Simsona precības
1 Simsons aizgāja uz Timnu. Timnā viņš ieraudzīja kādu sievieti no filistiešu meitām. 2 Tad viņš nāca un pavēstīja savam tēvam un mātei: “Timnā es redzēju kādu sievieti no filistiešu meitām. Tad nu ņemiet viņu man par sievu!” 3 Tēvs un māte teica viņam: “Vai tavos rados nav meitu, vai visā mūsu tautā nav sieviešu, ka tu ej ņemt sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?!” Bet Simsons atbildēja savam tēvam: “Ņem man viņu, jo viņa man patīk!” 4 Viņa tēvs un māte nezināja, ka tas nāk no Kunga, jo viņš meklē, kā tikt galā ar filistiešiem. Tajā laikā filistieši valdīja Israēlā.
5 Simsons kopā ar savu tēvu un māti aizgāja uz Timnu. Viņi nonāca pie Timnas vīnadārziem, un redzi – viņam pretī rēkdams izlēca lauvu jaunulis! 6 Piepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un viņš kailām rokām pārplēsa lauvu kā kazlēnu! Bet tēvam un mātei viņš nestāstīja, ko bija izdarījis. 7 Tad viņš devās lejā un runāja ar to sievieti, un Simsonam viņa patika. 8 Pēc kāda laika viņš atgriezās, lai to apņemtu, bet pa ceļam nogriezās apskatīt lauvas maitu. Un redzi – lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus! 9 Viņš to savāca saujā un devās tālāk iedams un ēzdams. Viņš devās pie sava tēva un mātes un deva arī viņiem, un viņi ēda, bet viņš tiem nestāstīja, ka medu bija izņēmis no lauvas maitas. 10 Tad viņa tēvs devās pie tās sievietes, un Simsons rīkoja tur dzīres, kā jaunieši mēdz to darīt. 11 Viņu redzēdami, tie deva viņam trīsdesmit pavadoņus. 12 Un Simsons viņiem teica: “Ļaujiet, es jums uzdošu mīklu. Ja jūs man pateiksiet atminējumu šajās septiņās dzīru dienās, ja pratīsiet to, tad es jums došu trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas. 13 Bet, ja jūs nevarēsiet man to pastāstīt, tad jūs man dosiet trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas!” Un viņi tam atbildēja: “Uzdod savu mīklu, lai mēs to dzirdam!” 14 Tad viņš tiem teica:
“No ēdāja iznāca ēdiens,
no stiprā iznāca saldums.”
Trīs dienās viņi to nevarēja atminēt.
15 Bet septītajā dienā viņi teica Simsona sievai: “Piedabū savu vīru, lai viņš mums izstāsta mīklu, citādi mēs sadedzināsim tevi un tava tēva namu! Vai jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums iedzīvotos, vai ne tā?!” 16 Un Simsona sieva viņam gaudās: “Tu tikai ienīsti mani, nevis mīli! Tu esi uzdevis mīklu manas tautas dēliem, bet man tu to neesi pastāstījis.” Viņš tai teica: “Pat savam tēvam un mātei es to neesmu stāstījis, kāpēc lai stāstītu tev?” 17 Bet viņa gaudās septiņas dienas, kamēr tiem bija dzīres. Septītajā dienā viņš tai pastāstīja, jo viņa tik ilgi bija uzmākusies. Un viņa atminējumu izstāstīja savas tautas dēliem. 18 Septītajā dienā pirms saules rieta pilsētas vīri viņam teica:
“Kas gan saldāks par medu?
Kas gan stiprāks par lauvu?”
Un viņš tiem sacīja:
“Ja nebūtu ar manu teli aruši,
manu mīklu nebūtu atminējuši!”
19 Piepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un viņš devās lejup uz Aškelonu, nokāva no tiem trīsdesmit vīrus, aplaupīja tos un drēbes atdeva tiem, kas bija izstāstījuši mīklu. Degdams dusmās, viņš devās uz sava tēva namu.
20 Bet Simsona sieva tika viņa pavadonim, kas bija viņa tuvākais.
Simsona precības
1 Simsons aizgāja uz Timnu. Timnā viņš ieraudzīja kādu sievieti no filistiešu meitām. 2 Tad viņš nāca un pavēstīja savam tēvam un mātei: “Timnā es redzēju kādu sievieti no filistiešu meitām. Tad nu ņemiet viņu man par sievu!” 3 Tēvs un māte teica viņam: “Vai tavos rados nav meitu, vai visā mūsu tautā nav sieviešu, ka tu ej ņemt sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?!” Bet Simsons atbildēja savam tēvam: “Ņem man viņu, jo viņa man patīk!” 4 Viņa tēvs un māte nezināja, ka tas nāk no Kunga, jo viņš meklē, kā tikt galā ar filistiešiem. Tajā laikā filistieši valdīja Israēlā.
5 Simsons kopā ar savu tēvu un māti aizgāja uz Timnu. Viņi nonāca pie Timnas vīnadārziem, un redzi – viņam pretī rēkdams izlēca lauvu jaunulis! 6 Piepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un viņš kailām rokām pārplēsa lauvu kā kazlēnu! Bet tēvam un mātei viņš nestāstīja, ko bija izdarījis. 7 Tad viņš devās lejā un runāja ar to sievieti, un Simsonam viņa patika. 8 Pēc kāda laika viņš atgriezās, lai to apņemtu, bet pa ceļam nogriezās apskatīt lauvas maitu. Un redzi – lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus! 9 Viņš to savāca saujā un devās tālāk iedams un ēzdams. Viņš devās pie sava tēva un mātes un deva arī viņiem, un viņi ēda, bet viņš tiem nestāstīja, ka medu bija izņēmis no lauvas maitas. 10 Tad viņa tēvs devās pie tās sievietes, un Simsons rīkoja tur dzīres, kā jaunieši mēdz to darīt. 11 Viņu redzēdami, tie deva viņam trīsdesmit pavadoņus. 12 Un Simsons viņiem teica: “Ļaujiet, es jums uzdošu mīklu. Ja jūs man pateiksiet atminējumu šajās septiņās dzīru dienās, ja pratīsiet to, tad es jums došu trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas. 13 Bet, ja jūs nevarēsiet man to pastāstīt, tad jūs man dosiet trīsdesmit linu kreklus un trīsdesmit drēbju kārtas!” Un viņi tam atbildēja: “Uzdod savu mīklu, lai mēs to dzirdam!” 14 Tad viņš tiem teica:
“No ēdāja iznāca ēdiens,
no stiprā iznāca saldums.”
Trīs dienās viņi to nevarēja atminēt.
15 Bet septītajā dienā viņi teica Simsona sievai: “Piedabū savu vīru, lai viņš mums izstāsta mīklu, citādi mēs sadedzināsim tevi un tava tēva namu! Vai jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums iedzīvotos, vai ne tā?!” 16 Un Simsona sieva viņam gaudās: “Tu tikai ienīsti mani, nevis mīli! Tu esi uzdevis mīklu manas tautas dēliem, bet man tu to neesi pastāstījis.” Viņš tai teica: “Pat savam tēvam un mātei es to neesmu stāstījis, kāpēc lai stāstītu tev?” 17 Bet viņa gaudās septiņas dienas, kamēr tiem bija dzīres. Septītajā dienā viņš tai pastāstīja, jo viņa tik ilgi bija uzmākusies. Un viņa atminējumu izstāstīja savas tautas dēliem. 18 Septītajā dienā pirms saules rieta pilsētas vīri viņam teica:
“Kas gan saldāks par medu?
Kas gan stiprāks par lauvu?”
Un viņš tiem sacīja:
“Ja nebūtu ar manu teli aruši,
manu mīklu nebūtu atminējuši!”
19 Piepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un viņš devās lejup uz Aškelonu, nokāva no tiem trīsdesmit vīrus, aplaupīja tos un drēbes atdeva tiem, kas bija izstāstījuši mīklu. Degdams dusmās, viņš devās uz sava tēva namu.
20 Bet Simsona sieva tika viņa pavadonim, kas bija viņa tuvākais.
