Vēstījums par Tīras krišanu
1 Vēstījums par Tīru.
Kauciet, Taršīšas kuģi!
Tīra nopostīta, ka ne mājas!
Neviens tur vairs nestaigā!
No Kitīmas zemes viņiem to pavēstīja!
2 Nu klusi piekrastes iemītnieki,
Sidonas tirgoņi, jūras braucēji,
kuru tev bija papilnam!
3 Pa daudziem ūdeņiem
tur saveda melnupes labību,
Nīlas raža bija tās guvums,
tu biji tautu tirgus!
4 Kaunies, Sidona!
Tu jūra, jūras cietoksnis, tu teici:
“Es neesmu mocījusies un neesmu dzemdējusi,
ne jaunekļus audzināju,
ne jaunavas izloloju!”
5 Kad šī vēsts nonāks Ēģiptē,
tie kauks, dzirdot par Tīru!
6 Dodieties uz Taršīšu,
gaudojiet, piekrastes iemītnieki!
7 Vai šī ir tā līksminiece,
ko jau no sendienām pazināt?!
8 Kas lēmis šo Tīrai,
vainagotajai! –
kuras tirgoņi un augstmaņi,
un pārdevēji bija godāti visā zemē?!
9 Pulku Kungs to nolēmis,
lai viņas lepnību nogānītu,
visu godību par negodu padarītu –
tai, kuru godāja visa zeme!
10 Nu plūst tavai zemei cauri kā Nīla,
tu, Taršīšas meita, – dambju vairs nav!
11 Viņš, izstiepis savu roku pār jūru,
drebina ķēniņvalstis;
Kanaānai Kungs pavēlējis
iznīcināt stipros nocietinājumus!
12 Viņš ir teicis:
“Tu vairs nelīksmosi,
apspiestā jaunava, Sidonas meita, –
ej uz Kitīmu, dodies turp,
pat tur tev nebūs miera!
13 Redzi, tur ir kaldiešu zeme,
tā ir tauta, kuras agrāk nebija,
Asīrija to atdeva tuksneša zvēriem!
Tā uzcēla aplenkuma torņus,
satricināja tās mūrus – sagrāva drupās!
14 Kauciet, Taršīšas kuģi,
jo jūsu nocietinājumi ir nopostīti!”
15 Tajā dienā būs tā – Tīra tiks aizmirsta septiņdesmit gadus, kā viena ķēniņa valdīšanas laiku. Kad paies septiņdesmit gadi, tad Tīrai klāsies kā maukas dziesmā:
16 ņem arfu,
klīsti pa pilsētu,
aizmirstā mauka,
glāsti stīgas,
raisi dziesmas,
lai tevi atceras!
17 Un pēc septiņdesmit gadiem Kungs piemeklēs Tīru, un tā atkal atgriezīsies pie maukas algas un maukos ar visām zemes ķēniņvalstīm pa visu zemes virsu! 18 Viņas ienākums un maukas alga tiks Kungam – to neglabās un nekrās! Šis ienākums tiks tiem, kas dzīvo Kunga tuvumā, lai tie ēstu līdz sātam un grezni tērptos!
Vēstījums par Tīras krišanu
1 Vēstījums par Tīru.
Kauciet, Taršīšas kuģi!
Tīra nopostīta, ka ne mājas!
Neviens tur vairs nestaigā!
No Kitīmas zemes viņiem to pavēstīja!
2 Nu klusi piekrastes iemītnieki,
Sidonas tirgoņi, jūras braucēji,
kuru tev bija papilnam!
3 Pa daudziem ūdeņiem
tur saveda melnupes labību,
Nīlas raža bija tās guvums,
tu biji tautu tirgus!
4 Kaunies, Sidona!
Tu jūra, jūras cietoksnis, tu teici:
“Es neesmu mocījusies un neesmu dzemdējusi,
ne jaunekļus audzināju,
ne jaunavas izloloju!”
5 Kad šī vēsts nonāks Ēģiptē,
tie kauks, dzirdot par Tīru!
6 Dodieties uz Taršīšu,
gaudojiet, piekrastes iemītnieki!
7 Vai šī ir tā līksminiece,
ko jau no sendienām pazināt?!
8 Kas lēmis šo Tīrai,
vainagotajai! –
kuras tirgoņi un augstmaņi,
un pārdevēji bija godāti visā zemē?!
9 Pulku Kungs to nolēmis,
lai viņas lepnību nogānītu,
visu godību par negodu padarītu –
tai, kuru godāja visa zeme!
10 Nu plūst tavai zemei cauri kā Nīla,
tu, Taršīšas meita, – dambju vairs nav!
11 Viņš, izstiepis savu roku pār jūru,
drebina ķēniņvalstis;
Kanaānai Kungs pavēlējis
iznīcināt stipros nocietinājumus!
12 Viņš ir teicis:
“Tu vairs nelīksmosi,
apspiestā jaunava, Sidonas meita, –
ej uz Kitīmu, dodies turp,
pat tur tev nebūs miera!
13 Redzi, tur ir kaldiešu zeme,
tā ir tauta, kuras agrāk nebija,
Asīrija to atdeva tuksneša zvēriem!
Tā uzcēla aplenkuma torņus,
satricināja tās mūrus – sagrāva drupās!
14 Kauciet, Taršīšas kuģi,
jo jūsu nocietinājumi ir nopostīti!”
15 Tajā dienā būs tā – Tīra tiks aizmirsta septiņdesmit gadus, kā viena ķēniņa valdīšanas laiku. Kad paies septiņdesmit gadi, tad Tīrai klāsies kā maukas dziesmā:
16 ņem arfu,
klīsti pa pilsētu,
aizmirstā mauka,
glāsti stīgas,
raisi dziesmas,
lai tevi atceras!
17 Un pēc septiņdesmit gadiem Kungs piemeklēs Tīru, un tā atkal atgriezīsies pie maukas algas un maukos ar visām zemes ķēniņvalstīm pa visu zemes virsu! 18 Viņas ienākums un maukas alga tiks Kungam – to neglabās un nekrās! Šis ienākums tiks tiem, kas dzīvo Kunga tuvumā, lai tie ēstu līdz sātam un grezni tērptos!
