Līdzība par vareno ciedru
(Sal. Ech 17:22–24)1 Vienpadsmitā gada trešā mēneša septītajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, saki Ēģiptes ķēniņam faraonam un viņa pulkiem:
kam tu līdzinies savā dižumā?
3 Redzi, Asīrija bija ciedrs Lebanonā,
skaistiem zariem, ēnainu lapotni, slaidu stumbru,
tam galotne mākoņos sniedzās!
4 Ūdeņi to izaudzēja, dzīles to kuplināja,
upes plūda tam visapkārt,
strautiem tecēdamas pie visiem meža kokiem.
5 Tādēļ tas slējās pār visiem meža kokiem,
tam kuploja zari un atvases garumā stiepās
no bagātā ūdens plūduma!
6 Visi debesu putni vija ligzdas tā zaros,
visi lauka zvēri mazuļus dzemdēja zem tā zariem,
visas varenās tautas mita tā pavēnī.
7 Skaists savā dižumā, zaru kuplumā,
jo saknes tam sniedzas līdz bagātiem ūdeņiem!
8 Ciedri Dieva dārzā viņu neaizēnoja,
pat cipreses nelīdzinājās viņa zariem,
platānas nevarēja sacensties ar viņa pazarēm –
neviens koks Dieva dārzā nebija līdzīgs skaistumā!
9 Es to darīju tik skaistu, ar tik kupliem zariem,
ka visi koki, kas auga Dieva dārzā Ēdenē,
apskauda viņu!
10 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tas bija paaugstinājies jo augstu un slēja galotni mākoņos, un tā sirds lepojās par savu augstumu, 11 es to atdevu stiprajām tautām, kas ar to darīs, ko gribēs. Es to atmetu noziegumu dēļ! 12 Svešinieki no visvarmācīgākajām tautām to nocirtīs un nometīs kalnos, viņa zari mētāsies visās ielejās. Visas zemes strautos atradīs viņa nolauztos zarus. Visas zemes ļaudis dosies projām no viņa pavēņa.
13 Visi debesu putni salaidīsies uz tā kritalām,
visi lauka zvēri metīsies uz tā zariem.
14 Tādēļ lai neviens koks, kas pie ūdeņiem, nelielās un neslien galotni mākoņos. Un neviens, kas ūdenī veldzējas, lai nepaļaujas uz savu augstumu, jo tie visi lemti nāvei pazemē – kopā ar cilvēka dēliem, kas grimst bedrē!
15 Tā saka Kungs Dievs: todien, kad tas nogāja šeolā, es sarīkoju apraudāšanu, es pār to sedzu bezdibeni un apturēju tā upes, un apstājās lielie ūdeņi. Es ietinu tumsā Lebanonu, un nokalta visi lauka koki. 16 Es iztrūcināju visas tautas ar viņa kritiena troksni, kad nogrūdu šeolā kopā ar tiem, kas grimst bedrē! Pazemē nīkst visi labākie Ēdenes koki un labākie Lebanona koki, visi, kas bija veldzējušies ūdenī. 17 Arī tie, kas starp tautām dzīvoja viņa pavēnī, līdz kopā ar viņu nogāja šeolā pie zobena nokautajiem. 18 Ar kuru no Ēdenes kokiem tevi salīdzināt slavā un dižumā? Tu esi nogrūsts pazemē kopā ar Ēdenes kokiem, nu tu esi pie neapgraizītajiem, tu guli pie zobena kautajiem! – Tas ir faraons un visi viņa pulki,” saka Kungs Dievs.
Līdzība par vareno ciedru
(Sal. Ech 17:22–24)1 Vienpadsmitā gada trešā mēneša septītajā dienā Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, saki Ēģiptes ķēniņam faraonam un viņa pulkiem:
kam tu līdzinies savā dižumā?
3 Redzi, Asīrija bija ciedrs Lebanonā,
skaistiem zariem, ēnainu lapotni, slaidu stumbru,
tam galotne mākoņos sniedzās!
4 Ūdeņi to izaudzēja, dzīles to kuplināja,
upes plūda tam visapkārt,
strautiem tecēdamas pie visiem meža kokiem.
5 Tādēļ tas slējās pār visiem meža kokiem,
tam kuploja zari un atvases garumā stiepās
no bagātā ūdens plūduma!
6 Visi debesu putni vija ligzdas tā zaros,
visi lauka zvēri mazuļus dzemdēja zem tā zariem,
visas varenās tautas mita tā pavēnī.
7 Skaists savā dižumā, zaru kuplumā,
jo saknes tam sniedzas līdz bagātiem ūdeņiem!
8 Ciedri Dieva dārzā viņu neaizēnoja,
pat cipreses nelīdzinājās viņa zariem,
platānas nevarēja sacensties ar viņa pazarēm –
neviens koks Dieva dārzā nebija līdzīgs skaistumā!
9 Es to darīju tik skaistu, ar tik kupliem zariem,
ka visi koki, kas auga Dieva dārzā Ēdenē,
apskauda viņu!
10 Tādēļ tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tas bija paaugstinājies jo augstu un slēja galotni mākoņos, un tā sirds lepojās par savu augstumu, 11 es to atdevu stiprajām tautām, kas ar to darīs, ko gribēs. Es to atmetu noziegumu dēļ! 12 Svešinieki no visvarmācīgākajām tautām to nocirtīs un nometīs kalnos, viņa zari mētāsies visās ielejās. Visas zemes strautos atradīs viņa nolauztos zarus. Visas zemes ļaudis dosies projām no viņa pavēņa.
13 Visi debesu putni salaidīsies uz tā kritalām,
visi lauka zvēri metīsies uz tā zariem.
14 Tādēļ lai neviens koks, kas pie ūdeņiem, nelielās un neslien galotni mākoņos. Un neviens, kas ūdenī veldzējas, lai nepaļaujas uz savu augstumu, jo tie visi lemti nāvei pazemē – kopā ar cilvēka dēliem, kas grimst bedrē!
15 Tā saka Kungs Dievs: todien, kad tas nogāja šeolā, es sarīkoju apraudāšanu, es pār to sedzu bezdibeni un apturēju tā upes, un apstājās lielie ūdeņi. Es ietinu tumsā Lebanonu, un nokalta visi lauka koki. 16 Es iztrūcināju visas tautas ar viņa kritiena troksni, kad nogrūdu šeolā kopā ar tiem, kas grimst bedrē! Pazemē nīkst visi labākie Ēdenes koki un labākie Lebanona koki, visi, kas bija veldzējušies ūdenī. 17 Arī tie, kas starp tautām dzīvoja viņa pavēnī, līdz kopā ar viņu nogāja šeolā pie zobena nokautajiem. 18 Ar kuru no Ēdenes kokiem tevi salīdzināt slavā un dižumā? Tu esi nogrūsts pazemē kopā ar Ēdenes kokiem, nu tu esi pie neapgraizītajiem, tu guli pie zobena kautajiem! – Tas ir faraons un visi viņa pulki,” saka Kungs Dievs.
