Vēstījums par dienvidiem
1 Un Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pagriezies pret dienvidiem – runā pret dienvidiem, pravieto par mežu dienvidu klajumā! 3 Saki dienvidu mežam: klausies Kunga vārdu! Tā saka Kungs Dievs: redzi, es degšu uguni, kas tevi rīs, – visus zaļoksnus kokus, visus kaltušus kokus! Neapdzēsīs vareno liesmu! Sadegs it viss, kas tevī, – no dienvidiem līdz ziemeļiem! 4 Visi, kam miesa, redzēs, ka es esmu Kungs! Es aizdedzu – neviens nenodzēsīs!” 5 Es teicu: “Ak, Kungs Dievs! Tie saka par mani: vai tik šis nav parunu teicējs!?”
Kunga zobens
6 Tad Kunga vārds nāca pār mani: 7 “Cilvēka dēls, pagriezies pret Jeruzālemi un runā pret svētvietām, pravieto par Israēla zemi. 8 Saki Israēla zemei: tā saka Kungs: redzi, es pret jums traucos ar atvēztu zobenu – nīdēšu gan taisno, gan ļaundari! 9 Tādēļ nīdēšu gan taisno, gan ļaundari, tādēļ mans zobens atvēzts, tas traucas pret visu, kam miesa, no dienvidiem līdz ziemeļiem! 10 Zinās visi, kam miesa, ka es esmu Kungs!
Es traucos ar atvēztu zobenu, tas netiks vairs nolaists!
11 Un tu, cilvēka dēls, rūgti vaidi šļauganām kājām, vaidi, tiem redzot! 12 Un, kad tie tev vaicās: kādēļ tu vaidi? – tad atbildi: tādēļ, ka saņemta vēsts! Nu ļimst ik sirds, visiem rokas slābanas, visiem gars nemaņā, visiem kājas apslapētas! Redzi, tas nāk – tas piepildīsies!” saka Kungs Dievs.
13 Kunga vārds nāca pār mani: 14 “Cilvēka dēls, pravieto, saki: tā saka Kungs:
zobens, zobens – asināts un spodrināts!
15 Asināts, lai kautin kautu,
spodrināts, lai mirdz kā zibens.
Vai mums līksmot?
Mana dēla zizlis visus kokus nicina.
16 Bet zobens dots, lai spodrina un saujā tver, –
zobens asināts un spodrināts,
kāvējam tas rokā likts!
17 Kliedz un kauc, cilvēka dēls!
Jo tas nāks pār maniem ļaudīm,
pār visiem Israēla valdniekiem –
zobenam tie pamesti kopā ar maniem ļaudīm –
tādēļ pļaukā sev pa ciskām!
18 Nu pārbaudīts – un tad?!
Ja arī zizlis nicina, tā nebūs! –
saka Kungs Dievs.
19 Cilvēka dēls, pravieto, plaukšķini rokas –
jo divkāršs zobens, trīskāršs zobens – tas nāk galēt,
zobens, lielais galētājs, tos jau ielencis!
20 Tādēļ sirdis pamirst un daudzi klūp –
pie visiem viņu vārtiem es noliku kāvēju zobenu.
Ak, vai! Tas darināts, lai zib, tas spodrināts, lai kauj!
21 Asais cērt pa labi, tad pa kreisi,
kur tik griezies – asmens priekšā!
22 Arī es plaukšķināšu, un mana kvēle rims!
Es, Kungs, esmu runājis!”
23 Kunga vārds nāca pār mani: 24 “Cilvēka dēls, nospraud divus ceļus, pa kuriem nākt Bābeles ķēniņa zobenam – tie abi nāks no vienas zemes. Ceļa sākumā, kas ved uz pilsētu, taisi virziena rādītāju. 25 Nospraud ceļu, pa kuru zobenam nākt uz Amona dēlu Rabu un uz stipro Jeruzālemi Jūdā, 26 jo Bābeles ķēniņš stāvēs krustcelēs, kur šie divi ceļi šķiras, un tur pareģot pareģos – viņš izsvaidīs bultas, vaicās dieviņiem un raudzīs upuru aknas! 27 Viņa labā roka pareģos Jeruzālemei – jānovieto mūra grāvēji. Un tad nāks kaujas sauciens un sāksies varens kara troksnis! Lai mūra grāvējus novieto pret vārtiem, lai uzmet valni, lai ceļ nocietinājumus! – 28 Tas tiem šķitīs tukšs pareģojums, jo tie viņam ir zvērējuši, bet viņš pieminēs to vainu un viņus sagūstīs.
29 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka jūs man atgādinājāt savus noziegumus, atsedzāt savus noziegumus, ka tapa redzami jūsu grēki un nodarījumi, tādēļ to jums pieminēs un saņems jūs gūstā. 30 Nešķīstais un ļaunais Israēla valdniek, nāk tava diena – beidzamais soda laiks!
31 Tā saka Kungs Dievs: noņem galvautu, nocel kroni, jo vairs nebūs kā iepriekš – zemais tiks paaugstināts un augstais tiks pazemots! 32 Posts! Posts! Posts! Es to darīšu! Bet arī tas nenotiks, līdz atnāks, kam tas pēc tiesas pienākas, – viņam es to došu!
33 Cilvēka dēls, pravieto un saki: tā saka Kungs Dievs par Amona dēliem un viņu paļām:
zobens, zobens – izvilkts, lai kautu,
spodrināts, lai zib kā zibens!
34 Kamēr tev tukšu pareģo,
kamēr tev melus pravieto –
tas jau pie rīkles likts nešķīstiem ļaundariem!
Klāt viņu diena – beidzamais soda laiks!
35 Bāz zobenu atpakaļ makstī!
Es tevi tiesāšu vietā,
kur tu radīts, zemē, kur tu dzimis!
36 Es pār tevi liešu niknumu,
es pār tevi pūtīšu bardzības uguni,
es tevi nodošu mežonīgiem vīriem,
prasmīgiem postītājiem!
37 Tu būsi uguns barība,
tavas asinis līs zemē,
tevi vairs nepieminēs!
Es, Kungs, esmu runājis!”
Vēstījums par dienvidiem
1 Un Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, pagriezies pret dienvidiem – runā pret dienvidiem, pravieto par mežu dienvidu klajumā! 3 Saki dienvidu mežam: klausies Kunga vārdu! Tā saka Kungs Dievs: redzi, es degšu uguni, kas tevi rīs, – visus zaļoksnus kokus, visus kaltušus kokus! Neapdzēsīs vareno liesmu! Sadegs it viss, kas tevī, – no dienvidiem līdz ziemeļiem! 4 Visi, kam miesa, redzēs, ka es esmu Kungs! Es aizdedzu – neviens nenodzēsīs!” 5 Es teicu: “Ak, Kungs Dievs! Tie saka par mani: vai tik šis nav parunu teicējs!?”
Kunga zobens
6 Tad Kunga vārds nāca pār mani: 7 “Cilvēka dēls, pagriezies pret Jeruzālemi un runā pret svētvietām, pravieto par Israēla zemi. 8 Saki Israēla zemei: tā saka Kungs: redzi, es pret jums traucos ar atvēztu zobenu – nīdēšu gan taisno, gan ļaundari! 9 Tādēļ nīdēšu gan taisno, gan ļaundari, tādēļ mans zobens atvēzts, tas traucas pret visu, kam miesa, no dienvidiem līdz ziemeļiem! 10 Zinās visi, kam miesa, ka es esmu Kungs!
Es traucos ar atvēztu zobenu, tas netiks vairs nolaists!
11 Un tu, cilvēka dēls, rūgti vaidi šļauganām kājām, vaidi, tiem redzot! 12 Un, kad tie tev vaicās: kādēļ tu vaidi? – tad atbildi: tādēļ, ka saņemta vēsts! Nu ļimst ik sirds, visiem rokas slābanas, visiem gars nemaņā, visiem kājas apslapētas! Redzi, tas nāk – tas piepildīsies!” saka Kungs Dievs.
13 Kunga vārds nāca pār mani: 14 “Cilvēka dēls, pravieto, saki: tā saka Kungs:
zobens, zobens – asināts un spodrināts!
15 Asināts, lai kautin kautu,
spodrināts, lai mirdz kā zibens.
Vai mums līksmot?
Mana dēla zizlis visus kokus nicina.
16 Bet zobens dots, lai spodrina un saujā tver, –
zobens asināts un spodrināts,
kāvējam tas rokā likts!
17 Kliedz un kauc, cilvēka dēls!
Jo tas nāks pār maniem ļaudīm,
pār visiem Israēla valdniekiem –
zobenam tie pamesti kopā ar maniem ļaudīm –
tādēļ pļaukā sev pa ciskām!
18 Nu pārbaudīts – un tad?!
Ja arī zizlis nicina, tā nebūs! –
saka Kungs Dievs.
19 Cilvēka dēls, pravieto, plaukšķini rokas –
jo divkāršs zobens, trīskāršs zobens – tas nāk galēt,
zobens, lielais galētājs, tos jau ielencis!
20 Tādēļ sirdis pamirst un daudzi klūp –
pie visiem viņu vārtiem es noliku kāvēju zobenu.
Ak, vai! Tas darināts, lai zib, tas spodrināts, lai kauj!
21 Asais cērt pa labi, tad pa kreisi,
kur tik griezies – asmens priekšā!
22 Arī es plaukšķināšu, un mana kvēle rims!
Es, Kungs, esmu runājis!”
23 Kunga vārds nāca pār mani: 24 “Cilvēka dēls, nospraud divus ceļus, pa kuriem nākt Bābeles ķēniņa zobenam – tie abi nāks no vienas zemes. Ceļa sākumā, kas ved uz pilsētu, taisi virziena rādītāju. 25 Nospraud ceļu, pa kuru zobenam nākt uz Amona dēlu Rabu un uz stipro Jeruzālemi Jūdā, 26 jo Bābeles ķēniņš stāvēs krustcelēs, kur šie divi ceļi šķiras, un tur pareģot pareģos – viņš izsvaidīs bultas, vaicās dieviņiem un raudzīs upuru aknas! 27 Viņa labā roka pareģos Jeruzālemei – jānovieto mūra grāvēji. Un tad nāks kaujas sauciens un sāksies varens kara troksnis! Lai mūra grāvējus novieto pret vārtiem, lai uzmet valni, lai ceļ nocietinājumus! – 28 Tas tiem šķitīs tukšs pareģojums, jo tie viņam ir zvērējuši, bet viņš pieminēs to vainu un viņus sagūstīs.
29 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka jūs man atgādinājāt savus noziegumus, atsedzāt savus noziegumus, ka tapa redzami jūsu grēki un nodarījumi, tādēļ to jums pieminēs un saņems jūs gūstā. 30 Nešķīstais un ļaunais Israēla valdniek, nāk tava diena – beidzamais soda laiks!
31 Tā saka Kungs Dievs: noņem galvautu, nocel kroni, jo vairs nebūs kā iepriekš – zemais tiks paaugstināts un augstais tiks pazemots! 32 Posts! Posts! Posts! Es to darīšu! Bet arī tas nenotiks, līdz atnāks, kam tas pēc tiesas pienākas, – viņam es to došu!
33 Cilvēka dēls, pravieto un saki: tā saka Kungs Dievs par Amona dēliem un viņu paļām:
zobens, zobens – izvilkts, lai kautu,
spodrināts, lai zib kā zibens!
34 Kamēr tev tukšu pareģo,
kamēr tev melus pravieto –
tas jau pie rīkles likts nešķīstiem ļaundariem!
Klāt viņu diena – beidzamais soda laiks!
35 Bāz zobenu atpakaļ makstī!
Es tevi tiesāšu vietā,
kur tu radīts, zemē, kur tu dzimis!
36 Es pār tevi liešu niknumu,
es pār tevi pūtīšu bardzības uguni,
es tevi nodošu mežonīgiem vīriem,
prasmīgiem postītājiem!
37 Tu būsi uguns barība,
tavas asinis līs zemē,
tevi vairs nepieminēs!
Es, Kungs, esmu runājis!”
