Dieva pārmācība Israēlam
1 Israēls bija kā stīgojošs vīnakoks,
augļi tam ienācās –
jo vairāk tam bija augļu,
jo vairāk tas cēla altāru,
jo labāka tam bija zeme,
jo krāšņākus slēja elku stabus!
2 Divkosīgas tiem bija sirdis,
tagad tie vainīgi –
viņš sagraus to altārus,
viņš iznīdēs elku stabus!
3 Tad tie teiks:
mums nav ķēniņa,
jo Kungu mēs nebijāmies,
un kā lai ķēniņš mums palīdz?!
4 Tie tik melš nieka zvērestus,
slēdz derības –
taču spriedums jau aug kā nezāle lauka vagās!
5 Par Bēt-Āvenas teļiem
dreb Samarijas iemītnieki,
tauta sēro par tiem
un zintnieki arīdzan –
vēl līksmo par viņu godību,
kaut tā jau atņemta!
6 Gan tos uz Asīriju aizvedīs
par dāvanu ķēniņam Jārēbam –
negods pārņems Efraimu,
tiks kaunā Israēls viņa padoma dēļ!
7 Samarijas ķēniņu nošķels –
kā skaidu ūdeņos!
8 Āvenas augstienes tiks iznīcinātas –
Israēla grēki! –
ērkšķi un dadži zels uz viņu altāriem,
un viņi teiks kalniem: brūciet pār mums!
Un pauguriem: apberiet mūs!
9 Jau kopš Gibas laikiem tu grēkoji, Israēl, –
tāds pats tu palicis!
Vai varmāku dēli Gibā nedabūs karu?!
10 Kā gribēšu, tā pārmācīšu,
sapulcēšu tautas pret tiem –
tiks tiem par abām vainām!
11 Efraims ir dīdīta tele,
labprāt ļaujas, lai kuļ,
es ķeršos pie viņa slaikā kakla,
iejūgšu Efraimu –
Jūda ars, Jēkabs ecēs!
12 Sējiet taisnību,
ievāciet žēlastību!
Plēsiet sev jaunu plēsumu!
Laiks meklēt Kungu –
lai viņš nāk un liek līt
taisnības lietum pār jums!
13 Jūs arāt ļaunu
un novācāt netaisnību!
Ēdiet nu melu augļus,
jo uz pašu spēkiem vien paļāvāties
un uz saviem daudzajiem varoņiem!
14 Tavā tautā atskanēs kara duna,
sagrūs visi tavi nocietinājumi,
kā kara dienās sagruva Šalmana un Bēt-Arbēla –
sašķaidīs māti kopā ar bērniem!
15 Tā tev būs, Bētele,
par tavu nekrietno ļaunumu!
Rītausmā šķeltin sašķels
Israēla ķēniņu!
Dieva pārmācība Israēlam
1 Israēls bija kā stīgojošs vīnakoks,
augļi tam ienācās –
jo vairāk tam bija augļu,
jo vairāk tas cēla altāru,
jo labāka tam bija zeme,
jo krāšņākus slēja elku stabus!
2 Divkosīgas tiem bija sirdis,
tagad tie vainīgi –
viņš sagraus to altārus,
viņš iznīdēs elku stabus!
3 Tad tie teiks:
mums nav ķēniņa,
jo Kungu mēs nebijāmies,
un kā lai ķēniņš mums palīdz?!
4 Tie tik melš nieka zvērestus,
slēdz derības –
taču spriedums jau aug kā nezāle lauka vagās!
5 Par Bēt-Āvenas teļiem
dreb Samarijas iemītnieki,
tauta sēro par tiem
un zintnieki arīdzan –
vēl līksmo par viņu godību,
kaut tā jau atņemta!
6 Gan tos uz Asīriju aizvedīs
par dāvanu ķēniņam Jārēbam –
negods pārņems Efraimu,
tiks kaunā Israēls viņa padoma dēļ!
7 Samarijas ķēniņu nošķels –
kā skaidu ūdeņos!
8 Āvenas augstienes tiks iznīcinātas –
Israēla grēki! –
ērkšķi un dadži zels uz viņu altāriem,
un viņi teiks kalniem: brūciet pār mums!
Un pauguriem: apberiet mūs!
9 Jau kopš Gibas laikiem tu grēkoji, Israēl, –
tāds pats tu palicis!
Vai varmāku dēli Gibā nedabūs karu?!
10 Kā gribēšu, tā pārmācīšu,
sapulcēšu tautas pret tiem –
tiks tiem par abām vainām!
11 Efraims ir dīdīta tele,
labprāt ļaujas, lai kuļ,
es ķeršos pie viņa slaikā kakla,
iejūgšu Efraimu –
Jūda ars, Jēkabs ecēs!
12 Sējiet taisnību,
ievāciet žēlastību!
Plēsiet sev jaunu plēsumu!
Laiks meklēt Kungu –
lai viņš nāk un liek līt
taisnības lietum pār jums!
13 Jūs arāt ļaunu
un novācāt netaisnību!
Ēdiet nu melu augļus,
jo uz pašu spēkiem vien paļāvāties
un uz saviem daudzajiem varoņiem!
14 Tavā tautā atskanēs kara duna,
sagrūs visi tavi nocietinājumi,
kā kara dienās sagruva Šalmana un Bēt-Arbēla –
sašķaidīs māti kopā ar bērniem!
15 Tā tev būs, Bētele,
par tavu nekrietno ļaunumu!
Rītausmā šķeltin sašķels
Israēla ķēniņu!
