Dāna cilts meklē sev īpašumu
1 Tajā laikā Israēlā nebija ķēniņa, un dāniešu cilts tolaik meklēja sev īpašumu, kur apmesties, jo līdz šim viņi starp Israēla ciltīm neko nebija ieguvuši īpašumā.
2 Dāna dēli no savām robežām sūtīja piecus savas dzimtas vīrus, tie bija vareni vīri no Coras un Eštāolas, lai tie izpēta un izlūko zemi. Viņi tiem teica: “Ejiet, izlūkojiet šo zemi!” Un tie nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama un tur pārnakšņoja. 3 Nonākuši pie Mihas nama, tie ievēroja tā jaunekļa levīta izrunu, devās turp un vaicāja viņam: “Kas tevi šurp atvedis, ko tu šeit dari, un kas tev te meklējams?” 4 Viņš tiem sacīja: “Miha ir darījis tā un tā, viņš mani ir nolīdzis, un es esmu viņa priesteris.” 5 Tie viņam teica: “Jel izjautā Dievu, lai zinām, vai mums veiksies ceļā, kurā mēs dodamies!” 6 Un priesteris tiem atbildēja: “Ejiet ar mieru, ceļš, kurā jūs dodaties, ir Kunga ziņā!”
7 Tad šie pieci vīri devās tālāk un nonāca Lajišā. Viņi redzēja ļaudis, kas tur dzīvoja drošībā, pēc sidoniešu paražām, mierīgi un bezrūpīgi, un nebija neviena, kas tajā zemē tos nosodītu un apvaldītu, un tie ir tālu no sidoniešiem, un tiem nav sakaru ar citiem cilvēkiem. 8 Kad tie nonāca pie saviem brāļiem Corā un Eštāolā, viņu brāļi tiem jautāja: “Nu kā jums?” 9 Un tie teica: “Taču celieties un ejam pret tiem! Mēs redzējām to zemi, un, lūk, tā ir ļoti laba! Vai jūs neko nedarīsiet? Neesiet kūtri turp doties, ejiet un ieņemiet to zemi! 10 Kad turp dosieties, jūs nonāksiet pie bezrūpīgas tautas. Tā zeme ir plaša uz visām pusēm – jūsu rokās Dievs to nodevis! Tā ir vieta, kur netrūkst nekā, kas vien ir uz zemes!”
11 No turienes, no Dāna dzimtas – Coras un Eštāolas – devās ceļā seši simti bruņotu vīru. 12 Tie devās augšup un apmetās Kirjat-Jeārīmā Jūdā, tāpēc šo vietu sauc par Dāna nometni līdz šai dienai, redzi, aiz Kirjat-Jeārīmas. 13 No turienes viņi devās pāri uz Efraima kalniem un nonāca pie Mihas nama. 14 Tie pieci vīri, kas bija gājuši izlūkot Lajišas zemi, ieminējās saviem brāļiem: “Vai zināt, ka šajās mājās ir efods un mājas dieviņš, un grebts un liets tēls? Tad nu ziniet, ko darīt!” 15 Un viņi nogriezās turp, iegāja pie jaunekļa levīta Mihas namā un sveicināja to ar mieru. 16 Bet vārtos nostājās seši simti bruņotu vīru no Dāna dēliem. 17 Un tie pieci vīri, kas gāja izlūkot zemi, devās augšā, iegāja tur, paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, kamēr priesteris stāvēja vārtos ar sešiem simtiem bruņotu vīru. 18 Kad šie iegāja Mihas namā un paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, priesteris tiem teica: “Ko jūs darāt?!” 19 Bet tie viņam sacīja: “Klusu! Liec roku uz mutes un nāc mums līdzi! Kļūsti mums par tēvu un priesteri. Vai tad tev ir labāk būt par priesteri viena vīra namā, nevis kļūt par priesteri Israēla cilts dzimtai?” 20 Tas priesterim patika. Viņš paņēma efodu, mājas dieviņu un grebto tēlu un pievienojās šiem ļaudīm. 21 Viņi devās prom, sev pa priekšu vezdami mazuļus, lopus un mantas. 22 Viņi bija jau krietnu gabalu no Mihas nama, kad turienes vīri, kas bija ar Mihas namu, sapulcējās un panāca Dāna dēlus. 23 Viņi sauca uz Dāna dēliem, un tie pagriezās pret viņiem un teica Miham: “Kas tad nu tev, ka esi sapulcinājis visus šos?” 24 Viņš sacīja: “Jūs paņēmāt manis darinātos dievus un vēl priesteri un aizgājāt! Kas man vairs palicis?! Un jūs vēl prasāt: kas tev?” 25 Bet Dāna dēli tam teica: “Lai mēs tevi vairs nedzirdētu, ka sakaitinātie vīri nemetas jums virsū, tad tu zaudēsi savu dzīvību un sava nama ļaužu dzīvības!” 26 Un Dāna dēli gāja savu ceļu, bet Miha redzēja, ka tie ir stiprāki par viņu, viņš pagriezās un devās mājup.
Dāna bērni apmetas Lajišā
27 Paņēmuši Mihas darināto un priesteri, kas tam bija piederējis, tie nonāca Lajišā pie bezrūpīgas tautas, kas dzīvoja mierā, apkāva tos ar zobena asmeni un pilsētu nodedzināja. 28 Tai nebija neviena glābēja, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādu sakaru ar citiem cilvēkiem. Tā bija Bēt-Rehobas ielejā, un turpat viņi uzcēla pilsētu un apmetās tur. 29 Viņi nosauca pilsētu par Dānu – sava tēva Dāna vārdā, kurš tika dzemdēts Israēlam, sākumā pilsētas nosaukums bija Lajiša. 30 Un Dāna dēli uzstādīja grebto tēlu, un Jonatāns, Gēršoma, Mozus dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri dāniešu ciltij līdz zemes gūstniecības laikam. 31 Tā viņi turēja godā Mihas grebto tēlu, ko tas bija darinājis, visu laiku, kamēr Dieva nams bija Šīlo.
Dāna cilts meklē sev īpašumu
1 Tajā laikā Israēlā nebija ķēniņa, un dāniešu cilts tolaik meklēja sev īpašumu, kur apmesties, jo līdz šim viņi starp Israēla ciltīm neko nebija ieguvuši īpašumā.
2 Dāna dēli no savām robežām sūtīja piecus savas dzimtas vīrus, tie bija vareni vīri no Coras un Eštāolas, lai tie izpēta un izlūko zemi. Viņi tiem teica: “Ejiet, izlūkojiet šo zemi!” Un tie nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama un tur pārnakšņoja. 3 Nonākuši pie Mihas nama, tie ievēroja tā jaunekļa levīta izrunu, devās turp un vaicāja viņam: “Kas tevi šurp atvedis, ko tu šeit dari, un kas tev te meklējams?” 4 Viņš tiem sacīja: “Miha ir darījis tā un tā, viņš mani ir nolīdzis, un es esmu viņa priesteris.” 5 Tie viņam teica: “Jel izjautā Dievu, lai zinām, vai mums veiksies ceļā, kurā mēs dodamies!” 6 Un priesteris tiem atbildēja: “Ejiet ar mieru, ceļš, kurā jūs dodaties, ir Kunga ziņā!”
7 Tad šie pieci vīri devās tālāk un nonāca Lajišā. Viņi redzēja ļaudis, kas tur dzīvoja drošībā, pēc sidoniešu paražām, mierīgi un bezrūpīgi, un nebija neviena, kas tajā zemē tos nosodītu un apvaldītu, un tie ir tālu no sidoniešiem, un tiem nav sakaru ar citiem cilvēkiem. 8 Kad tie nonāca pie saviem brāļiem Corā un Eštāolā, viņu brāļi tiem jautāja: “Nu kā jums?” 9 Un tie teica: “Taču celieties un ejam pret tiem! Mēs redzējām to zemi, un, lūk, tā ir ļoti laba! Vai jūs neko nedarīsiet? Neesiet kūtri turp doties, ejiet un ieņemiet to zemi! 10 Kad turp dosieties, jūs nonāksiet pie bezrūpīgas tautas. Tā zeme ir plaša uz visām pusēm – jūsu rokās Dievs to nodevis! Tā ir vieta, kur netrūkst nekā, kas vien ir uz zemes!”
11 No turienes, no Dāna dzimtas – Coras un Eštāolas – devās ceļā seši simti bruņotu vīru. 12 Tie devās augšup un apmetās Kirjat-Jeārīmā Jūdā, tāpēc šo vietu sauc par Dāna nometni līdz šai dienai, redzi, aiz Kirjat-Jeārīmas. 13 No turienes viņi devās pāri uz Efraima kalniem un nonāca pie Mihas nama. 14 Tie pieci vīri, kas bija gājuši izlūkot Lajišas zemi, ieminējās saviem brāļiem: “Vai zināt, ka šajās mājās ir efods un mājas dieviņš, un grebts un liets tēls? Tad nu ziniet, ko darīt!” 15 Un viņi nogriezās turp, iegāja pie jaunekļa levīta Mihas namā un sveicināja to ar mieru. 16 Bet vārtos nostājās seši simti bruņotu vīru no Dāna dēliem. 17 Un tie pieci vīri, kas gāja izlūkot zemi, devās augšā, iegāja tur, paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, kamēr priesteris stāvēja vārtos ar sešiem simtiem bruņotu vīru. 18 Kad šie iegāja Mihas namā un paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, priesteris tiem teica: “Ko jūs darāt?!” 19 Bet tie viņam sacīja: “Klusu! Liec roku uz mutes un nāc mums līdzi! Kļūsti mums par tēvu un priesteri. Vai tad tev ir labāk būt par priesteri viena vīra namā, nevis kļūt par priesteri Israēla cilts dzimtai?” 20 Tas priesterim patika. Viņš paņēma efodu, mājas dieviņu un grebto tēlu un pievienojās šiem ļaudīm. 21 Viņi devās prom, sev pa priekšu vezdami mazuļus, lopus un mantas. 22 Viņi bija jau krietnu gabalu no Mihas nama, kad turienes vīri, kas bija ar Mihas namu, sapulcējās un panāca Dāna dēlus. 23 Viņi sauca uz Dāna dēliem, un tie pagriezās pret viņiem un teica Miham: “Kas tad nu tev, ka esi sapulcinājis visus šos?” 24 Viņš sacīja: “Jūs paņēmāt manis darinātos dievus un vēl priesteri un aizgājāt! Kas man vairs palicis?! Un jūs vēl prasāt: kas tev?” 25 Bet Dāna dēli tam teica: “Lai mēs tevi vairs nedzirdētu, ka sakaitinātie vīri nemetas jums virsū, tad tu zaudēsi savu dzīvību un sava nama ļaužu dzīvības!” 26 Un Dāna dēli gāja savu ceļu, bet Miha redzēja, ka tie ir stiprāki par viņu, viņš pagriezās un devās mājup.
Dāna bērni apmetas Lajišā
27 Paņēmuši Mihas darināto un priesteri, kas tam bija piederējis, tie nonāca Lajišā pie bezrūpīgas tautas, kas dzīvoja mierā, apkāva tos ar zobena asmeni un pilsētu nodedzināja. 28 Tai nebija neviena glābēja, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādu sakaru ar citiem cilvēkiem. Tā bija Bēt-Rehobas ielejā, un turpat viņi uzcēla pilsētu un apmetās tur. 29 Viņi nosauca pilsētu par Dānu – sava tēva Dāna vārdā, kurš tika dzemdēts Israēlam, sākumā pilsētas nosaukums bija Lajiša. 30 Un Dāna dēli uzstādīja grebto tēlu, un Jonatāns, Gēršoma, Mozus dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri dāniešu ciltij līdz zemes gūstniecības laikam. 31 Tā viņi turēja godā Mihas grebto tēlu, ko tas bija darinājis, visu laiku, kamēr Dieva nams bija Šīlo.
