Dieva dusmas pret Israēlu
1 Efraims runāja – visi trīcēja!
Viņš bija augstu Israēlā,
bet apgrēkojās ar baāliem un mira!
2 Un tagad tie turpina grēkot,
taisa sev izlietus sudraba tēlus,
dievekļus pēc savas sajēgas –
tie visi tik kalēja darbs!
Par tiem viņi saka:
kas cilvēku upurēs,
tas drīkstēs skūpstīt šos teļus!
3 Tādēļ tie kļūs kā mākonis,
zudīs kā rīta rasa,
kā pelavas aizvirpuļos no klona,
kā dūmi no lūkas!
4 Es esmu Kungs, tavs Dievs,
jau kopš Ēģiptes zemes,
citu Dievu tu nepazīsti,
un nav glābēja, izņemot mani!
5 Es tevi pazinu tuksnesī, kalšņas zemē!
6 Bet tie tik ganās līdz sātam,
kad sāti – tad tiem lepna sirds
un tad aizmirst mani!
7 Es tiem būšu kā lauva,
kā leopards uz ceļa uzglūnēšu!
8 Es uzbrukšu tiem kā lācene, kam atņemti mazuļi,
es plēsīšu viņu cietās sirdis,
aprīšu viņus kā brangs lauva,
un viņus plēsīs lauka zvēri!
9 Iznīdēja tevi, Israēl!
Bet pie manis tev glābiņš!
10 Kur tad tavs ķēniņš? –
Lai līdz tev glābties ik pilsētā!
Kur tavi soģi, par kuriem tu teici:
dod tik man ķēniņu un augstmaņus!?
11 Savās dusmās es došu tev ķēniņu
un savā niknumā es arī ņemšu!
12 Savīkstītas Efraima vainas,
noglabāti viņa grēki –
13 dzemdību sāpes nāks pār viņu:
negudrs bērns,
laikā nav klāt,
lai lauztos no klēpja!
14 No šeola es atgūšu viņu,
no nāves es viņu izpirkšu –
kur gan tavs spēks, nāve?
Kur gan tava sērga, šeol?
Līdzcietība manām acīm būs slēpta!
15 Kaut viņš saukts par auglīgu starp saviem brāļiem –
nāks austrenis,
Kunga vējš no tuksneša celsies –
tas izkaltēs viņa spirgtumu,
izsusēs viņa avotu,
tas dārgumus nolaupīs,
it visus tīkamos traukus!
Dieva dusmas pret Israēlu
1 Efraims runāja – visi trīcēja!
Viņš bija augstu Israēlā,
bet apgrēkojās ar baāliem un mira!
2 Un tagad tie turpina grēkot,
taisa sev izlietus sudraba tēlus,
dievekļus pēc savas sajēgas –
tie visi tik kalēja darbs!
Par tiem viņi saka:
kas cilvēku upurēs,
tas drīkstēs skūpstīt šos teļus!
3 Tādēļ tie kļūs kā mākonis,
zudīs kā rīta rasa,
kā pelavas aizvirpuļos no klona,
kā dūmi no lūkas!
4 Es esmu Kungs, tavs Dievs,
jau kopš Ēģiptes zemes,
citu Dievu tu nepazīsti,
un nav glābēja, izņemot mani!
5 Es tevi pazinu tuksnesī, kalšņas zemē!
6 Bet tie tik ganās līdz sātam,
kad sāti – tad tiem lepna sirds
un tad aizmirst mani!
7 Es tiem būšu kā lauva,
kā leopards uz ceļa uzglūnēšu!
8 Es uzbrukšu tiem kā lācene, kam atņemti mazuļi,
es plēsīšu viņu cietās sirdis,
aprīšu viņus kā brangs lauva,
un viņus plēsīs lauka zvēri!
9 Iznīdēja tevi, Israēl!
Bet pie manis tev glābiņš!
10 Kur tad tavs ķēniņš? –
Lai līdz tev glābties ik pilsētā!
Kur tavi soģi, par kuriem tu teici:
dod tik man ķēniņu un augstmaņus!?
11 Savās dusmās es došu tev ķēniņu
un savā niknumā es arī ņemšu!
12 Savīkstītas Efraima vainas,
noglabāti viņa grēki –
13 dzemdību sāpes nāks pār viņu:
negudrs bērns,
laikā nav klāt,
lai lauztos no klēpja!
14 No šeola es atgūšu viņu,
no nāves es viņu izpirkšu –
kur gan tavs spēks, nāve?
Kur gan tava sērga, šeol?
Līdzcietība manām acīm būs slēpta!
15 Kaut viņš saukts par auglīgu starp saviem brāļiem –
nāks austrenis,
Kunga vējš no tuksneša celsies –
tas izkaltēs viņa spirgtumu,
izsusēs viņa avotu,
tas dārgumus nolaupīs,
it visus tīkamos traukus!
