Vēstījums par Bābeli
1 Vēstījums par piejūras tuksnesi.
Kā viesuļi, kas Negebā plosās,
tas nāks no tuksneša, no briesmu zemes!
2 Baisu redzējumu man pastāstīja –
laupa laupītājs, nīdē nīdētājs!
Celies, Ēlāma! Lenc, Mēdija!
Pat nopūtām darīšu galu! –
3 Tādēļ mani gurni nu pilni trīsām,
drebuļi pievārē mani,
drebu kā dzemdētāja –
tā saliekts, ka nedzirdu,
tā trūcies, ka neredzu!
4 Mana sirds lēkā,
drebas man piepeši uznākušas –
tīksmais mijkrēslis liek man trīsēt!
5 Tie klāj galdu, noliek sargus,
ēd, dzer –
celieties, augstmaņi,
ieziediet vairogus!
6 Jo tā man teica mans Kungs:
“Ej noliec sargu,
lai tas pastāsta, ko redzēs!
7 Un redzēs jātniekus pa pāriem jājam
gan uz ēzeļiem, gan uz kamieļiem –
lai ieklausās vērīgi jo vērīgi!”
8 Kā lauva viņš sauca:
sardzē, mans Kungs, es stāvu,
vienmēr, caurām dienām,
savā sarga vietā es nolikts
caurām naktīm!
9 Re, re, nāk jātnieki, pa pāriem jāj! –
Un viņš atbildēja:
“Kritusi, kritusi Bābele,
un visi tās dievekļi
guļ zemē satriekti!”
10 Tu – mana kultā un vētītā!
Ko no Pulku Kunga,
Israēla Dieva, dzirdēju,
to tev stāstu!
Vēstījums par Edomu
11 Vēstījums par Dūmu.
Uz mani no Seīra sauc:
“Sargs, cik jau ir naktī?
Sargs, cik jau ir naktī?”
12 Sargs atteic:
“Nāk rīts, bet vēl nakts!
Ja gribat zināt, jautājiet vēl!”
Vēstījums par Arabu
13 Vēstījums par Arabu.
Arabas mežos nakšņojiet,
dedāniešu karavānas!
14 Satiekot slāpstošo, dodiet ūdeni,
Tēmas zemes iemītnieki,
ar maizi nāciet bēguļiem pretī –
15 tie no zobena bēguši,
no izvilkta zobena,
no uzvilkta loka,
no smagas cīņas!
16 Jo tā man teica mans Kungs: “Vēl gadu, skaitot kā algādža gadus, un visai Kēderas godībai beigas! 17 Kēderas varonīgajiem dēliem paliks aplam maz loka šāvēju, jo Kungs, Israēla Dievs, ir runājis!”
Vēstījums par Bābeli
1 Vēstījums par piejūras tuksnesi.
Kā viesuļi, kas Negebā plosās,
tas nāks no tuksneša, no briesmu zemes!
2 Baisu redzējumu man pastāstīja –
laupa laupītājs, nīdē nīdētājs!
Celies, Ēlāma! Lenc, Mēdija!
Pat nopūtām darīšu galu! –
3 Tādēļ mani gurni nu pilni trīsām,
drebuļi pievārē mani,
drebu kā dzemdētāja –
tā saliekts, ka nedzirdu,
tā trūcies, ka neredzu!
4 Mana sirds lēkā,
drebas man piepeši uznākušas –
tīksmais mijkrēslis liek man trīsēt!
5 Tie klāj galdu, noliek sargus,
ēd, dzer –
celieties, augstmaņi,
ieziediet vairogus!
6 Jo tā man teica mans Kungs:
“Ej noliec sargu,
lai tas pastāsta, ko redzēs!
7 Un redzēs jātniekus pa pāriem jājam
gan uz ēzeļiem, gan uz kamieļiem –
lai ieklausās vērīgi jo vērīgi!”
8 Kā lauva viņš sauca:
sardzē, mans Kungs, es stāvu,
vienmēr, caurām dienām,
savā sarga vietā es nolikts
caurām naktīm!
9 Re, re, nāk jātnieki, pa pāriem jāj! –
Un viņš atbildēja:
“Kritusi, kritusi Bābele,
un visi tās dievekļi
guļ zemē satriekti!”
10 Tu – mana kultā un vētītā!
Ko no Pulku Kunga,
Israēla Dieva, dzirdēju,
to tev stāstu!
Vēstījums par Edomu
11 Vēstījums par Dūmu.
Uz mani no Seīra sauc:
“Sargs, cik jau ir naktī?
Sargs, cik jau ir naktī?”
12 Sargs atteic:
“Nāk rīts, bet vēl nakts!
Ja gribat zināt, jautājiet vēl!”
Vēstījums par Arabu
13 Vēstījums par Arabu.
Arabas mežos nakšņojiet,
dedāniešu karavānas!
14 Satiekot slāpstošo, dodiet ūdeni,
Tēmas zemes iemītnieki,
ar maizi nāciet bēguļiem pretī –
15 tie no zobena bēguši,
no izvilkta zobena,
no uzvilkta loka,
no smagas cīņas!
16 Jo tā man teica mans Kungs: “Vēl gadu, skaitot kā algādža gadus, un visai Kēderas godībai beigas! 17 Kēderas varonīgajiem dēliem paliks aplam maz loka šāvēju, jo Kungs, Israēla Dievs, ir runājis!”
