Īzaks apmetas Gerārā
1 Tajā zemē bija bads – tāpat kā iepriekš, kad bads bija Ābrahāma dienās. Īzaks devās uz Gerāru pie filistiešu ķēniņa Abīmeleha. 2 Un viņam parādījās Kungs un teica: “Neej uz Ēģipti! Apmeties zemē, kur es tev teikšu! 3 Mīti tajā zemē, un es būšu ar tevi un tevi svētīšu, jo visas šīs zemes es došu tev un taviem pēcnācējiem, un es piepildīšu zvērestu, ko esmu devis tavam tēvam Ābrahāmam. 4 Un es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, es došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas – 5 tādēļ ka Ābrahāms klausīja manai balsij un turēja manus norādījumus, manus baušļus, manus likumus un manu bauslību!” 6 Un Īzaks piemita Gerārā. 7 Un turienes vīri jautāja par viņa sievu, un viņš teica: “Viņa ir mana māsa,” jo viņš baidījās teikt: mana sieva, lai turienes vīri viņu Rebekas dēļ nenokautu, jo viņa bija ļoti skaista. 8 Kad viņš bija tur mitis jau ilgas dienas, filistiešu ķēniņš Abīmelehs palūkojās pa logu un skatījās, un redzi – Īzaks mīlinās ar savu sievu Rebeku. 9 Un Abīmelehs pasauca Īzaku un teica: “Tad redz, kā – viņa ir tava sieva! Kā tu varēji teikt: viņa ir mana māsa?!” Un Īzaks viņam teica: “Es domāju, lai man nebūtu jāmirst viņas dēļ!” 10 Un Abīmelehs teica: “Ko tu mums esi nodarījis?! Maz trūka, ka kāds no ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu un tu būtu mums uzkrāvis vainu!” 11 Un Abīmelehs pavēlēja visai tautai, sacīdams: “Kas aizskars šo vīru vai viņa sievu, tas mirtin mirs!”
12 Īzaks sēja tai zemē un tajā pašā gadā ievāca simtkārtīgi, jo Kungs viņu bija svētījis. 13 Un viņš kļuva varenāks un varenāks, līdz tapa jo varens! 14 Viņam bija sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki, un liela saime, un filistieši skauda viņu. 15 Filistieši aizbēra ar zemi visas akas, ko viņa tēva Ābrahāma dienās bija izrakuši viņa vergi. 16 Un Abīmelehs teica Īzakam: “Ej projām no mums, jo tu esi varenāks par mums!” 17 Un Īzaks aizgāja no turienes, apmetās Gerāras ielejā un mita tur. 18 Īzaks tur dzīvoja un atraka ūdens akas, kuras bija rakuši viņa tēva Ābrahāma dienās un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un viņš nosauca tās tādos pašos vārdos, kā tās bija saucis viņa tēvs. 19 Īzaka kalpi raka ielejā un atrada tur tekoša ūdens avotu. 20 Un Gerāras gani strīdējās ar Īzaka ganiem, sacīdami: “Mūsu ūdens!” – un viņš nosauca to vietu vārdā Ēseka , jo tie ar viņu bija kašķējušies. 21 Un viņi raka citu aku un strīdējās arī par to, un viņš nosauca to vārdā Sitna . 22 Un viņš devās no turienes tālāk un raka citu aku, un par to vairs nestrīdējās, un viņš nosauca to vārdā Rehobota , sacīdams: “Jo tagad Kungs ir licis mums iet plašumā un ir mūs darījis auglīgus šai zemē!” 23 No turienes viņš devās uz Bēršebu. 24 Un tonakt viņam parādījās Kungs un teica: “Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebaidies, jo es esmu kopā ar tevi – es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus sava kalpa Ābrahāma dēļ!” 25 Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca Kunga vārdu, izpleta tur savu telti, un Īzaka kalpi tur izcirta aku. 26 Un no Gerāras pie viņa atnāca Abīmelehs un Ahuzats, viņam tuvākais vīrs, un karaspēka pavēlnieks Pīhols. 27 Un Īzaks tiem teica: “Kāpēc jūs nācāt pie manis – jūs taču nīstat mani un padzināt mani!” 28 Bet viņi teica: “Mēs taču redzam, ka Kungs ir bijis ar tevi, un mēs nospriedām: noslēgsim zvērestu savā starpā! – un mēs slēgsim ar tevi derību, 29 ka tu mums nedarīsi ļaunu, tāpat kā mēs neaizskarsim tevi. Mēs esam tev darījuši tikai labu un atlaiduši tevi ar mieru, un tagad tu esi Kunga svētīts!” 30 Un viņš sarīkoja tiem dzīres, un viņi ēda un dzēra. 31 Un viņi cēlās agri no rīta, zvērēja viens otram, un Īzaks atlaida viņus, un tie aizgāja no viņa ar mieru. 32 Tajā pašā dienā atnāca Īzaka kalpi un pastāstīja viņam par aku, ko bija izrakuši, un teica: “Mēs atradām ūdeni!” 33 Un viņš nosauca to par Šibu, tādēļ to pilsētu līdz šai dienai sauc par Bēršebu.
34 Un Ēsavs bija četrdesmit gadu vecs, un viņš apņēma sievas – Judīti, hetieša Beērī meitu, un Bāsmati, hetieša Ēlona meitu. 35 Viņas sarūgtināja Īzaku un Rebeku.
Īzaks apmetas Gerārā
1 Tajā zemē bija bads – tāpat kā iepriekš, kad bads bija Ābrahāma dienās. Īzaks devās uz Gerāru pie filistiešu ķēniņa Abīmeleha. 2 Un viņam parādījās Kungs un teica: “Neej uz Ēģipti! Apmeties zemē, kur es tev teikšu! 3 Mīti tajā zemē, un es būšu ar tevi un tevi svētīšu, jo visas šīs zemes es došu tev un taviem pēcnācējiem, un es piepildīšu zvērestu, ko esmu devis tavam tēvam Ābrahāmam. 4 Un es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, es došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas – 5 tādēļ ka Ābrahāms klausīja manai balsij un turēja manus norādījumus, manus baušļus, manus likumus un manu bauslību!” 6 Un Īzaks piemita Gerārā. 7 Un turienes vīri jautāja par viņa sievu, un viņš teica: “Viņa ir mana māsa,” jo viņš baidījās teikt: mana sieva, lai turienes vīri viņu Rebekas dēļ nenokautu, jo viņa bija ļoti skaista. 8 Kad viņš bija tur mitis jau ilgas dienas, filistiešu ķēniņš Abīmelehs palūkojās pa logu un skatījās, un redzi – Īzaks mīlinās ar savu sievu Rebeku. 9 Un Abīmelehs pasauca Īzaku un teica: “Tad redz, kā – viņa ir tava sieva! Kā tu varēji teikt: viņa ir mana māsa?!” Un Īzaks viņam teica: “Es domāju, lai man nebūtu jāmirst viņas dēļ!” 10 Un Abīmelehs teica: “Ko tu mums esi nodarījis?! Maz trūka, ka kāds no ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu un tu būtu mums uzkrāvis vainu!” 11 Un Abīmelehs pavēlēja visai tautai, sacīdams: “Kas aizskars šo vīru vai viņa sievu, tas mirtin mirs!”
12 Īzaks sēja tai zemē un tajā pašā gadā ievāca simtkārtīgi, jo Kungs viņu bija svētījis. 13 Un viņš kļuva varenāks un varenāks, līdz tapa jo varens! 14 Viņam bija sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki, un liela saime, un filistieši skauda viņu. 15 Filistieši aizbēra ar zemi visas akas, ko viņa tēva Ābrahāma dienās bija izrakuši viņa vergi. 16 Un Abīmelehs teica Īzakam: “Ej projām no mums, jo tu esi varenāks par mums!” 17 Un Īzaks aizgāja no turienes, apmetās Gerāras ielejā un mita tur. 18 Īzaks tur dzīvoja un atraka ūdens akas, kuras bija rakuši viņa tēva Ābrahāma dienās un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un viņš nosauca tās tādos pašos vārdos, kā tās bija saucis viņa tēvs. 19 Īzaka kalpi raka ielejā un atrada tur tekoša ūdens avotu. 20 Un Gerāras gani strīdējās ar Īzaka ganiem, sacīdami: “Mūsu ūdens!” – un viņš nosauca to vietu vārdā Ēseka , jo tie ar viņu bija kašķējušies. 21 Un viņi raka citu aku un strīdējās arī par to, un viņš nosauca to vārdā Sitna . 22 Un viņš devās no turienes tālāk un raka citu aku, un par to vairs nestrīdējās, un viņš nosauca to vārdā Rehobota , sacīdams: “Jo tagad Kungs ir licis mums iet plašumā un ir mūs darījis auglīgus šai zemē!” 23 No turienes viņš devās uz Bēršebu. 24 Un tonakt viņam parādījās Kungs un teica: “Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebaidies, jo es esmu kopā ar tevi – es tevi svētīšu un vairošu tavus pēcnācējus sava kalpa Ābrahāma dēļ!” 25 Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca Kunga vārdu, izpleta tur savu telti, un Īzaka kalpi tur izcirta aku. 26 Un no Gerāras pie viņa atnāca Abīmelehs un Ahuzats, viņam tuvākais vīrs, un karaspēka pavēlnieks Pīhols. 27 Un Īzaks tiem teica: “Kāpēc jūs nācāt pie manis – jūs taču nīstat mani un padzināt mani!” 28 Bet viņi teica: “Mēs taču redzam, ka Kungs ir bijis ar tevi, un mēs nospriedām: noslēgsim zvērestu savā starpā! – un mēs slēgsim ar tevi derību, 29 ka tu mums nedarīsi ļaunu, tāpat kā mēs neaizskarsim tevi. Mēs esam tev darījuši tikai labu un atlaiduši tevi ar mieru, un tagad tu esi Kunga svētīts!” 30 Un viņš sarīkoja tiem dzīres, un viņi ēda un dzēra. 31 Un viņi cēlās agri no rīta, zvērēja viens otram, un Īzaks atlaida viņus, un tie aizgāja no viņa ar mieru. 32 Tajā pašā dienā atnāca Īzaka kalpi un pastāstīja viņam par aku, ko bija izrakuši, un teica: “Mēs atradām ūdeni!” 33 Un viņš nosauca to par Šibu, tādēļ to pilsētu līdz šai dienai sauc par Bēršebu.
34 Un Ēsavs bija četrdesmit gadu vecs, un viņš apņēma sievas – Judīti, hetieša Beērī meitu, un Bāsmati, hetieša Ēlona meitu. 35 Viņas sarūgtināja Īzaku un Rebeku.
