Tautas, kas palika Kanaānā
1 Šīs ir tautas, kuras Kungs atstāja, lai ar tām pārbaudītu Israēlu – tos, kas nebija piedzīvojuši visus kanaāniešu karus, 2 tikai tāpēc, lai liktu Israēla dēlu paaudzēm zināt un mācīties karot – tiem, kas agrāk to nebija piedzīvojuši. 3 Tie bija pieci filistiešu augstmaņi, visi kanaānieši, sidonieši un hivieši, kas mīt Lebanona kalnos no Baal-Hermona kalna līdz Hamātai. 4 Tie tur bija, lai Israēls tiktu pārbaudīts – lai būtu redzams, vai tas paklausa Kunga baušļiem, kurus viņš pavēlējis viņu tēviem caur Mozu. 5 Israēla dēli mita starp kanaāniešiem, hetiešiem, amoriešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem. 6 Tie ņēma viņu meitas sev par sievām un savas meitas deva viņu dēliem, un kalpoja viņu dieviem.
Otniēls
7 Tā Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs. Viņi aizmirsa Kungu, savu Dievu, un kalpoja baāliem un ašērām. 8 Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos pārdeva Divupes Arāma ķēniņam Kūšan-Rišataimam, un Israēla dēli kalpoja Kūšan-Rišataimam astoņus gadus. 9 Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties Israēla dēlu glābējam, kas tos izpestīja, – Otniēlam, Kenaza dēlam, kurš bija Kāleba jaunākais brālis. 10 Kunga Gars bija ar viņu, un viņš tiesāja Israēlu. Viņš izgāja karā, un Kungs nodeva Arāma ķēniņu Kūšan-Rišataimu viņa rokā, un viņš valdīja pār Kūšan-Rišataimu. 11 Tad zemē bija miers četrdesmit gadus, līdz Otniēls, Kenaza dēls, nomira.
Ēhūds
12 Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs deva varu pār israēliešiem Moāba ķēniņam Eglonam, jo tie bija darījuši to, kas ļauns Kunga acīs. 13 Eglons sapulcināja pie sevis amoniešus un amālēkiešus, gāja un sakāva Israēlu un ņēma sev Palmu pilsētu. 14 Israēla dēli vergoja Moāba ķēniņam Eglonam astoņpadsmit gadus.
15 Tad Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties viņu glābējam – benjāminietim Ēhūdam, Gēras dēlam. Viņš bija kreilis. Israēla dēli sūtīja ar viņu dāvanas Moāba ķēniņam Eglonam. 16 Ēhūds izgatavoja sev olekti garu abpusgriezīgu zobenu un apjoza to zem virsdrēbēm uz labā gurna. 17 Viņš pienesa dāvanu Moāba ķēniņam Eglonam, bet Eglons bija ļoti resns vīrs. 18 Kad dāvana bija pienesta, viņš aizsūtīja projām ļaudis, kas bija nesuši dāvanu, 19 bet pats nāca atpakaļ no akmens tēliem, kas pie Gilgālas, un sacīja: “Ķēniņ, man tev ir slepena ziņa!” Tas iesaucās: “Kuš!” – un visi, kas bija pie viņa, izgāja. 20 Tad Ēhūds pienāca viņam klāt – viņš sēdēja savā atsevišķajā vēsajā jumtistabā – un teica: “Man priekš tevis ir Dieva vārds!” – un Eglons piecēlās no sava sēdekļa. 21 Bet Ēhūds tvēra ar kreiso roku, izrāva zobenu, kas tam bija virs labā gurna, un iedūra to viņam vēderā, 22 ka arī spals iegāja līdz ar asmeni, un tauki sakļāvās pār asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no Eglona vēdera, un mēsli iztecēja no viņa. 23 Tad Ēhūds izgāja lievenī, aizvēra jumtistabas durvis un aizslēdza tās. 24 Kad viņš bija aizgājis, nāca Eglona kalpi un skatījās – lūk, jumtistabas durvis aizslēgtas! Un tie sprieda: “Droši vien viņš atvieglojas vēsajā kambarī.” 25 Tā tie gaidīja, līdz apkaunējās, bet, kad neviens tā arī neatvēra jumtistabas durvis, viņi ņēma atslēgu un tās atvēra. Un redzi, viņu kungs gulēja zemē beigts! 26 Bet Ēhūds aizbēga, kamēr tie vilcinājās. Viņš jau bija pagājis garām akmens tēliem un aizbēdzis uz Seīru. 27 Tur nonācis, viņš pūta ragu Efraima kalnos, un Israēla dēli kopā ar viņu devās lejā no kalniem un viņš to priekšgalā. 28 Viņš tiem sacīja: “Sekojiet man, jo Kungs jums ir nodevis jūsu ienaidniekus moābiešus!” Viņi tam sekoja un ieņēma Jardānas braslus uz Moāba pusi, un nevienam neļāva celties pāri. 29 Toreiz viņi sakāva visus moābiešus – ap desmit tūkstošus vīru, visus spēcīgus un stiprus, neviens pats neizbēga! 30 Todien Israēls pazemoja Moābu. Tad zemei bija miers astoņdesmit gadus.
Šamgars
31 Un pēc viņa nāca Šamgars, Anāta dēls. Viņš sakāva filistiešus – seši simti vīru – ar vēršu dzenamo! Arī viņš izglāba Israēlu.
Tautas, kas palika Kanaānā
1 Šīs ir tautas, kuras Kungs atstāja, lai ar tām pārbaudītu Israēlu – tos, kas nebija piedzīvojuši visus kanaāniešu karus, 2 tikai tāpēc, lai liktu Israēla dēlu paaudzēm zināt un mācīties karot – tiem, kas agrāk to nebija piedzīvojuši. 3 Tie bija pieci filistiešu augstmaņi, visi kanaānieši, sidonieši un hivieši, kas mīt Lebanona kalnos no Baal-Hermona kalna līdz Hamātai. 4 Tie tur bija, lai Israēls tiktu pārbaudīts – lai būtu redzams, vai tas paklausa Kunga baušļiem, kurus viņš pavēlējis viņu tēviem caur Mozu. 5 Israēla dēli mita starp kanaāniešiem, hetiešiem, amoriešiem, periziešiem, hiviešiem un jebūsiešiem. 6 Tie ņēma viņu meitas sev par sievām un savas meitas deva viņu dēliem, un kalpoja viņu dieviem.
Otniēls
7 Tā Israēla dēli darīja to, kas ļauns Kunga acīs. Viņi aizmirsa Kungu, savu Dievu, un kalpoja baāliem un ašērām. 8 Tad Kunga dusmas iedegās pret Israēlu, un viņš tos pārdeva Divupes Arāma ķēniņam Kūšan-Rišataimam, un Israēla dēli kalpoja Kūšan-Rišataimam astoņus gadus. 9 Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties Israēla dēlu glābējam, kas tos izpestīja, – Otniēlam, Kenaza dēlam, kurš bija Kāleba jaunākais brālis. 10 Kunga Gars bija ar viņu, un viņš tiesāja Israēlu. Viņš izgāja karā, un Kungs nodeva Arāma ķēniņu Kūšan-Rišataimu viņa rokā, un viņš valdīja pār Kūšan-Rišataimu. 11 Tad zemē bija miers četrdesmit gadus, līdz Otniēls, Kenaza dēls, nomira.
Ēhūds
12 Israēla dēli turpināja darīt to, kas ļauns Kunga acīs, un Kungs deva varu pār israēliešiem Moāba ķēniņam Eglonam, jo tie bija darījuši to, kas ļauns Kunga acīs. 13 Eglons sapulcināja pie sevis amoniešus un amālēkiešus, gāja un sakāva Israēlu un ņēma sev Palmu pilsētu. 14 Israēla dēli vergoja Moāba ķēniņam Eglonam astoņpadsmit gadus.
15 Tad Israēla dēli brēca uz Kungu, un Kungs lika celties viņu glābējam – benjāminietim Ēhūdam, Gēras dēlam. Viņš bija kreilis. Israēla dēli sūtīja ar viņu dāvanas Moāba ķēniņam Eglonam. 16 Ēhūds izgatavoja sev olekti garu abpusgriezīgu zobenu un apjoza to zem virsdrēbēm uz labā gurna. 17 Viņš pienesa dāvanu Moāba ķēniņam Eglonam, bet Eglons bija ļoti resns vīrs. 18 Kad dāvana bija pienesta, viņš aizsūtīja projām ļaudis, kas bija nesuši dāvanu, 19 bet pats nāca atpakaļ no akmens tēliem, kas pie Gilgālas, un sacīja: “Ķēniņ, man tev ir slepena ziņa!” Tas iesaucās: “Kuš!” – un visi, kas bija pie viņa, izgāja. 20 Tad Ēhūds pienāca viņam klāt – viņš sēdēja savā atsevišķajā vēsajā jumtistabā – un teica: “Man priekš tevis ir Dieva vārds!” – un Eglons piecēlās no sava sēdekļa. 21 Bet Ēhūds tvēra ar kreiso roku, izrāva zobenu, kas tam bija virs labā gurna, un iedūra to viņam vēderā, 22 ka arī spals iegāja līdz ar asmeni, un tauki sakļāvās pār asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no Eglona vēdera, un mēsli iztecēja no viņa. 23 Tad Ēhūds izgāja lievenī, aizvēra jumtistabas durvis un aizslēdza tās. 24 Kad viņš bija aizgājis, nāca Eglona kalpi un skatījās – lūk, jumtistabas durvis aizslēgtas! Un tie sprieda: “Droši vien viņš atvieglojas vēsajā kambarī.” 25 Tā tie gaidīja, līdz apkaunējās, bet, kad neviens tā arī neatvēra jumtistabas durvis, viņi ņēma atslēgu un tās atvēra. Un redzi, viņu kungs gulēja zemē beigts! 26 Bet Ēhūds aizbēga, kamēr tie vilcinājās. Viņš jau bija pagājis garām akmens tēliem un aizbēdzis uz Seīru. 27 Tur nonācis, viņš pūta ragu Efraima kalnos, un Israēla dēli kopā ar viņu devās lejā no kalniem un viņš to priekšgalā. 28 Viņš tiem sacīja: “Sekojiet man, jo Kungs jums ir nodevis jūsu ienaidniekus moābiešus!” Viņi tam sekoja un ieņēma Jardānas braslus uz Moāba pusi, un nevienam neļāva celties pāri. 29 Toreiz viņi sakāva visus moābiešus – ap desmit tūkstošus vīru, visus spēcīgus un stiprus, neviens pats neizbēga! 30 Todien Israēls pazemoja Moābu. Tad zemei bija miers astoņdesmit gadus.
Šamgars
31 Un pēc viņa nāca Šamgars, Anāta dēls. Viņš sakāva filistiešus – seši simti vīru – ar vēršu dzenamo! Arī viņš izglāba Israēlu.
