Ahiora padoms Holofernam par jūdiem
1 Asīrijas karaspēka virspavēlniekam Holofernam paziņoja, ka israēlieši gatavojas karam un ir noslēguši kalnu pārejas, visus augstos paugurus ir apjozuši nocietinājumiem un līdzenumos ir izlikuši lamatas. 2 Viņu pārņēma lielas dusmas, un viņš sasauca visus moābiešu virsniekus un amoniešu karavadoņus, un visus piekrastes valdniekus 3 un viņiem jautāja: “Paziņojiet man, kanaānieši, kas tā par tautu, kas apmetusies kalnienē un kas ir pilsētu iedzīvotāji, un cik liels ir viņu karaspēks, un kur viņu spēks un stiprums, un kurš ir viņu ķēniņš, kas vada viņu karaspēku, 4 un kādēļ viņi pretēji visiem rietumu iedzīvotājiem atsaka pie mums nākt ar mieru?” 5 Un visu amoniešu vadonis Ahiors viņam sacīja: “Lai mans kungs uzklausa vārdu no sava kalpa mutes, un es tev paziņošu patiesību par šo tautu, kas apdzīvo šo kalnieni un dzīvo tev tuvumā, un no tava kalpa mutes nenāks nekādi meli. 6 Šī tauta ir kaldiešu pēcteči 7 un agrāk apdzīvoja zemes Mezopotāmijā, jo negribēja sekot savu tēvu dieviem kaldiešu zemēs, 8 viņi nogriezās no senču ceļa un sāka pielūgt debesu Dievu – Dievu, ko viņi atzina, un kaldieši viņus padzina no savu dievu vaiga, un viņi aizbēga uz Mezopotāmiju un dzīvoja šeit ilgu laiku. 9 Viņu Dievs lika viņiem iziet no viņu dzīves vietas un doties uz Kanaānu, un viņi apmetās uz dzīvi šeit un kļuva bagāti ar zeltu un sudrabu un lielu mantu. 10 Pēc tam tie nonāca Ēģiptes zemē, jo Kanaāna zemē bija bads, un, tā kā Ēģiptē varēja dabūt uzturu, tie uz ilgu laiku apmetās dzīvot tur, un viņu savairojās liels daudzums, un viņu tautai nebija skaita. 11 Pret viņiem cēlās Ēģiptes faraons un apmānīja viņus, likdams grūtā darbā taisīt ķieģeļus, un tā viņš tos pazemoja un padarīja par saviem vergiem. 12 Tad viņi sauca palīgā savu Dievu un sita visu Ēģiptes zemi ar sērgām, pret kurām nebija dziedināšanas, un ēģiptieši izdzina viņus no sava vidus. 13 Dievs izžāvēja Sarkano jūru viņu priekšā 14 un izveda viņus uz Sīnaja un Kādēš-Barnēā ceļa, un viņi nonāca tuksnesī, kur cilvēks nevarēja izdzīvot. 15 Pēc tam viņi apmetās uz dzīvi amoriešu zemē un izdeldēja ar savu spēku visus hešboniešus un, pārgājuši Jardānas upi, iemantoja visu kalnieni. 16 Viņi aizdzina kanaāniešus un periziešus, jebūsiešus un šehemiešus, un visus girgašiešus un apmetās šeit dzīvot uz ilgu laiku. 17 Un viņiem netrūka nekādu labumu, kamēr viņi nesagrēkoja pret savu Dievu, jo ar viņiem ir Dievs, kas nīst netaisnību. 18 Kad viņi atkāpās no ceļa, kas viņiem bija nolikts, viņi daudzajos karos tika bargi izpostīti un aizdzīti gūstā svešā zemē, un viņu Dieva templis tika nolīdzināts līdz pamatiem, un viņu pilsētas sagrāba pretinieki. 19 Un nu, atgriezušies pie sava Dieva, viņi atgriezās no gūsta, kur bija izkliedēti, un atguva Jeruzālemi, kur ir viņu svētums, un apmetās uz dzīvi kalnienē, jo tā nebija apdzīvota. 20 Un tagad, kungs, valdniek, ja šajā tautā ir pārkāpums un viņi ir grēkojuši pret savu Dievu, un mēs to esam pamanījuši, ka pie viņiem ir šāda piedauzība, tad mēs dosimies un karā pieveiksim viņus, 21 bet, ja nav nelikumību šajā tautā, lai mans kungs aiziet un lai viņu Kungs un viņu Dievs nenostājas viņiem par vairogu, citādi mēs būsim par apsmieklu visas zemes priekšā.” 22 Un notika, kad Ahiors beidza savu runu, tad ap telti stāvošie ļaudis sāka kurnēt, un Holoferna augstmaņi un visi no piejūras zemēm un moābieši sauca, ka viņu vajag nokaut: 23 “Mēs taču nebīstamies no israēliešiem, jo, rau, tā ir tauta, kurai nav nedz karaspēka, nedz spēju izveidot stipru karapulku, 24 tādēļ uzbruksim, valdniek Holofern, un viņi būs par ēsmu visam tavam karaspēkam.”
Ahiora padoms Holofernam par jūdiem
1 Asīrijas karaspēka virspavēlniekam Holofernam paziņoja, ka israēlieši gatavojas karam un ir noslēguši kalnu pārejas, visus augstos paugurus ir apjozuši nocietinājumiem un līdzenumos ir izlikuši lamatas. 2 Viņu pārņēma lielas dusmas, un viņš sasauca visus moābiešu virsniekus un amoniešu karavadoņus, un visus piekrastes valdniekus 3 un viņiem jautāja: “Paziņojiet man, kanaānieši, kas tā par tautu, kas apmetusies kalnienē un kas ir pilsētu iedzīvotāji, un cik liels ir viņu karaspēks, un kur viņu spēks un stiprums, un kurš ir viņu ķēniņš, kas vada viņu karaspēku, 4 un kādēļ viņi pretēji visiem rietumu iedzīvotājiem atsaka pie mums nākt ar mieru?” 5 Un visu amoniešu vadonis Ahiors viņam sacīja: “Lai mans kungs uzklausa vārdu no sava kalpa mutes, un es tev paziņošu patiesību par šo tautu, kas apdzīvo šo kalnieni un dzīvo tev tuvumā, un no tava kalpa mutes nenāks nekādi meli. 6 Šī tauta ir kaldiešu pēcteči 7 un agrāk apdzīvoja zemes Mezopotāmijā, jo negribēja sekot savu tēvu dieviem kaldiešu zemēs, 8 viņi nogriezās no senču ceļa un sāka pielūgt debesu Dievu – Dievu, ko viņi atzina, un kaldieši viņus padzina no savu dievu vaiga, un viņi aizbēga uz Mezopotāmiju un dzīvoja šeit ilgu laiku. 9 Viņu Dievs lika viņiem iziet no viņu dzīves vietas un doties uz Kanaānu, un viņi apmetās uz dzīvi šeit un kļuva bagāti ar zeltu un sudrabu un lielu mantu. 10 Pēc tam tie nonāca Ēģiptes zemē, jo Kanaāna zemē bija bads, un, tā kā Ēģiptē varēja dabūt uzturu, tie uz ilgu laiku apmetās dzīvot tur, un viņu savairojās liels daudzums, un viņu tautai nebija skaita. 11 Pret viņiem cēlās Ēģiptes faraons un apmānīja viņus, likdams grūtā darbā taisīt ķieģeļus, un tā viņš tos pazemoja un padarīja par saviem vergiem. 12 Tad viņi sauca palīgā savu Dievu un sita visu Ēģiptes zemi ar sērgām, pret kurām nebija dziedināšanas, un ēģiptieši izdzina viņus no sava vidus. 13 Dievs izžāvēja Sarkano jūru viņu priekšā 14 un izveda viņus uz Sīnaja un Kādēš-Barnēā ceļa, un viņi nonāca tuksnesī, kur cilvēks nevarēja izdzīvot. 15 Pēc tam viņi apmetās uz dzīvi amoriešu zemē un izdeldēja ar savu spēku visus hešboniešus un, pārgājuši Jardānas upi, iemantoja visu kalnieni. 16 Viņi aizdzina kanaāniešus un periziešus, jebūsiešus un šehemiešus, un visus girgašiešus un apmetās šeit dzīvot uz ilgu laiku. 17 Un viņiem netrūka nekādu labumu, kamēr viņi nesagrēkoja pret savu Dievu, jo ar viņiem ir Dievs, kas nīst netaisnību. 18 Kad viņi atkāpās no ceļa, kas viņiem bija nolikts, viņi daudzajos karos tika bargi izpostīti un aizdzīti gūstā svešā zemē, un viņu Dieva templis tika nolīdzināts līdz pamatiem, un viņu pilsētas sagrāba pretinieki. 19 Un nu, atgriezušies pie sava Dieva, viņi atgriezās no gūsta, kur bija izkliedēti, un atguva Jeruzālemi, kur ir viņu svētums, un apmetās uz dzīvi kalnienē, jo tā nebija apdzīvota. 20 Un tagad, kungs, valdniek, ja šajā tautā ir pārkāpums un viņi ir grēkojuši pret savu Dievu, un mēs to esam pamanījuši, ka pie viņiem ir šāda piedauzība, tad mēs dosimies un karā pieveiksim viņus, 21 bet, ja nav nelikumību šajā tautā, lai mans kungs aiziet un lai viņu Kungs un viņu Dievs nenostājas viņiem par vairogu, citādi mēs būsim par apsmieklu visas zemes priekšā.” 22 Un notika, kad Ahiors beidza savu runu, tad ap telti stāvošie ļaudis sāka kurnēt, un Holoferna augstmaņi un visi no piejūras zemēm un moābieši sauca, ka viņu vajag nokaut: 23 “Mēs taču nebīstamies no israēliešiem, jo, rau, tā ir tauta, kurai nav nedz karaspēka, nedz spēju izveidot stipru karapulku, 24 tādēļ uzbruksim, valdniek Holofern, un viņi būs par ēsmu visam tavam karaspēkam.”
