Sods par Israēla grēkiem
1 Nepriecājies, Israēl,
nelīksmo kā citas tautas,
jo savas maucības dēļ
tu jau esi prom no Dieva,
tev tīk maukas alga –
tā tev uz katra klona!
2 Klons un vīnspaids vairs nebaros tos,
un jaunvīns viņus pievils,
3 Kunga zemē tie nemitīs,
un Efraims atgriezīsies Ēģiptē
un Asīrijā nešķīstu ēdīs!
4 Kungam tie nelaistīs vīnu,
neielīksmos viņu ar saviem upuriem,
nu tiem sēru maize –
viss, ko tie ēdīs, tos apgānīs,
jo viņu maize – tiem pašiem vien,
tā nenonāks Kunga namā!
5 Ko jūs darīsiet svētku dienā
un Kunga svinību dienā?!
6 Redzi, tie jau iet postā,
Ēģipte savāks viņus,
Memfisa viņus apraks,
visu viņu dārgo sudrabu –
dadži tos pārņems,
ērkšķi augs viņu teltīs!
7 Pienāca soda dienas,
pienāca atmaksas dienas,
zina Israēls –
pravieši muļķi,
traki ir vīri, kam gars,
jūsu vainu un naida dēļ!
8 Efraima sargs kopā ar manu Dievu,
bet pravietis –
tam slazdus liek katrā ceļā,
naids viņa Dieva namā!
9 Pagalam sagānījušies kā Gibas dienās –
viņš pieminēs to vainas,
viņš piemeklēs to grēkus!
10 Kā vīnogas tuksnesī –
tādu es atradu Israēlu,
kā agru vīģi kokā pirmajā briedumā –
tādus es redzēju jūsu tēvus,
taču tie gāja pie Baal-Peora,
svētījās pašiem par kaunu,
nu tie tikpat pretīgi kā tas, ko mīlējuši!
11 Efraim! Kā putns aizlaidīsies tava godība –
vairs ne dzemdēs, ne iznēsās, ne ieņems!
12 Kaut savus dēlus tie audzinātu,
es darīšu neauglīgus viņu vīrus.
Vai! tiem,
es esmu no viņiem novērsies!
13 Efraims, kādu to redzēju,
bija kā Tīra leknumā dēstīts,
un tomēr –
Efraims vedīs uz kaušanu pats savus dēlus!
14 Dod viņiem, Kungs!
Ko tu tiem dosi?
Dod klēpi bez bērniem
un sažuvušas krūtis!
15 Viss viņu ļaunums Gilgālā,
jo tur es tos ienīdu –
par viņu ļaunajiem darbiem
no sava nama tos iztriekšu!
Vairs tos nemīlēšu,
visi viņu augstmaņi ir dumpinieki!
16 Sasists Efraims,
izkaltušas tam saknes,
augļus tās nedod –
kaut tur vēl dzemdē,
viņa klēpja dārgumus es nonāvēšu!
17 Atmetīs viņus mans Dievs,
jo viņi tam neklausīja,
un tie izklīdīs tautās!
Sods par Israēla grēkiem
1 Nepriecājies, Israēl,
nelīksmo kā citas tautas,
jo savas maucības dēļ
tu jau esi prom no Dieva,
tev tīk maukas alga –
tā tev uz katra klona!
2 Klons un vīnspaids vairs nebaros tos,
un jaunvīns viņus pievils,
3 Kunga zemē tie nemitīs,
un Efraims atgriezīsies Ēģiptē
un Asīrijā nešķīstu ēdīs!
4 Kungam tie nelaistīs vīnu,
neielīksmos viņu ar saviem upuriem,
nu tiem sēru maize –
viss, ko tie ēdīs, tos apgānīs,
jo viņu maize – tiem pašiem vien,
tā nenonāks Kunga namā!
5 Ko jūs darīsiet svētku dienā
un Kunga svinību dienā?!
6 Redzi, tie jau iet postā,
Ēģipte savāks viņus,
Memfisa viņus apraks,
visu viņu dārgo sudrabu –
dadži tos pārņems,
ērkšķi augs viņu teltīs!
7 Pienāca soda dienas,
pienāca atmaksas dienas,
zina Israēls –
pravieši muļķi,
traki ir vīri, kam gars,
jūsu vainu un naida dēļ!
8 Efraima sargs kopā ar manu Dievu,
bet pravietis –
tam slazdus liek katrā ceļā,
naids viņa Dieva namā!
9 Pagalam sagānījušies kā Gibas dienās –
viņš pieminēs to vainas,
viņš piemeklēs to grēkus!
10 Kā vīnogas tuksnesī –
tādu es atradu Israēlu,
kā agru vīģi kokā pirmajā briedumā –
tādus es redzēju jūsu tēvus,
taču tie gāja pie Baal-Peora,
svētījās pašiem par kaunu,
nu tie tikpat pretīgi kā tas, ko mīlējuši!
11 Efraim! Kā putns aizlaidīsies tava godība –
vairs ne dzemdēs, ne iznēsās, ne ieņems!
12 Kaut savus dēlus tie audzinātu,
es darīšu neauglīgus viņu vīrus.
Vai! tiem,
es esmu no viņiem novērsies!
13 Efraims, kādu to redzēju,
bija kā Tīra leknumā dēstīts,
un tomēr –
Efraims vedīs uz kaušanu pats savus dēlus!
14 Dod viņiem, Kungs!
Ko tu tiem dosi?
Dod klēpi bez bērniem
un sažuvušas krūtis!
15 Viss viņu ļaunums Gilgālā,
jo tur es tos ienīdu –
par viņu ļaunajiem darbiem
no sava nama tos iztriekšu!
Vairs tos nemīlēšu,
visi viņu augstmaņi ir dumpinieki!
16 Sasists Efraims,
izkaltušas tam saknes,
augļus tās nedod –
kaut tur vēl dzemdē,
viņa klēpja dārgumus es nonāvēšu!
17 Atmetīs viņus mans Dievs,
jo viņi tam neklausīja,
un tie izklīdīs tautās!
