Pasaules radīšana
(1Moz 2:4b–9Īj 38:4–11Jņ 1:1–5)1 Sākumā Dievs radīja debesis un zemi. 2 Un zeme bija tukšum tukša, tumsa bija pār dzīlēm, un Dieva gars lidinājās pār ūdeņiem. 3 Un Dievs teica: “Lai top gaisma!” Un tapa gaisma. 4 Un Dievs redzēja gaismu, ka tā laba, un viņš nošķīra gaismu no tumsas. 5 Un Dievs nosauca gaismu par dienu, un tumsu viņš nosauca par nakti. Un bija vakars, un bija rīts – viena diena.
6 Un Dievs teica: “Lai top debesjums starp ūdeņiem, un tas lai nošķir ūdeņus no ūdeņiem!” 7 Un Dievs taisīja debesjumu un šķīra ūdeņus, kas bija zem debesjuma, no ūdeņiem, kas bija virs debesjuma, – un tā ir. 8 Un Dievs nosauca debesjumu par debesīm. Un bija vakars, un bija rīts – otrā diena.
9 Un Dievs teica: “Lai visi ūdeņi zem debesīm saplūst vienuviet, ka top redzama sauszeme!” – un tā ir. 10 Un Dievs nosauca sauszemi par zemi, bet ūdeņu saplūdumu viņš nosauca par jūrām, un Dievs redzēja, ka tā labi. 11 Un Dievs teica: “Lai uz zemes sazaļo augi – stādi, kas briedina sēklu, un augļu koki, kas nes augļus, kam ir sēkla, katrs pēc sava veida, lai ir uz zemes.” Un tā ir. 12 Un zeme deva augus – stādus, kas briedina sēklu, katru pēc sava veida, un kokus, kas nes augļus, kuros ir sēkla, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi. 13 Un bija vakars, un bija rīts – trešā diena.
14 Un Dievs teica: “Lai debesjumā top gaismekļi, lai tie nošķir dienu no nakts, lai tie ir zīmes, kas rāda laiku mijas, dienas un gadus, 15 un lai gaismekļi debesjumā dod zemei gaismu!” Un tā ir. 16 Un Dievs taisīja divus lielus gaismekļus – lielāko gaismekli, lai valda pār dienu, un mazāko gaismekli, lai valda pār nakti, – un zvaigznes. 17 Un Dievs ielika tos debesjumā, lai dod zemei gaismu, 18 lai valda pār dienu un pār nakti un lai nošķir gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja, ka tā labi. 19 Un bija vakars, un bija rīts – ceturtā diena.
20 Un Dievs teica: “Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvas būtnes, un pār zemi lai lido putni, zem debesjuma!” 21 Un Dievs radīja lielus zvērus un visādas dzīvas būtnes, kas rāpo un mudž ūdenī, katru pēc sava veida, un visus spārnainus putnus, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi. 22 Un Dievs svētīja viņus, sacīdams: “Augļojieties un vairojieties, un piepildiet ūdeņus jūrās, bet putni lai vairojas uz zemes!” 23 Un bija vakars, un bija rīts – piektā diena.
24 Un Dievs teica: “Lai rodas uz zemes dzīvas būtnes, katra pēc sava veida – lopi un rāpuļi, un zemes zvēri, katrs pēc sava veida!” Un tā ir. 25 Un Dievs taisīja zemes zvērus, katru pēc sava veida, un lopus, katru pēc sava veida, un visus, kas rāpo pa zemi, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi.
26 Un Dievs teica: “Taisīsim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības, lai tas valda pār zivīm jūrā un pār putniem debesīs, un pār lopiem, un pār visu zemi, un pār visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemi!” 27 Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to – vīrieti un sievieti viņš radīja! 28 Un Dievs viņus svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to – valdiet pār zivīm jūrā un putniem debesīs, pār visu, kas dzīvs un rāpo pa zemi!” 29 Un Dievs teica: “Redzi, es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, – tie ir jūsu ēdamais! 30 Un visiem zemes zvēriem un debesu putniem, un visiem, kas rāpo pa zemi, kam dzīvības elpa, lai ir par barību visādi zaļoksni stādi!” Un tā ir. 31 Un Dievs redzēja visu, ko bija darījis, un, redzi, tas bija ļoti labi! Un bija vakars, un bija rīts – sestā diena.
Pasaules radīšana
(1Moz 2:4b–9Īj 38:4–11Jņ 1:1–5)1 Sākumā Dievs radīja debesis un zemi. 2 Un zeme bija tukšum tukša, tumsa bija pār dzīlēm, un Dieva gars lidinājās pār ūdeņiem. 3 Un Dievs teica: “Lai top gaisma!” Un tapa gaisma. 4 Un Dievs redzēja gaismu, ka tā laba, un viņš nošķīra gaismu no tumsas. 5 Un Dievs nosauca gaismu par dienu, un tumsu viņš nosauca par nakti. Un bija vakars, un bija rīts – viena diena.
6 Un Dievs teica: “Lai top debesjums starp ūdeņiem, un tas lai nošķir ūdeņus no ūdeņiem!” 7 Un Dievs taisīja debesjumu un šķīra ūdeņus, kas bija zem debesjuma, no ūdeņiem, kas bija virs debesjuma, – un tā ir. 8 Un Dievs nosauca debesjumu par debesīm. Un bija vakars, un bija rīts – otrā diena.
9 Un Dievs teica: “Lai visi ūdeņi zem debesīm saplūst vienuviet, ka top redzama sauszeme!” – un tā ir. 10 Un Dievs nosauca sauszemi par zemi, bet ūdeņu saplūdumu viņš nosauca par jūrām, un Dievs redzēja, ka tā labi. 11 Un Dievs teica: “Lai uz zemes sazaļo augi – stādi, kas briedina sēklu, un augļu koki, kas nes augļus, kam ir sēkla, katrs pēc sava veida, lai ir uz zemes.” Un tā ir. 12 Un zeme deva augus – stādus, kas briedina sēklu, katru pēc sava veida, un kokus, kas nes augļus, kuros ir sēkla, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi. 13 Un bija vakars, un bija rīts – trešā diena.
14 Un Dievs teica: “Lai debesjumā top gaismekļi, lai tie nošķir dienu no nakts, lai tie ir zīmes, kas rāda laiku mijas, dienas un gadus, 15 un lai gaismekļi debesjumā dod zemei gaismu!” Un tā ir. 16 Un Dievs taisīja divus lielus gaismekļus – lielāko gaismekli, lai valda pār dienu, un mazāko gaismekli, lai valda pār nakti, – un zvaigznes. 17 Un Dievs ielika tos debesjumā, lai dod zemei gaismu, 18 lai valda pār dienu un pār nakti un lai nošķir gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja, ka tā labi. 19 Un bija vakars, un bija rīts – ceturtā diena.
20 Un Dievs teica: “Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvas būtnes, un pār zemi lai lido putni, zem debesjuma!” 21 Un Dievs radīja lielus zvērus un visādas dzīvas būtnes, kas rāpo un mudž ūdenī, katru pēc sava veida, un visus spārnainus putnus, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi. 22 Un Dievs svētīja viņus, sacīdams: “Augļojieties un vairojieties, un piepildiet ūdeņus jūrās, bet putni lai vairojas uz zemes!” 23 Un bija vakars, un bija rīts – piektā diena.
24 Un Dievs teica: “Lai rodas uz zemes dzīvas būtnes, katra pēc sava veida – lopi un rāpuļi, un zemes zvēri, katrs pēc sava veida!” Un tā ir. 25 Un Dievs taisīja zemes zvērus, katru pēc sava veida, un lopus, katru pēc sava veida, un visus, kas rāpo pa zemi, katru pēc sava veida, un Dievs redzēja, ka tā labi.
26 Un Dievs teica: “Taisīsim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības, lai tas valda pār zivīm jūrā un pār putniem debesīs, un pār lopiem, un pār visu zemi, un pār visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemi!” 27 Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to – vīrieti un sievieti viņš radīja! 28 Un Dievs viņus svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to – valdiet pār zivīm jūrā un putniem debesīs, pār visu, kas dzīvs un rāpo pa zemi!” 29 Un Dievs teica: “Redzi, es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, – tie ir jūsu ēdamais! 30 Un visiem zemes zvēriem un debesu putniem, un visiem, kas rāpo pa zemi, kam dzīvības elpa, lai ir par barību visādi zaļoksni stādi!” Un tā ir. 31 Un Dievs redzēja visu, ko bija darījis, un, redzi, tas bija ļoti labi! Un bija vakars, un bija rīts – sestā diena.
