Ecehiēls – Israēla sargs
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, runā ar saviem tautiešiem un saki tiem: ja es lieku zobenam nākt pār kādu zemi un šīs zemes ļaudis ieceļ kādu no savējiem par sargu, 3 un tas ierauga, ka zobens tuvojas zemei, tad pūš ragu un brīdina ļaudis. 4 Ja kāds dzird raga skaņas, bet neņem vērā, ka zobens tuvojas, tad pats ir atbildīgs par savu dzīvību. 5 Viņš dzirdēja raga skaņas, bet neņēma vērā – lai pats atbild par savu dzīvību, – bet, kurš uzklausīs brīdinājumu, tas paglābs dzīvību! 6 Un, ja sargs redz, ka zobens tuvojas, bet nepūš ragu un nebrīdina ļaudis par tuvojošos zobenu, un tas paņem kāda dzīvību – tad tā ir paņemta viņa vainas dēļ, bet atbildību es atprasīšu no sarga!
7 Cilvēka dēls, es tevi ieceļu par sargu Israēla namam! Kad tu dzirdēsi mani runājam, tad brīdini viņus manā vārdā. 8 Kad es ļaundarim teikšu: ļaundari, tev jāmirst! – bet tu nerunāsi ar ļaundari, brīdinādams to par viņa darbiem, tad ļaundaris mirs savas vainas dēļ, bet viņa dzīvību es atprasīšu no tevis! 9 Ja tu ļaundari brīdināsi, lai tas atgriežas no saviem darbiem, bet viņš no tiem neatgriezīsies, tad viņš mirs pats savas vainas dēļ, bet tu savu dzīvību būsi glābis.
Dievam nav prieka par ļaundara nāvi
10 Cilvēka dēls, runā ar Israēla namu: jūs sakāt: mūsu pārkāpumi un grēki nāk pār mums, mēs tajos iznīkstam! Kā lai mēs dzīvojam?! – 11 Saki tiem: kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, man nav prieka par ļaundara nāvi – lai ļaundaris atgriežas no saviem darbiem un dzīvo! Atgriezieties! Atgriezieties no saviem ļaunajiem darbiem! Kādēļ jums mirt, Israēla nams?!
12 Cilvēka dēls, saki saviem ļaudīm: taisno neglābs viņa taisnība, ja viņš sāks grēkot, un ļaundari nenogāzīs viņa ļaunums, ja tas atgriezīsies no saviem grēkiem! Un, ja taisnais sāks grēkot, viņš nepaliks dzīvs! 13 Ja es saku taisnajam, ka tas dzīvos, un viņš paļausies uz savu taisnību un darīs netaisnību, tad neko no viņa taisnības nepieminēs, bet viņš mirs netaisnības dēļ, ko darījis. 14 Ja es saku ļaundarim: tiešām tu mirsi! – bet viņš atgriežas no saviem grēkiem, dara tiesu un taisnību, 15 ja ļaundaris atdod ķīlu un atmaksā nolaupīto, seko dzīvības likumam un nedara netaisnību, tad viņš dzīvos un nemirs! 16 Neko no viņa grēkiem nepieminēs – viņš dara tiesu un taisnību – viņš dzīvos! 17 Tavi ļaudis saka: Kunga rīcība nav izprotama! – bet neizprotama ir viņu pašu rīcība. 18 Ja taisnais novērsīsies no taisnības un darīs netaisnību, viņš mirs. 19 Un, ja ļaundaris novērsīsies no sava ļaunuma, darīs tiesu un taisnību, viņš dzīvos! 20 Jūs sakāt: Kunga rīcība nav izprotama! – es jūs, Israēla nams, tiesāšu ikvienu pēc viņa darbiem!”
Jeruzālemes krišana
21 Tas notika mūsu gūsta divpadsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā – pie manis atnāca kāds, kurš bija izglābies no Jeruzālemes, un sacīja: “Pilsēta ir pagalam!” 22 Iepriekšējā vakarā, pirms atnāca bēglis, Kunga roka bija pār mani un atdarīja manu muti. No rīta atnāca viņš, un mana mute bija atdarīta – es vairs nebiju mēms!
23 Kunga vārds nāca pār mani: 24 “Cilvēka dēls, tie, kas dzīvo drupās, Israēla zemē, saka: Ābrahāms bija viens, un viņš iemantoja zemi. Mēs esam daudzi, un mums zeme tika dota īpašumā!
25 Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: savu upuru gaļu jūs ēdat ar asinīm, acis pievērsuši elkiem, jūs izlejat asinis! Kādēļ lai jums piederētu zeme?! 26 Jūs paļaujaties uz savu zobenu un darāt preteklības, viens otra sievu jūs padarāt nešķīstu! Kādēļ lai jums piederētu zeme?!
27 Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: kā es esmu dzīvs – tie, kas drupās dzīvo, kritīs no zobena. Tos, kas uz lauka, es atdošu zvēriem par barību. Tie, kas nocietinājumos un alās, mirs no mēra. 28 Zemi es padarīšu par izpostījumu un gruvešiem, pienāks gals tās varenībai. Israēla kalni būs izdeldēti, tur neviens nestaigās! 29 Tad tie zinās, ka es esmu Kungs! Es padarīšu zemi par izpostījumu un gruvešiem preteklību dēļ, ko tie darījuši!”
30 “Cilvēka dēls, tavi ļaudis runā par tevi pie mūriem un namu durvīs, viens otram tie saka: nāciet! Iesim klausīties vēsti no Kunga! – 31 Un mani ļaudis nāk pie tevis kā parasti, apsēžas tavā priekšā un klausās, ko tu saki, bet neko nedara. Viņi ir mīļi ar muti, bet sirds tiem dzenas pēc netaisnas peļņas! 32 Redzi, tu tiem esi kā mīlīga dziesma, ar skaistu balsi un jauku spēli, jo tie klausās tavus vārdus, bet nepilda tos. 33 Bet, kad tas viss notiks – patiesi, tas notiks –, tad tie zinās, ka starp viņiem bijis pravietis!”
Ecehiēls – Israēla sargs
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, runā ar saviem tautiešiem un saki tiem: ja es lieku zobenam nākt pār kādu zemi un šīs zemes ļaudis ieceļ kādu no savējiem par sargu, 3 un tas ierauga, ka zobens tuvojas zemei, tad pūš ragu un brīdina ļaudis. 4 Ja kāds dzird raga skaņas, bet neņem vērā, ka zobens tuvojas, tad pats ir atbildīgs par savu dzīvību. 5 Viņš dzirdēja raga skaņas, bet neņēma vērā – lai pats atbild par savu dzīvību, – bet, kurš uzklausīs brīdinājumu, tas paglābs dzīvību! 6 Un, ja sargs redz, ka zobens tuvojas, bet nepūš ragu un nebrīdina ļaudis par tuvojošos zobenu, un tas paņem kāda dzīvību – tad tā ir paņemta viņa vainas dēļ, bet atbildību es atprasīšu no sarga!
7 Cilvēka dēls, es tevi ieceļu par sargu Israēla namam! Kad tu dzirdēsi mani runājam, tad brīdini viņus manā vārdā. 8 Kad es ļaundarim teikšu: ļaundari, tev jāmirst! – bet tu nerunāsi ar ļaundari, brīdinādams to par viņa darbiem, tad ļaundaris mirs savas vainas dēļ, bet viņa dzīvību es atprasīšu no tevis! 9 Ja tu ļaundari brīdināsi, lai tas atgriežas no saviem darbiem, bet viņš no tiem neatgriezīsies, tad viņš mirs pats savas vainas dēļ, bet tu savu dzīvību būsi glābis.
Dievam nav prieka par ļaundara nāvi
10 Cilvēka dēls, runā ar Israēla namu: jūs sakāt: mūsu pārkāpumi un grēki nāk pār mums, mēs tajos iznīkstam! Kā lai mēs dzīvojam?! – 11 Saki tiem: kā es esmu dzīvs, saka Kungs Dievs, man nav prieka par ļaundara nāvi – lai ļaundaris atgriežas no saviem darbiem un dzīvo! Atgriezieties! Atgriezieties no saviem ļaunajiem darbiem! Kādēļ jums mirt, Israēla nams?!
12 Cilvēka dēls, saki saviem ļaudīm: taisno neglābs viņa taisnība, ja viņš sāks grēkot, un ļaundari nenogāzīs viņa ļaunums, ja tas atgriezīsies no saviem grēkiem! Un, ja taisnais sāks grēkot, viņš nepaliks dzīvs! 13 Ja es saku taisnajam, ka tas dzīvos, un viņš paļausies uz savu taisnību un darīs netaisnību, tad neko no viņa taisnības nepieminēs, bet viņš mirs netaisnības dēļ, ko darījis. 14 Ja es saku ļaundarim: tiešām tu mirsi! – bet viņš atgriežas no saviem grēkiem, dara tiesu un taisnību, 15 ja ļaundaris atdod ķīlu un atmaksā nolaupīto, seko dzīvības likumam un nedara netaisnību, tad viņš dzīvos un nemirs! 16 Neko no viņa grēkiem nepieminēs – viņš dara tiesu un taisnību – viņš dzīvos! 17 Tavi ļaudis saka: Kunga rīcība nav izprotama! – bet neizprotama ir viņu pašu rīcība. 18 Ja taisnais novērsīsies no taisnības un darīs netaisnību, viņš mirs. 19 Un, ja ļaundaris novērsīsies no sava ļaunuma, darīs tiesu un taisnību, viņš dzīvos! 20 Jūs sakāt: Kunga rīcība nav izprotama! – es jūs, Israēla nams, tiesāšu ikvienu pēc viņa darbiem!”
Jeruzālemes krišana
21 Tas notika mūsu gūsta divpadsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā – pie manis atnāca kāds, kurš bija izglābies no Jeruzālemes, un sacīja: “Pilsēta ir pagalam!” 22 Iepriekšējā vakarā, pirms atnāca bēglis, Kunga roka bija pār mani un atdarīja manu muti. No rīta atnāca viņš, un mana mute bija atdarīta – es vairs nebiju mēms!
23 Kunga vārds nāca pār mani: 24 “Cilvēka dēls, tie, kas dzīvo drupās, Israēla zemē, saka: Ābrahāms bija viens, un viņš iemantoja zemi. Mēs esam daudzi, un mums zeme tika dota īpašumā!
25 Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: savu upuru gaļu jūs ēdat ar asinīm, acis pievērsuši elkiem, jūs izlejat asinis! Kādēļ lai jums piederētu zeme?! 26 Jūs paļaujaties uz savu zobenu un darāt preteklības, viens otra sievu jūs padarāt nešķīstu! Kādēļ lai jums piederētu zeme?!
27 Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: kā es esmu dzīvs – tie, kas drupās dzīvo, kritīs no zobena. Tos, kas uz lauka, es atdošu zvēriem par barību. Tie, kas nocietinājumos un alās, mirs no mēra. 28 Zemi es padarīšu par izpostījumu un gruvešiem, pienāks gals tās varenībai. Israēla kalni būs izdeldēti, tur neviens nestaigās! 29 Tad tie zinās, ka es esmu Kungs! Es padarīšu zemi par izpostījumu un gruvešiem preteklību dēļ, ko tie darījuši!”
30 “Cilvēka dēls, tavi ļaudis runā par tevi pie mūriem un namu durvīs, viens otram tie saka: nāciet! Iesim klausīties vēsti no Kunga! – 31 Un mani ļaudis nāk pie tevis kā parasti, apsēžas tavā priekšā un klausās, ko tu saki, bet neko nedara. Viņi ir mīļi ar muti, bet sirds tiem dzenas pēc netaisnas peļņas! 32 Redzi, tu tiem esi kā mīlīga dziesma, ar skaistu balsi un jauku spēli, jo tie klausās tavus vārdus, bet nepilda tos. 33 Bet, kad tas viss notiks – patiesi, tas notiks –, tad tie zinās, ka starp viņiem bijis pravietis!”
