1 Israēla dēliem, kas dzīvoja Jūdejā, nāca dzirdams viss, ko darīja asīriešu ķēniņa Nebūkadnecara virspavēlnieks Holoferns un kā iznīcināja visas svētvietas un visu nodeva iznīcībai, 2 un viņus pārņēma liels satraukums šausmās no viņa un bailēs par Jeruzālemi un par Kunga Dieva templi. 3 Jo pavisam nesen viņi bija atgriezušies no gūstniecības un nupat visa jūdu tauta bija pulcējusies un iesvētījusi visus savus traukus un altāri, un visu namu, kas bija apgānīts. 4 Viņi nosūtīja uz visiem Samarijas, Konas, Bēt-Horonas, Belmainas, Jērikas apgabaliem, uz Hobu un Aisoru un uz Šālēmas ieleju, 5 un nocietināja visas augsto kalnu virsotnes un apjoza sienas visiem ciemiem un noglabāja pārtikas krājumus, gatavojoties karam, jo nupat bija nopļauti viņu lauki. 6 Augstais priesteris Joakims, kas tajās dienās bija Jeruzālemē, uzrakstīja Betulijas un Betomestaimas iedzīvotājiem, kas ir iepretim Esdrelonai līdzenuma priekšpusē Dotanas tuvumā, 7 pavēlēdams apsargāt kalnienes pāreju, jo caur to ir ieeja Jūdejā; te bija izdevīgi apturēt ienaidnieku ienākšanu, jo pat diviem vīriem šeit bija par šauru iespraukties. 8 Un israēlieši izdarīja, kā viņiem lika augstais priesteris Joakims un visas Israēla tautas vecajo sapulce, 9 un visi Israēla vīri dedzīgi sauca uz Dievu pēc palīdzības un dziļi pazemoja savas dvēseles. 10 Viņi visi, viņu sievas un viņu bērni, viņu lopi un viņu piemājotāji, gan algādzis, gan viņu vergs, apvilka maisu saviem gurniem. 11 Un ikviens Israēla vīrs un sieva un bērni – visi, kas dzīvoja Jeruzālemē, – krita pie zemes templī un bēra pelnus uz galvas, un savus gurnu maisus izklāja Kunga priekšā, 12 un altāri pārklāja ar maisa drēbi, un vienā balsī izmisīgi sauca uz Israēla Dievu, lai izlaupīšanai netiktu atdoti viņu zīdaiņi un viņu sievas par laupījumu, un viņu mantotās pilsētas iznīcībai, un viņu svētumi apgānīšanai un citām tautām par apsmiešanu. 13 Un Kungs dzirdēja viņu balsis un uzlūkoja viņu postu, jo daudzas dienas tauta gavēja visā Jūdejā un Jeruzālemē Kunga, Visuvaldītāja, svētumu priekšā. 14 Augstais priesteris Joakims un visi priesteri, kas stāvēja Kunga priekšā, un Kunga kalpotāji, apjozuši savus gurnus maisiem, bez mitas dedzināja dedzināmo upuri un izteica svinīgus solījumus, un pienesa brīvprātīgās tautas dāvanas, 15 un uz viņu kidarām bija pelni, un viņi kliedza uz Kungu, no visa spēka lūgdami, lai viņš ar labvēlību uzlūko visu Israēla namu.
1 Israēla dēliem, kas dzīvoja Jūdejā, nāca dzirdams viss, ko darīja asīriešu ķēniņa Nebūkadnecara virspavēlnieks Holoferns un kā iznīcināja visas svētvietas un visu nodeva iznīcībai, 2 un viņus pārņēma liels satraukums šausmās no viņa un bailēs par Jeruzālemi un par Kunga Dieva templi. 3 Jo pavisam nesen viņi bija atgriezušies no gūstniecības un nupat visa jūdu tauta bija pulcējusies un iesvētījusi visus savus traukus un altāri, un visu namu, kas bija apgānīts. 4 Viņi nosūtīja uz visiem Samarijas, Konas, Bēt-Horonas, Belmainas, Jērikas apgabaliem, uz Hobu un Aisoru un uz Šālēmas ieleju, 5 un nocietināja visas augsto kalnu virsotnes un apjoza sienas visiem ciemiem un noglabāja pārtikas krājumus, gatavojoties karam, jo nupat bija nopļauti viņu lauki. 6 Augstais priesteris Joakims, kas tajās dienās bija Jeruzālemē, uzrakstīja Betulijas un Betomestaimas iedzīvotājiem, kas ir iepretim Esdrelonai līdzenuma priekšpusē Dotanas tuvumā, 7 pavēlēdams apsargāt kalnienes pāreju, jo caur to ir ieeja Jūdejā; te bija izdevīgi apturēt ienaidnieku ienākšanu, jo pat diviem vīriem šeit bija par šauru iespraukties. 8 Un israēlieši izdarīja, kā viņiem lika augstais priesteris Joakims un visas Israēla tautas vecajo sapulce, 9 un visi Israēla vīri dedzīgi sauca uz Dievu pēc palīdzības un dziļi pazemoja savas dvēseles. 10 Viņi visi, viņu sievas un viņu bērni, viņu lopi un viņu piemājotāji, gan algādzis, gan viņu vergs, apvilka maisu saviem gurniem. 11 Un ikviens Israēla vīrs un sieva un bērni – visi, kas dzīvoja Jeruzālemē, – krita pie zemes templī un bēra pelnus uz galvas, un savus gurnu maisus izklāja Kunga priekšā, 12 un altāri pārklāja ar maisa drēbi, un vienā balsī izmisīgi sauca uz Israēla Dievu, lai izlaupīšanai netiktu atdoti viņu zīdaiņi un viņu sievas par laupījumu, un viņu mantotās pilsētas iznīcībai, un viņu svētumi apgānīšanai un citām tautām par apsmiešanu. 13 Un Kungs dzirdēja viņu balsis un uzlūkoja viņu postu, jo daudzas dienas tauta gavēja visā Jūdejā un Jeruzālemē Kunga, Visuvaldītāja, svētumu priekšā. 14 Augstais priesteris Joakims un visi priesteri, kas stāvēja Kunga priekšā, un Kunga kalpotāji, apjozuši savus gurnus maisiem, bez mitas dedzināja dedzināmo upuri un izteica svinīgus solījumus, un pienesa brīvprātīgās tautas dāvanas, 15 un uz viņu kidarām bija pelni, un viņi kliedza uz Kungu, no visa spēka lūgdami, lai viņš ar labvēlību uzlūko visu Israēla namu.
