Ciānas jaunais vārds
1 Es klusu necietīšu – Ciānas dēļ!
Es nerimšos – Jeruzālemes dēļ!
Līdz tās taisnība ausīs kā rīts
un tās glābšana degs kā lāpa!
2 Tautas redzēs tavu taisnību
un visi ķēniņi tavu godību,
tad tevi sauks jaunā vārdā,
kā Kungs būs teicis.
3 Tu būsi krāšņs vainags Kunga rokā,
ķēnišķs kronis Dieva plaukstā!
4 Par tevi vairs neteiks: pamestā! –
par tavu zemi vairs nesacīs: izpostījums! –
par tevi teiks: es tevi kāroju! –
un par tavu zemi: līgava! –
Jo Kungs tevi kāros
un tava zeme būs viņa līgava.
5 Jo, kā jauneklis apņem jaunavu,
tā tavi dēli tevi apņems,
kā līgavainis priecājas par līgavu,
tā priecāsies par tevi Dievs!
6 Taviem mūriem, Jeruzāleme,
es iecēlu sargus,
ne dienu, ne nakti –
nekad tie necietīs klusu,
jūs, kam jāpiemin Kungs,
ne mirkli nerimstiet!
7 Nerimstiet ne mirkli,
kamēr viņš iedibinās,
kamēr viņš uzcels Jeruzālemi
zemei par slavu!
8 Kungs zvērējis pie savas labās rokas
un pie sava stiprā elkoņa:
“Vairs nedošu tavu maizi
ēst taviem naidniekiem,
svešinieku dēlus
vairs nedzirdīšu ar tavu jaunvīnu,
ko tu esi sapūlējusi!
9 Tie, kas to ievākuši,
paši ēdīs no tā un slavēs Kungu,
tie, kas to lasījuši, paši dzers to
manas svētnīcas pagalmos!”
10 Ejiet! Ejiet pa vārtiem!
Sataisiet ceļu tautai!
Būvējiet! Būvējiet ceļu,
nolasiet akmeņus!
Celiet pār tautām karogu!
11 Klau, Kungs skandē līdz zemes malām –
sakiet Ciānas meitai:
“Redzi, tava glābšana nāk,
redzi, tava alga ir viņa rokā,
un tava atlīdzība nāk viņam līdzi!”
12 Tad viņus sauks – svētā tauta,
Kunga izpirktie,
un tevi sauks – Ilgotā,
pilsēta, kas nav pametama!
Ciānas jaunais vārds
1 Es klusu necietīšu – Ciānas dēļ!
Es nerimšos – Jeruzālemes dēļ!
Līdz tās taisnība ausīs kā rīts
un tās glābšana degs kā lāpa!
2 Tautas redzēs tavu taisnību
un visi ķēniņi tavu godību,
tad tevi sauks jaunā vārdā,
kā Kungs būs teicis.
3 Tu būsi krāšņs vainags Kunga rokā,
ķēnišķs kronis Dieva plaukstā!
4 Par tevi vairs neteiks: pamestā! –
par tavu zemi vairs nesacīs: izpostījums! –
par tevi teiks: es tevi kāroju! –
un par tavu zemi: līgava! –
Jo Kungs tevi kāros
un tava zeme būs viņa līgava.
5 Jo, kā jauneklis apņem jaunavu,
tā tavi dēli tevi apņems,
kā līgavainis priecājas par līgavu,
tā priecāsies par tevi Dievs!
6 Taviem mūriem, Jeruzāleme,
es iecēlu sargus,
ne dienu, ne nakti –
nekad tie necietīs klusu,
jūs, kam jāpiemin Kungs,
ne mirkli nerimstiet!
7 Nerimstiet ne mirkli,
kamēr viņš iedibinās,
kamēr viņš uzcels Jeruzālemi
zemei par slavu!
8 Kungs zvērējis pie savas labās rokas
un pie sava stiprā elkoņa:
“Vairs nedošu tavu maizi
ēst taviem naidniekiem,
svešinieku dēlus
vairs nedzirdīšu ar tavu jaunvīnu,
ko tu esi sapūlējusi!
9 Tie, kas to ievākuši,
paši ēdīs no tā un slavēs Kungu,
tie, kas to lasījuši, paši dzers to
manas svētnīcas pagalmos!”
10 Ejiet! Ejiet pa vārtiem!
Sataisiet ceļu tautai!
Būvējiet! Būvējiet ceļu,
nolasiet akmeņus!
Celiet pār tautām karogu!
11 Klau, Kungs skandē līdz zemes malām –
sakiet Ciānas meitai:
“Redzi, tava glābšana nāk,
redzi, tava alga ir viņa rokā,
un tava atlīdzība nāk viņam līdzi!”
12 Tad viņus sauks – svētā tauta,
Kunga izpirktie,
un tevi sauks – Ilgotā,
pilsēta, kas nav pametama!