Aizslēgtie vārti
1 Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie svētvietas ārējiem vārtiem, kas pret austrumiem, – tie bija aizvērti. 2 Tad Kungs man sacīja: “Lai šie vārti paliek aizvērti, un lai neviens tos neatver un neiet pa tiem, jo Kungs, Israēla Dievs, ir ienācis pa tiem! 3 Vienīgi pats valdnieks drīkst tur sēdēt un ēst maizi pie Kunga – lai tas ienāk no vārtu lieveņa un iziet pa to pašu ceļu!”
Nevienam svešiniekam nebūs ienākt
4 Viņš mani aizveda pie Ziemeļu vārtiem tempļa priekšā, un es skatījos, un redzi – Kunga godība piepilda Kunga templi! Tad es kritu uz sava vaiga. 5 Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, ņem vērā, skaties ar acīm, klausies ar ausīm visu, ko es tev teikšu par Kunga tempļa likumiem un priekšrakstiem, par tempļa ieejām un izejām no svētvietas. 6 Saki dumpīgajam Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: nu diezgan jūsu preteklību, Israēla nams! 7 Jūs manā svētvietā ievedāt svešiniekus neapgraizītām sirdīm un neapgraizītām miesām, tā apgānīdami manu templi, kad man pienesāt taukus un asinis. Ar savām preteklībām jūs esat lauzuši manu derību. 8 Jūs nesargājāt manu svētvietu, bet likāt manu svētvietu sargāt citiem. 9 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: lai manā svētvietā neienāk neviens svešinieks ar neapgraizītu sirdi un miesu – neviens svešinieks, kas mīt pie Israēla dēliem.
Atkritušie levīti nevar kalpot kā priesteri
10 Levīti, kas bija tālu no manis, kad Israēls aizmaldījās pakaļ saviem elkiem, atbildēs par savu vainu. 11 Manā svētvietā tiem jākalpo par tempļa vārtu uzraugiem, tiem jākalpo templī par sadedzināmo un citu upuru kāvējiem – tiem jābūt pie ļaudīm, lai kalpotu tiem. 12 Bet, tādēļ ka tie kalpojuši saviem elkiem un bijuši par klupšanu Israēla namam, es zvēru ar paceltu roku, saka Kungs Dievs, tie atbildēs par savu vainu! 13 Tie netuvosies man kā priesteri, tie netuvosies manām svētlietām, nedz maniem vissvētākajiem upuriem, bet būs apkaunoti preteklību dēļ, ko darījuši! 14 Es tos ieceļu par tempļa sargiem un visu darbu veicējiem, kas tur jādara.
Norādījumi priesteriem
15 Levī priesteri no Cādoka dzimtas, kas palika kalpot manā svētvietā, kad Israēla nams aizmaldījās prom no manis, tie lai man tuvojas un man kalpo, lai tie stāv manā priekšā un upurē man taukus un asinis, saka Kungs Dievs. 16 Viņi lai ieiet manā svētvietā, viņi lai tuvojas manam galdam un kalpo man – viņi būs tie, kas man kalpos. 17 Kad tie ieies pa vārtiem iekšpagalmā un kalpos iekšpagalma vārtos, tiem jāapvelk lina drānas, lai tiem mugurā nav nekas no vilnas. 18 Lai tiem galvā ir lina galvauts un gurni segti lina biksēm, lai tie netērpjas drānās, kas sviedrē. 19 Kad tie iet ārējā pagalmā pie ļaudīm, lai tie noģērbj drānas, kurās kalpojuši, atstāj tās svētajās istabās un saģērbjas citās drānās – lai nesvēta ļaudis savām drānām. 20 Lai tie nenoskuj pliku galvu un lai neaudzē garus matus, bet kārtīgi apgriež. 21 Kad priesteriem jāiet iekšējā pagalmā, lai tie nedzer vīnu. 22 Ne atraitni, ne šķirtu lai tie neņem sev par sievu – tikai no Israēla nama jaunavām, vai priestera atraitni tie var ņemt par sievu. 23 Tiem jāmāca maniem ļaudīm, kā nošķirt svētu no parasta un kā zināt, kas nešķīsts, kas šķīsts. 24 Katrs strīds, kas nonāk tiesā, tiem jāiztiesā pēc maniem spriedumiem, tiem jāsargā mana bauslība un mani likumi un jāsvēta mans sabats. 25 Lai neviens no tiem netuvojas mirušajam, ka neapgānās, – vienīgi, ja mirušais ir paša tēvs, māte, dēls, meita vai neprecēta māsa, tie drīkst apgānīties, 26 bet pēc tam, kad tie šķīstījušies, jāpieskaita vēl septiņas dienas, 27 tad lai iet svētvietā – kalpot iekšpagalmā svētvietā un upurēt grēku upuri, saka Kungs Dievs.
28 Tāds ir viņu mantojums – vienīgais priesteru mantojums esmu es! Jums nav jādod tiem mantojums Israēlā – es esmu viņu mantojums! 29 Lai tie ēd labības dāvanu, grēka upuri un vainas upuri. Visas Dievam veltītās lietas Israēlā piederēs viņiem – 30 no visa pirmie augļi un viss, ko jūs ziedojat, lai pieder priesteriem. Arī jūsu labības pirmie augļi jādod priesteriem, lai rimtums un svētība ir jūsu namā! 31 Priesteri lai neēd ne putnu, ne lopu, kas nosprādzis vai zvēra saplēsts.
Aizslēgtie vārti
1 Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie svētvietas ārējiem vārtiem, kas pret austrumiem, – tie bija aizvērti. 2 Tad Kungs man sacīja: “Lai šie vārti paliek aizvērti, un lai neviens tos neatver un neiet pa tiem, jo Kungs, Israēla Dievs, ir ienācis pa tiem! 3 Vienīgi pats valdnieks drīkst tur sēdēt un ēst maizi pie Kunga – lai tas ienāk no vārtu lieveņa un iziet pa to pašu ceļu!”
Nevienam svešiniekam nebūs ienākt
4 Viņš mani aizveda pie Ziemeļu vārtiem tempļa priekšā, un es skatījos, un redzi – Kunga godība piepilda Kunga templi! Tad es kritu uz sava vaiga. 5 Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, ņem vērā, skaties ar acīm, klausies ar ausīm visu, ko es tev teikšu par Kunga tempļa likumiem un priekšrakstiem, par tempļa ieejām un izejām no svētvietas. 6 Saki dumpīgajam Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: nu diezgan jūsu preteklību, Israēla nams! 7 Jūs manā svētvietā ievedāt svešiniekus neapgraizītām sirdīm un neapgraizītām miesām, tā apgānīdami manu templi, kad man pienesāt taukus un asinis. Ar savām preteklībām jūs esat lauzuši manu derību. 8 Jūs nesargājāt manu svētvietu, bet likāt manu svētvietu sargāt citiem. 9 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: lai manā svētvietā neienāk neviens svešinieks ar neapgraizītu sirdi un miesu – neviens svešinieks, kas mīt pie Israēla dēliem.
Atkritušie levīti nevar kalpot kā priesteri
10 Levīti, kas bija tālu no manis, kad Israēls aizmaldījās pakaļ saviem elkiem, atbildēs par savu vainu. 11 Manā svētvietā tiem jākalpo par tempļa vārtu uzraugiem, tiem jākalpo templī par sadedzināmo un citu upuru kāvējiem – tiem jābūt pie ļaudīm, lai kalpotu tiem. 12 Bet, tādēļ ka tie kalpojuši saviem elkiem un bijuši par klupšanu Israēla namam, es zvēru ar paceltu roku, saka Kungs Dievs, tie atbildēs par savu vainu! 13 Tie netuvosies man kā priesteri, tie netuvosies manām svētlietām, nedz maniem vissvētākajiem upuriem, bet būs apkaunoti preteklību dēļ, ko darījuši! 14 Es tos ieceļu par tempļa sargiem un visu darbu veicējiem, kas tur jādara.
Norādījumi priesteriem
15 Levī priesteri no Cādoka dzimtas, kas palika kalpot manā svētvietā, kad Israēla nams aizmaldījās prom no manis, tie lai man tuvojas un man kalpo, lai tie stāv manā priekšā un upurē man taukus un asinis, saka Kungs Dievs. 16 Viņi lai ieiet manā svētvietā, viņi lai tuvojas manam galdam un kalpo man – viņi būs tie, kas man kalpos. 17 Kad tie ieies pa vārtiem iekšpagalmā un kalpos iekšpagalma vārtos, tiem jāapvelk lina drānas, lai tiem mugurā nav nekas no vilnas. 18 Lai tiem galvā ir lina galvauts un gurni segti lina biksēm, lai tie netērpjas drānās, kas sviedrē. 19 Kad tie iet ārējā pagalmā pie ļaudīm, lai tie noģērbj drānas, kurās kalpojuši, atstāj tās svētajās istabās un saģērbjas citās drānās – lai nesvēta ļaudis savām drānām. 20 Lai tie nenoskuj pliku galvu un lai neaudzē garus matus, bet kārtīgi apgriež. 21 Kad priesteriem jāiet iekšējā pagalmā, lai tie nedzer vīnu. 22 Ne atraitni, ne šķirtu lai tie neņem sev par sievu – tikai no Israēla nama jaunavām, vai priestera atraitni tie var ņemt par sievu. 23 Tiem jāmāca maniem ļaudīm, kā nošķirt svētu no parasta un kā zināt, kas nešķīsts, kas šķīsts. 24 Katrs strīds, kas nonāk tiesā, tiem jāiztiesā pēc maniem spriedumiem, tiem jāsargā mana bauslība un mani likumi un jāsvēta mans sabats. 25 Lai neviens no tiem netuvojas mirušajam, ka neapgānās, – vienīgi, ja mirušais ir paša tēvs, māte, dēls, meita vai neprecēta māsa, tie drīkst apgānīties, 26 bet pēc tam, kad tie šķīstījušies, jāpieskaita vēl septiņas dienas, 27 tad lai iet svētvietā – kalpot iekšpagalmā svētvietā un upurēt grēku upuri, saka Kungs Dievs.
28 Tāds ir viņu mantojums – vienīgais priesteru mantojums esmu es! Jums nav jādod tiem mantojums Israēlā – es esmu viņu mantojums! 29 Lai tie ēd labības dāvanu, grēka upuri un vainas upuri. Visas Dievam veltītās lietas Israēlā piederēs viņiem – 30 no visa pirmie augļi un viss, ko jūs ziedojat, lai pieder priesteriem. Arī jūsu labības pirmie augļi jādod priesteriem, lai rimtums un svētība ir jūsu namā! 31 Priesteri lai neēd ne putnu, ne lopu, kas nosprādzis vai zvēra saplēsts.
