriezieties, atkritušie dēli,
es dziedēšu jūs no neuzticības!”
Redzi, mēs nākam pie tevis,
jo tu esi Kungs, mūsu Dievs! –
23 Patiesi! Meli ir pakalnu svētki
un klaigas uz kalniem!
Patiesi! Kungs, mūsu Dievs,
ir glābiņš Israēlam!
24 Bet kauna darbi
kopš jaunības aprija mūsu tēvu pūles,
viņu avis un vēršus,
viņu dēlus un meitas.
25 Lai tupstam kaunā,
lai sedzamies negodu,
jo pret Kungu, savu Dievu, esam grēkojuši –
mēs un mūsu tēvi, –
no jaunības līdz pat šodienai!
Kunga, mūsu Dieva, balsij
mēs neklausījām.
Israēls – neuzticīgā sieva
1 Viņš teica:
“Ja vīrs sūta prom savu sievu
un tā aiziet no viņa
un kļūst citam par sievu,
vai viņš vairs pie tās var atgriezties?
Vai tāda zeme lai netaptu nekrietna?
Bet tu maukoji ar tik daudziem
un gribi atgriezties pie manis?”
saka Kungs.
2 “Pacel acis uz kailajiem kalniem un skaties!
Kur tik tu neesi piesmieta!?
Tu tupi priekš viņiem ceļmalā
kā arābs tuksnesī,
ar savu maucību un ļaunumu
tu samaitā zemi!
3 Lieti aizkavējās
un lītavu nebija,
bet tev jau ir maukas piere
un man tu liedzies
pašai par kaunu!
4 Tagad tu sauc uz mani:
mans tēvs!
Tu – mans jaunības draugs!
5 Vai tad viņš mūžam būs bargs?
Vai bardzību turēs līdz galam? –
Redzi, tā tu teicies,
bet darīji, cik vien varēji, ļaunu!”
Jūda iet Israēla ceļu
6 Ķēniņa Jošijāhu dienās Kungs man teica: “Vai redzēji, ko darīja atkritusī Israēla? Viņa gāja maukot uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļoksna koka! 7 Un pēc tam, kad tā man visu to bija nodarījusi, es teicu: tu atgriezīsies! Bet tā neatgriezās. Un to redzēja Jūda, tās neuzticīgā māsa. 8 Un, kaut gan tā redzēja, ka par laulības pārkāpšanu es aizdzinu projām Israēlu un devu tai šķiršanās rakstu, neuzticīgā Jūda, tās māsa, nebijās, bet gāja un maukoja pati! 9 Ar savu vieglprātes maucību tā aptraipīja zemi un pārkāpa laulību ar kokiem un akmeņiem. 10 Un pat tad šī neuzticīgā māsa Jūda neatgriezās pie manis no sirds, bet gan ar viltu,” saka Kungs.
11 Un Kungs man teica: “Pat atkritusī Israēla ir taisnāka par neuzticīgo Jūdu!
Aicinājums atgriezties
12 Ej un izkliedz šos vārdus pret ziemeļiem! Saki:
atgriezies, atkritusī Israēla! –
saka Kungs,
es neniknošos uz tevi,
jo es esmu uzticīgs,
saka Kungs,
vienmēr nebūšu bargs!
13 Tik zinies savu vainu,
ka dumpoji pret Kungu, savu Dievu,
blandījies apkārt ar svešiem
zem katra zaļoksna koka!
Manā balsī tu neklausījies! –
saka Kungs.
14 Nāciet atpakaļ, atkritušie dēli, saka Kungs, jūs esat mani. Es ņemšu jūs pa vienam no katras pilsētas, pa diviem no katras dzimtas, un vedīšu jūs uz Ciānu! 15 Es došu jums ganus, kas tīk manai sirdij, un tie ganīs jūs ar ziņu un apdomu. 16 Un dienās, kad jūs vairosieties un augļosieties tai zemē, saka Kungs, tad lai nerunā vairs par Kunga derības šķirstu, – lai tas nenāk vairs prātā, lai to neatceras un pēc tā neilgojas, un lai no jauna nebūvē. 17 Tad Jeruzālemi dēvēs par Kunga troni un Kunga vārdā Jeruzālemē pulcēsies visas tautas, un neviens vairs nedzīvos pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības.
18 Tajās dienās Jūdas nams būs kopā ar Israēla namu, un no ziemeļu zemes tie abi kopā nāks uz zemi, ko es devu par mantojumu jūsu tēviem.
19 Es teicu: es darīšu tevi par savu dēlu,
es došu tev leknāko zemi,
tu mantosi lielāko dārgumu tautās!
Es teicu: mani jūs sauksiet par Tēvu,
no manis jūs vairs neatkritīsiet!
20 Tiešām, kā sieva viļ savu vīru,
tā tu vīli mani, Israēl!” saka Kungs.
21 Pār kalniem dzird raudu balsi –
tur lūgdamies raud Israēla dēli,
jo savas takas tie sajaukuši
un aizmirsuši Kungu, savu Dievu!
22 “Atgriezieties, atkritušie dēli,
es dziedēšu jūs no neuzticības!”
Redzi, mēs nākam pie tevis,
jo tu esi Kungs, mūsu Dievs! –
23 Patiesi! Meli ir pakalnu svētki
un klaigas uz kalniem!
Patiesi! Kungs, mūsu Dievs,
ir glābiņš Israēlam!
24 Bet kauna darbi
kopš jaunības aprija mūsu tēvu pūles,
viņu avis un vēršus,
viņu dēlus un meitas.
25 Lai tupstam kaunā,
lai sedzamies negodu,
jo pret Kungu, savu Dievu, esam grēkojuši –
mēs un mūsu tēvi, –
no jaunības līdz pat šodienai!
Kunga, mūsu Dieva, balsij
mēs neklausījām.
