Jēkabs atgriežas Bētelē
1 Dievs teica Jēkabam: “Celies, ej uz Bēteli un apmeties tur, un uzcel tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu muki no sava brāļa Ēsava!” 2 Un Jēkabs teica savam namam un visiem, kas bija ar viņu: “Aizvāciet svešos dievus, kas jums ir, šķīstieties un nomainiet savas drānas! 3 Celsimies un iesim uz Bēteli, un es uzcelšu tur altāri Dievam, kas man atbildēja nelaimes dienā un bija ar mani ceļā, ko es gāju!” 4 Un viņi atdeva Jēkabam visus svešos dievus, kas tiem bija, un gredzenus, kas tiem ausīs, un Jēkabs tos paslēpa zem ozola pie Šehemas. 5 Viņiem promejot, pār apkārtnes pilsētām nāca Dieva šausmas, un to iemītnieki nedzinās pakaļ Jēkaba dēliem. 6 Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas Kanaāna zemē, – tā ir Bētele, viņš un visi tie ļaudis, kas bija ar viņu. 7 Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu par Ēl-Bēteli , jo tur viņam bija atklājies Dievs, kad viņš bēga no sava brāļa. 8 Rebekas zīdītāja Debora nomira un tika apbedīta lejpus Bēteles zem ozola. To nosauca par Raudu ozolu.
9 Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad viņš nāca no Padān-Arāmas, un viņš svētīja viņu. 10 Dievs viņam teica: “Tavs vārds ir Jēkabs! Tevi vairs nesauks vārdā Jēkabs, bet gan – Israēls būs tavs vārds!” Un viņš nosauca to vārdā Israēls. 11 Un Dievs viņam teica: “Es esmu visvarenais Dievs! Augļojies un vairojies – tauta un tautu pulks taps no tevis, un no taviem gurniem nāks ķēniņi! 12 Un to zemi, ko es devu Ābrahāmam un Īzakam, es došu tev, un taviem pēcnācējiem pēc tevis es došu šo zemi!” 13 Un Dievs pacēlās no viņa augšup tajā vietā, kur viņš ar to bija runājis. 14 Un Jēkabs uzslēja piemiņas stabu tajā vietā, kur viņš bija runājis ar Jēkabu, akmens stabu, un izlēja pār to lejamo upuri un apslacīja to ar eļļu. 15 Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele.
Benjāmina dzimšana un Rāhēles nāve
16 Viņi aizgāja no Bēteles, un, kad bija palicis vēl kāds gabals ceļa līdz Efrātai, Rāhēle dzemdēja un dzemdējot mocījās. 17 Kad nu viņa dzemdībās mocījās, tad vecmāte viņai teica: “Nebaidies, jo arī šis tev ir dēls!” 18 Un, kad viņu atstāja dvēsele, jo viņa mira, viņa nosauca to vārdā Ben-Onī , bet viņa tēvs to nosauca par Benjāminu . 19 Un Rāhēle nomira un tika apglabāta ceļā uz Efrātu, tas ir, Betlēmi. 20 Un Jēkabs uz viņas kapa uzslēja piemiņas stabu, tas ir Rāhēles kapa piemiņas stabs līdz šai dienai. 21 Un Israēls klejoja un pleta savas teltis viņpus Migdal-Ēderas.
22 Kad Israēls mita tajā zemē, tad Rūbens gāja un gulēja ar Bilhu, sava tēva blakussievu, un Israēls to uzzināja. 23 Jēkabam bija divpadsmit dēli. Leas dēli – Jēkaba pirmdzimtais Rūbens un Šimons, un Levī, un Jūda, un Jisašhars, un Zebulūns. 24 Rāhēles dēli – Jāzeps un Benjāmins. 25 Un Bilhas, Rāhēles kalpones, dēli – Dāns un Naftālī. 26 Un Zilpas, Leas kalpones, dēli – Gāds un Ašērs, šie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Padān-Arāmā.
Īzaka nāve
27 Un Jēkabs atnāca pie sava tēva Īzaka uz Mamri, Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, kur bija mituši Ābrahāms un Īzaks. 28 Īzaka dienas bija simts astoņdesmit gadi. 29 Un sataisījās Īzaks un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm – vecs un sāts dienu, un viņu apglabāja Ēsavs un Jēkabs, viņa dēli.
Jēkabs atgriežas Bētelē
1 Dievs teica Jēkabam: “Celies, ej uz Bēteli un apmeties tur, un uzcel tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu muki no sava brāļa Ēsava!” 2 Un Jēkabs teica savam namam un visiem, kas bija ar viņu: “Aizvāciet svešos dievus, kas jums ir, šķīstieties un nomainiet savas drānas! 3 Celsimies un iesim uz Bēteli, un es uzcelšu tur altāri Dievam, kas man atbildēja nelaimes dienā un bija ar mani ceļā, ko es gāju!” 4 Un viņi atdeva Jēkabam visus svešos dievus, kas tiem bija, un gredzenus, kas tiem ausīs, un Jēkabs tos paslēpa zem ozola pie Šehemas. 5 Viņiem promejot, pār apkārtnes pilsētām nāca Dieva šausmas, un to iemītnieki nedzinās pakaļ Jēkaba dēliem. 6 Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas Kanaāna zemē, – tā ir Bētele, viņš un visi tie ļaudis, kas bija ar viņu. 7 Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu par Ēl-Bēteli , jo tur viņam bija atklājies Dievs, kad viņš bēga no sava brāļa. 8 Rebekas zīdītāja Debora nomira un tika apbedīta lejpus Bēteles zem ozola. To nosauca par Raudu ozolu.
9 Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad viņš nāca no Padān-Arāmas, un viņš svētīja viņu. 10 Dievs viņam teica: “Tavs vārds ir Jēkabs! Tevi vairs nesauks vārdā Jēkabs, bet gan – Israēls būs tavs vārds!” Un viņš nosauca to vārdā Israēls. 11 Un Dievs viņam teica: “Es esmu visvarenais Dievs! Augļojies un vairojies – tauta un tautu pulks taps no tevis, un no taviem gurniem nāks ķēniņi! 12 Un to zemi, ko es devu Ābrahāmam un Īzakam, es došu tev, un taviem pēcnācējiem pēc tevis es došu šo zemi!” 13 Un Dievs pacēlās no viņa augšup tajā vietā, kur viņš ar to bija runājis. 14 Un Jēkabs uzslēja piemiņas stabu tajā vietā, kur viņš bija runājis ar Jēkabu, akmens stabu, un izlēja pār to lejamo upuri un apslacīja to ar eļļu. 15 Un to vietu, kur Dievs ar viņu bija runājis, Jēkabs nosauca vārdā Bētele.
Benjāmina dzimšana un Rāhēles nāve
16 Viņi aizgāja no Bēteles, un, kad bija palicis vēl kāds gabals ceļa līdz Efrātai, Rāhēle dzemdēja un dzemdējot mocījās. 17 Kad nu viņa dzemdībās mocījās, tad vecmāte viņai teica: “Nebaidies, jo arī šis tev ir dēls!” 18 Un, kad viņu atstāja dvēsele, jo viņa mira, viņa nosauca to vārdā Ben-Onī , bet viņa tēvs to nosauca par Benjāminu . 19 Un Rāhēle nomira un tika apglabāta ceļā uz Efrātu, tas ir, Betlēmi. 20 Un Jēkabs uz viņas kapa uzslēja piemiņas stabu, tas ir Rāhēles kapa piemiņas stabs līdz šai dienai. 21 Un Israēls klejoja un pleta savas teltis viņpus Migdal-Ēderas.
22 Kad Israēls mita tajā zemē, tad Rūbens gāja un gulēja ar Bilhu, sava tēva blakussievu, un Israēls to uzzināja. 23 Jēkabam bija divpadsmit dēli. Leas dēli – Jēkaba pirmdzimtais Rūbens un Šimons, un Levī, un Jūda, un Jisašhars, un Zebulūns. 24 Rāhēles dēli – Jāzeps un Benjāmins. 25 Un Bilhas, Rāhēles kalpones, dēli – Dāns un Naftālī. 26 Un Zilpas, Leas kalpones, dēli – Gāds un Ašērs, šie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Padān-Arāmā.
Īzaka nāve
27 Un Jēkabs atnāca pie sava tēva Īzaka uz Mamri, Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, kur bija mituši Ābrahāms un Īzaks. 28 Īzaka dienas bija simts astoņdesmit gadi. 29 Un sataisījās Īzaks un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm – vecs un sāts dienu, un viņu apglabāja Ēsavs un Jēkabs, viņa dēli.
