Levīta blakussieva
1 Tas notika tolaik, kad Israēlā nebija ķēniņa. Kāds levīts bija apmeties Efraima kalnu malienē, un viņš ņēma sev blakussievu no Betlēmes Jūdā. 2 Bet viņa blakussieva maukoja un aizgāja no viņa uz sava tēva mājām, uz Betlēmi Jūdā, un palika tur kādus četrus mēnešus. 3 Tad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, lai pierunātu un atvestu atpakaļ. Viņam līdzi bija puisis un pāris ēzeļu. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, to ieraudzījis, meitenes tēvs viņu uzņēma ar prieku. 4 Meitenes tēvs, viņa sievastēvs, viņu aizturēja, un viņš pie tā palika trīs dienas. Viņi tur ēda, dzēra un nakšņoja. 5 Ceturtajā dienā tie cēlās agri no rīta, lai ietu, bet meitenes tēvs teica znotam: “Stiprinies ar kumosu maizes, tad vari iet.” 6 Tā viņi abi apsēdās, ēda un dzēra, un meitenes tēvs teica tam vīram: “Lūdzams, pārlaid jel nakti un iepriecē savu sirdi!” 7 Kad tas vīrs cēlās, lai ietu, viņa sievastēvs spieda viņu palikt, un viņš pārnakšņoja turpat. 8 Un viņš posās agri piektās dienas rītā, lai ietu, bet meitenes tēvs teica: “Jel iestiprinies! Uzkavējieties, kamēr ierit diena!” Un tie abi sēdās pie maltītes. 9 Kad tas vīrs cēlās, lai ietu – viņš, viņa blakussieva un puisis – tad sievastēvs, meitenes tēvs, teica: “Nu paskat, diena ir nosliekusies uz vakaru! Jel paliec pa nakti! Redzi, diena jau beidzas, pārnakšņo tepat un iepriecē savu sirdi! Tad rīt agri jūs dosieties ceļā, un tu nonāksi savā teltī.” 10 Bet tas vīrs negribēja palikt pa nakti. Viņš ar savu blakussievu un apseglotu ēzeļu pāri devās ceļā, un tie nonāca pret Jebūsu, tas ir, Jeruzālemi.
11 Kad tie bija pie Jebūsas un diena bija gandrīz galā, puisis teica savam kungam: “Jel nāc, iegriezīsimies šajā jebūsiešu pilsētā un tur pārnakšņosim.” 12 Bet viņa kungs sacīja: “Mēs nepaliksim sveštautiešu pilsētā, kuri nav no Israēla dēliem, bet iesim tālāk uz Gibu!” 13 Viņš teica puisim: “Nāc, ka tiekam tuvāk kādai no šīm vietām un varam pārnakšņot Gibā vai Rāmā.” 14 Viņi devās tālāk, un saule rietēja, kad tie bija netālu no Gibas, kas pieder benjāminiešiem. 15 Viņi nogriezās turp, lai pārnakšņotu Gibā, un, tur nonācis, viņš apstājās pilsētas laukumā, bet neviens tos neaicināja savā namā pārnakšņot. 16 Un, redzi, kāds vecs vīrs vakarā nāca no darba tīrumā – šis vīrs bija no Efraima kalniem un ienācējs Gibā, bet turienieši bija benjāminieši. 17 Viņš pacēla skatienu un ieraudzīja pilsētas laukumā ceļinieku. Vecais vīrs jautāja: “Kurp iedams un no kurienes nākdams?” 18 Tas atbildēja: “Mēs te nākam no Betlēmes Jūdā uz Efraima kalnu malieni, es esmu no turienes. Es biju aizgājis uz Betlēmi Jūdā; tagad es eju uz Kunga namu, bet neviens mani neuzņem namā! 19 Mūsu ēzeļiem ir gan salmi, gan barība, un man ir maize un vīns gan sev, gan šai kalponei un šim puisim, kas ir kopā ar tavu kalpu, nekā mums netrūkst.” 20 Un vecais vīrs teica: “Miers ar tevi! Lai viss, kā tev pietrūkst, ir mana rūpe, vien nenakšņo te laukumā.” 21 Viņš to ieveda savā namā un pabaroja ēzeļus. Tad viņi mazgāja kājas, ēda un dzēra.
Gibas iedzīvotāju noziegums
22 Kamēr viņi iepriecināja savas sirdis, redzi, pilsētas vīri, nelieši, ielenkuši māju, dauzīja pa durvīm un sauca tam vecajam vīram, nama saimniekam: “Izved to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mēs to iegūsim!” 23 Tad nama saimnieks izgāja pie tiem un sacīja: “Nē, mani brāļi, jel nedariet tādu ļaunumu! Kad nu šis vīrs ir nācis manā namā, nedariet tādu vājprātu! 24 Redzi, mana meita, jaunava, un viņa blakussieva, izvedīšu jums tās! Piesmejiet tās un dariet viņām, kā jums tīk, bet šim vīram nedariet tādu vājprātīgu lietu!” 25 Taču vīri negribēja klausīties. Tad tas vīrs satvēra savu blakussievu un izgrūda ārā pie viņiem. Tie viņu ieguva un izmantoja visu nakti līdz pat rītam, un atlaida, gaismai austot. 26 Sieva pārnāca rīta agrumā un nokrita tā vīra nama durvju priekšā, kur bija viņas kungs. Tur viņa palika līdz dienas gaismai. 27 Viņas kungs rītā cēlās, atvēra nama durvis un izgāja ārā, lai dotos ceļā, un, redzi, tā sieva, viņa blakussieva, gulēja nama durvju priekšā ar rokām uz sliekšņa. 28 Viņš tai sacīja: “Celies, dodamies!” Bet viņa neatbildēja. Tad vīrs pacēla viņu uz ēzeļa un devās mājup. 29 Nonācis mājās, viņš ņēma nazi, satvēra savu blakussievu, sacirta to pa locekļiem divpadsmit gabalos un izsūtīja visās Israēla robežās. 30 Tad visi, kas to redzēja, teica: “Nekas tamlīdzīgs nav noticis, nedz pieredzēts kopš tās dienas, kad Israēla dēli iznāca no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai. Lieciet vērā, apsveriet un izsakieties!”
Levīta blakussieva
1 Tas notika tolaik, kad Israēlā nebija ķēniņa. Kāds levīts bija apmeties Efraima kalnu malienē, un viņš ņēma sev blakussievu no Betlēmes Jūdā. 2 Bet viņa blakussieva maukoja un aizgāja no viņa uz sava tēva mājām, uz Betlēmi Jūdā, un palika tur kādus četrus mēnešus. 3 Tad viņas vīrs cēlās un gāja viņai pakaļ, lai pierunātu un atvestu atpakaļ. Viņam līdzi bija puisis un pāris ēzeļu. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, to ieraudzījis, meitenes tēvs viņu uzņēma ar prieku. 4 Meitenes tēvs, viņa sievastēvs, viņu aizturēja, un viņš pie tā palika trīs dienas. Viņi tur ēda, dzēra un nakšņoja. 5 Ceturtajā dienā tie cēlās agri no rīta, lai ietu, bet meitenes tēvs teica znotam: “Stiprinies ar kumosu maizes, tad vari iet.” 6 Tā viņi abi apsēdās, ēda un dzēra, un meitenes tēvs teica tam vīram: “Lūdzams, pārlaid jel nakti un iepriecē savu sirdi!” 7 Kad tas vīrs cēlās, lai ietu, viņa sievastēvs spieda viņu palikt, un viņš pārnakšņoja turpat. 8 Un viņš posās agri piektās dienas rītā, lai ietu, bet meitenes tēvs teica: “Jel iestiprinies! Uzkavējieties, kamēr ierit diena!” Un tie abi sēdās pie maltītes. 9 Kad tas vīrs cēlās, lai ietu – viņš, viņa blakussieva un puisis – tad sievastēvs, meitenes tēvs, teica: “Nu paskat, diena ir nosliekusies uz vakaru! Jel paliec pa nakti! Redzi, diena jau beidzas, pārnakšņo tepat un iepriecē savu sirdi! Tad rīt agri jūs dosieties ceļā, un tu nonāksi savā teltī.” 10 Bet tas vīrs negribēja palikt pa nakti. Viņš ar savu blakussievu un apseglotu ēzeļu pāri devās ceļā, un tie nonāca pret Jebūsu, tas ir, Jeruzālemi.
11 Kad tie bija pie Jebūsas un diena bija gandrīz galā, puisis teica savam kungam: “Jel nāc, iegriezīsimies šajā jebūsiešu pilsētā un tur pārnakšņosim.” 12 Bet viņa kungs sacīja: “Mēs nepaliksim sveštautiešu pilsētā, kuri nav no Israēla dēliem, bet iesim tālāk uz Gibu!” 13 Viņš teica puisim: “Nāc, ka tiekam tuvāk kādai no šīm vietām un varam pārnakšņot Gibā vai Rāmā.” 14 Viņi devās tālāk, un saule rietēja, kad tie bija netālu no Gibas, kas pieder benjāminiešiem. 15 Viņi nogriezās turp, lai pārnakšņotu Gibā, un, tur nonācis, viņš apstājās pilsētas laukumā, bet neviens tos neaicināja savā namā pārnakšņot. 16 Un, redzi, kāds vecs vīrs vakarā nāca no darba tīrumā – šis vīrs bija no Efraima kalniem un ienācējs Gibā, bet turienieši bija benjāminieši. 17 Viņš pacēla skatienu un ieraudzīja pilsētas laukumā ceļinieku. Vecais vīrs jautāja: “Kurp iedams un no kurienes nākdams?” 18 Tas atbildēja: “Mēs te nākam no Betlēmes Jūdā uz Efraima kalnu malieni, es esmu no turienes. Es biju aizgājis uz Betlēmi Jūdā; tagad es eju uz Kunga namu, bet neviens mani neuzņem namā! 19 Mūsu ēzeļiem ir gan salmi, gan barība, un man ir maize un vīns gan sev, gan šai kalponei un šim puisim, kas ir kopā ar tavu kalpu, nekā mums netrūkst.” 20 Un vecais vīrs teica: “Miers ar tevi! Lai viss, kā tev pietrūkst, ir mana rūpe, vien nenakšņo te laukumā.” 21 Viņš to ieveda savā namā un pabaroja ēzeļus. Tad viņi mazgāja kājas, ēda un dzēra.
Gibas iedzīvotāju noziegums
22 Kamēr viņi iepriecināja savas sirdis, redzi, pilsētas vīri, nelieši, ielenkuši māju, dauzīja pa durvīm un sauca tam vecajam vīram, nama saimniekam: “Izved to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mēs to iegūsim!” 23 Tad nama saimnieks izgāja pie tiem un sacīja: “Nē, mani brāļi, jel nedariet tādu ļaunumu! Kad nu šis vīrs ir nācis manā namā, nedariet tādu vājprātu! 24 Redzi, mana meita, jaunava, un viņa blakussieva, izvedīšu jums tās! Piesmejiet tās un dariet viņām, kā jums tīk, bet šim vīram nedariet tādu vājprātīgu lietu!” 25 Taču vīri negribēja klausīties. Tad tas vīrs satvēra savu blakussievu un izgrūda ārā pie viņiem. Tie viņu ieguva un izmantoja visu nakti līdz pat rītam, un atlaida, gaismai austot. 26 Sieva pārnāca rīta agrumā un nokrita tā vīra nama durvju priekšā, kur bija viņas kungs. Tur viņa palika līdz dienas gaismai. 27 Viņas kungs rītā cēlās, atvēra nama durvis un izgāja ārā, lai dotos ceļā, un, redzi, tā sieva, viņa blakussieva, gulēja nama durvju priekšā ar rokām uz sliekšņa. 28 Viņš tai sacīja: “Celies, dodamies!” Bet viņa neatbildēja. Tad vīrs pacēla viņu uz ēzeļa un devās mājup. 29 Nonācis mājās, viņš ņēma nazi, satvēra savu blakussievu, sacirta to pa locekļiem divpadsmit gabalos un izsūtīja visās Israēla robežās. 30 Tad visi, kas to redzēja, teica: “Nekas tamlīdzīgs nav noticis, nedz pieredzēts kopš tās dienas, kad Israēla dēli iznāca no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai. Lieciet vērā, apsveriet un izsakieties!”
