Slavas dziesma par Dieva vēlību
1 Kungs, tu esi mans Dievs,
es slavēšu tevi, es godāšu tavu vārdu,
jo tu dari brīnumus!
Jau no senlaikiem tavi nodomi ir patiesi un uzticami!
2 Tu padarīji pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu par drupu kaudzi,
svešinieku pils vairs nav pilsēta,
to nemūžam vairs neuzcels!
3 Par to tevi slavē stipras tautas,
un varmācīgu tautu pilsētas bīstas tevis.
4 Tu esi bijis kā cietoksnis nabagam,
cietoksnis bēdulim nelaimē,
aizsegs negaisā, ēna karstumā,
jo varmāku dvaša –
kā negaiss pret sienu!
5 Kā karstums izkveldē,
tā tu apspied svešinieku aurus,
karstums mākoņu ēnā –
varmāku dziesma nu noklususi!
6 Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām
treknas dzīres šai kalnā –
dzīres ar nostāvējušos vīnu,
ar treknuma leknumiem,
ar vecu briedušu vīnu!
7 Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu,
kas klājas pār visu tautu,
apklāju, kas sedz visus ļaudis!
8 Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi,
Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem,
visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu,
jo Kungs ir runājis!
9 Tajā dienā sacīs:
“Redzi, šis ir mūsu Dievs,
uz viņu mēs cerējām,
un viņš mūs glābj,
Kungs ir tas, uz kuru mēs cerējām,
līksmosim un priecāsimies
par viņa glābšanu!”
10 Kunga roka guls pār šo kalnu –
Moābs tiks samīts uz vietas,
kā mēslu bedrē mīcot salmus!
11 Tad tas iepletīs savas rokas
kā peldētājs peldot,
bet viņa lepnums slīgs lejup – tāpat kā rokas!
12 Saplaks viņa augstie nocietinājumu mūri,
viņš ļaus sabrukt savu augsto nocietinājumu vaļņiem –
līdz zemei un pīšļos!
Slavas dziesma par Dieva vēlību
1 Kungs, tu esi mans Dievs,
es slavēšu tevi, es godāšu tavu vārdu,
jo tu dari brīnumus!
Jau no senlaikiem tavi nodomi ir patiesi un uzticami!
2 Tu padarīji pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu par drupu kaudzi,
svešinieku pils vairs nav pilsēta,
to nemūžam vairs neuzcels!
3 Par to tevi slavē stipras tautas,
un varmācīgu tautu pilsētas bīstas tevis.
4 Tu esi bijis kā cietoksnis nabagam,
cietoksnis bēdulim nelaimē,
aizsegs negaisā, ēna karstumā,
jo varmāku dvaša –
kā negaiss pret sienu!
5 Kā karstums izkveldē,
tā tu apspied svešinieku aurus,
karstums mākoņu ēnā –
varmāku dziesma nu noklususi!
6 Pulku Kungs nu sataisīs visām tautām
treknas dzīres šai kalnā –
dzīres ar nostāvējušos vīnu,
ar treknuma leknumiem,
ar vecu briedušu vīnu!
7 Šai kalnā viņš saplēsīs apsegu,
kas klājas pār visu tautu,
apklāju, kas sedz visus ļaudis!
8 Uz mūžiem viņš izpostīs nāvi,
Kungs Dievs noslaucīs asaras no visu vaigiem,
visā zemē viņš iznīdēs savas tautas kaunu,
jo Kungs ir runājis!
9 Tajā dienā sacīs:
“Redzi, šis ir mūsu Dievs,
uz viņu mēs cerējām,
un viņš mūs glābj,
Kungs ir tas, uz kuru mēs cerējām,
līksmosim un priecāsimies
par viņa glābšanu!”
10 Kunga roka guls pār šo kalnu –
Moābs tiks samīts uz vietas,
kā mēslu bedrē mīcot salmus!
11 Tad tas iepletīs savas rokas
kā peldētājs peldot,
bet viņa lepnums slīgs lejup – tāpat kā rokas!
12 Saplaks viņa augstie nocietinājumu mūri,
viņš ļaus sabrukt savu augsto nocietinājumu vaļņiem –
līdz zemei un pīšļos!
