Izkaltušo kaulu ieleja
1 Kunga roka bija pār mani, un es tiku nests Kunga Garā un nonācu kādā ielejā, kas bija pilna kauliem. 2 Viņš mani vadāja ap tiem – redzi, ielejā to bija varen daudz un visi galīgi izkaltuši! 3 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai šie kauli var atdzīvoties?” Es teicu: “Kungs Dievs, tu zini pats!” 4 Viņš man sacīja: “Pravieto šiem kauliem, saki tiem: jūs, izkaltušie kauli, klausieties Kunga vārdu! 5 Kungs Dievs šiem kauliem saka tā: redzi, es iedvesīšu jums garu, un jūs atdzīvosieties! 6 Es jums uzvilkšu dzīslas un apaudzēšu jūs ar miesu, es pārklāšu jūs ar ādu, un es jums došu garu, un jūs atdzīvosieties – tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!” 7 Es pravietoju, kā man pavēlēts. Kad es pravietoju, sākās troksnis – redzi, kauli sakustējās un tuvojās viens otram, 8 un es paraudzījos, un redzi – tie pārklājās dzīslām un miesu un apvilkās ar ādu, bet gara tajos nebija! 9 Viņš man sacīja: “Pravieto garam! Pravieto, cilvēka dēls, un saki garam: tā saka Kungs Dievs: nāc, gars, no četriem vējiem un pūt pār nokautajiem, lai tie atdzīvojas!” 10 Un es pravietoju, kā man pavēlēts. Tad pār tiem nāca gars, tie kļuva dzīvi un nostājās uz kājām – varen liels pulks!
11 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, šie kauli ir viss Israēla nams, kas saka: mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi, un mēs esam pagalam! 12 Tādēļ pravieto un saki tiem: tā saka Kungs Dievs: redzi, es atvēršu jūsu kapus, un es jūs, savus ļaudis, uzcelšu no kapiem un vedīšu uz Israēla zemi!
13 Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es atvēršu jūsu kapus un uzcelšu jūs, mani ļaudis, no kapiem. 14 Es jums došu savu Garu, un jūs atdzīvosieties, un es jums došu atelpu jūsu zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es to esmu teicis, un es to darīšu!” saka Kungs.
Divi spieķi – Israēla un Jūdas apvienošanas zīme
15 Kunga vārds nāca pār mani: 16 “Cilvēka dēls, ņem koka spieķi un raksti uz tā Jūdai un Israēla dēliem, kas tai piepulcējušies. Tad ņem otru spieķi un raksti uz tā Jāzepam, Efraimam un visai Israēla saimei, kas tiem piepulcējušies. 17 Tad saliec tos kopā, lai tev rokā būtu itin kā viens spieķis. 18 Kad tavi tautas brāļi jautās: vai tu mums nepateiksi, kas tas ir? – 19 tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Jāzepa spieķi, kas Efraima rokā, un pievienošu Israēla ciltīm, un tās pievienošu Jūdas spieķim. Es tās darīšu par vienu spieķi savā rokā! 20 Lai tie redz spieķus, kas tev rokā, uz kuriem tu rakstīji. 21 Tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Israēla dēlus no visām tautām, kur tie izklīduši, un sapulcināšu tos no visām pusēm, es tos vedīšu uz viņu zemi! 22 Es tos darīšu par vienu tautu vienā zemē, Israēla kalnos, un pār tiem visiem valdīs viens ķēniņš! Nebūs vairs divu tautu, un tie vairs nesašķelsies divās valstīs! 23 Tie vairs neaptraipīsies nedz ar elkiem, nedz preteklībām, nedz pārkāpumiem, un es tos paglābšu no atkrišanas un šķīstīšu – viņi būs mani ļaudis, un es būšu viņu Dievs! 24 Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš, un tiem visiem būs viens gans! Tie sekos manām tiesām, turēs manus likumus un pildīs tos! 25 Tie dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam – tur, kur dzīvoja viņu tēvi, mūžam dzīvos viņi, viņu dēli un dēlu dēli, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks mūžīgi! 26 Es ar tiem noslēgšu miera derību, tā būs mūžīga derība! Es tiem likšu vairoties, un mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi! 27 Mans mājoklis būs pie tiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mani ļaudis! 28 Tad tautas zinās, ka es esmu Kungs, kas svētī Israēlu, – mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!”
Izkaltušo kaulu ieleja
1 Kunga roka bija pār mani, un es tiku nests Kunga Garā un nonācu kādā ielejā, kas bija pilna kauliem. 2 Viņš mani vadāja ap tiem – redzi, ielejā to bija varen daudz un visi galīgi izkaltuši! 3 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai šie kauli var atdzīvoties?” Es teicu: “Kungs Dievs, tu zini pats!” 4 Viņš man sacīja: “Pravieto šiem kauliem, saki tiem: jūs, izkaltušie kauli, klausieties Kunga vārdu! 5 Kungs Dievs šiem kauliem saka tā: redzi, es iedvesīšu jums garu, un jūs atdzīvosieties! 6 Es jums uzvilkšu dzīslas un apaudzēšu jūs ar miesu, es pārklāšu jūs ar ādu, un es jums došu garu, un jūs atdzīvosieties – tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!” 7 Es pravietoju, kā man pavēlēts. Kad es pravietoju, sākās troksnis – redzi, kauli sakustējās un tuvojās viens otram, 8 un es paraudzījos, un redzi – tie pārklājās dzīslām un miesu un apvilkās ar ādu, bet gara tajos nebija! 9 Viņš man sacīja: “Pravieto garam! Pravieto, cilvēka dēls, un saki garam: tā saka Kungs Dievs: nāc, gars, no četriem vējiem un pūt pār nokautajiem, lai tie atdzīvojas!” 10 Un es pravietoju, kā man pavēlēts. Tad pār tiem nāca gars, tie kļuva dzīvi un nostājās uz kājām – varen liels pulks!
11 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, šie kauli ir viss Israēla nams, kas saka: mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi, un mēs esam pagalam! 12 Tādēļ pravieto un saki tiem: tā saka Kungs Dievs: redzi, es atvēršu jūsu kapus, un es jūs, savus ļaudis, uzcelšu no kapiem un vedīšu uz Israēla zemi!
13 Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es atvēršu jūsu kapus un uzcelšu jūs, mani ļaudis, no kapiem. 14 Es jums došu savu Garu, un jūs atdzīvosieties, un es jums došu atelpu jūsu zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es to esmu teicis, un es to darīšu!” saka Kungs.
Divi spieķi – Israēla un Jūdas apvienošanas zīme
15 Kunga vārds nāca pār mani: 16 “Cilvēka dēls, ņem koka spieķi un raksti uz tā Jūdai un Israēla dēliem, kas tai piepulcējušies. Tad ņem otru spieķi un raksti uz tā Jāzepam, Efraimam un visai Israēla saimei, kas tiem piepulcējušies. 17 Tad saliec tos kopā, lai tev rokā būtu itin kā viens spieķis. 18 Kad tavi tautas brāļi jautās: vai tu mums nepateiksi, kas tas ir? – 19 tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Jāzepa spieķi, kas Efraima rokā, un pievienošu Israēla ciltīm, un tās pievienošu Jūdas spieķim. Es tās darīšu par vienu spieķi savā rokā! 20 Lai tie redz spieķus, kas tev rokā, uz kuriem tu rakstīji. 21 Tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Israēla dēlus no visām tautām, kur tie izklīduši, un sapulcināšu tos no visām pusēm, es tos vedīšu uz viņu zemi! 22 Es tos darīšu par vienu tautu vienā zemē, Israēla kalnos, un pār tiem visiem valdīs viens ķēniņš! Nebūs vairs divu tautu, un tie vairs nesašķelsies divās valstīs! 23 Tie vairs neaptraipīsies nedz ar elkiem, nedz preteklībām, nedz pārkāpumiem, un es tos paglābšu no atkrišanas un šķīstīšu – viņi būs mani ļaudis, un es būšu viņu Dievs! 24 Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš, un tiem visiem būs viens gans! Tie sekos manām tiesām, turēs manus likumus un pildīs tos! 25 Tie dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam – tur, kur dzīvoja viņu tēvi, mūžam dzīvos viņi, viņu dēli un dēlu dēli, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks mūžīgi! 26 Es ar tiem noslēgšu miera derību, tā būs mūžīga derība! Es tiem likšu vairoties, un mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi! 27 Mans mājoklis būs pie tiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mani ļaudis! 28 Tad tautas zinās, ka es esmu Kungs, kas svētī Israēlu, – mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!”
