Dieva godība atstāj templi
1 Es skatījos, un redzi – uz debesjuma, kas pār ķerubu galvām, augšā parādījās it kā tronis, kas safīram līdzīgs. 2 Viņš teica linaudumā tērptajam vīram: “Ieej starp riteņu lokiem, kas zem ķeruba, un grāb no ķerubiem pilnu sauju degošo ogļu un kaisi tās pār pilsētu!” Es redzēju, kā viņš nāca!
3 Kad vīrs nāca, ķerubi stāvēja nama dienvidu pusē un mākonis piepildīja iekšpagalmu. 4 Tad Kunga godība pārcēlās no ķerubiem uz nama slieksni – mākonis piepildīja namu, un pagalms piepildījās ar Kunga godības spožumu. 5 Ķerubu spārnu švīkstoņa bija dzirdama līdz pat ārējam pagalmam – kā balss, kad runā Visuvarenais!
6 Tad viņš pavēlēja linaudumā tērptajam vīram: “Ņem uguni no riteņa loka starp ķerubiem!” Viņš nāca un nostājās blakus ritenim. 7 Viens no ķerubiem stiepa roku pēc uguns, kas bija starp tiem, ņēma un deva to linaudumā tērptajam. Viņš paņēma un izgāja ārā. 8 Un ķerubiem zem spārniem parādījās itin kā cilvēka roka.
9 Es skatījos, un redzi – blakus ķerubiem bija četri riteņi, blakus katram ķerubam bija ritenis. Riteņi izskatījās kā no zeltaina topāza. 10 Visi četri bija līdzīgi, it kā ritenis būtu ritenī, 11 ķerubi gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās – tie gāja taisni uz priekšu – iedami tie nepagriezās. 12 Visa to miesa, mugura, rokas, spārni un riteņi visapkārt, bija pilni acu un visi viņu četri riteņi. 13 Es sadzirdēju, ka riteņus nosauca par virpuli. 14 Tiem katram bija četras sejas: viena – ķeruba seja, otra – cilvēka seja, trešā – lauvas seja, ceturtā – ērgļa seja.
15 Ķerubi pacēlās, tie bija tās dzīvās būtnes, ko es redzēju pie Kebaras upes. 16 Kad ķerubi gāja, arī riteņi gāja tiem līdzi, un, kad ķerubi izpleta spārnus, lai celtos augšup pār zemi, tad arī riteņi palika tiem līdzās. 17 Kad viņi apstājās, tad arī tie apstājās, un, kad viņi pacēlās, tad arī tie cēlās viņiem līdzi, jo tajos bija dzīvo būtņu gars.
18 Kunga godība atstāja nama slieksni un nostājās pār ķerubiem. 19 Kamēr es skatījos, ķerubi pacēla spārnus – tie cēlās augšup no zemes un riteņi līdz ar tiem. Tie nostājās austrumos, Kunga nama vārtu ailā, un Israēla Dieva godība bija ap tiem.
20 Tie bija dzīvās būtnes, ko es redzēju zem Israēla Dieva pie Kebaras upes. Es zināju, ka tie ir ķerubi. 21 Tiem bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija itin kā cilvēka rokas. 22 Viņu sejas bija tādas pašas kā tiem, kurus es redzēju pie Kebaras upes. Ikviens gāja taisni uz priekšu.
Dieva godība atstāj templi
1 Es skatījos, un redzi – uz debesjuma, kas pār ķerubu galvām, augšā parādījās it kā tronis, kas safīram līdzīgs. 2 Viņš teica linaudumā tērptajam vīram: “Ieej starp riteņu lokiem, kas zem ķeruba, un grāb no ķerubiem pilnu sauju degošo ogļu un kaisi tās pār pilsētu!” Es redzēju, kā viņš nāca!
3 Kad vīrs nāca, ķerubi stāvēja nama dienvidu pusē un mākonis piepildīja iekšpagalmu. 4 Tad Kunga godība pārcēlās no ķerubiem uz nama slieksni – mākonis piepildīja namu, un pagalms piepildījās ar Kunga godības spožumu. 5 Ķerubu spārnu švīkstoņa bija dzirdama līdz pat ārējam pagalmam – kā balss, kad runā Visuvarenais!
6 Tad viņš pavēlēja linaudumā tērptajam vīram: “Ņem uguni no riteņa loka starp ķerubiem!” Viņš nāca un nostājās blakus ritenim. 7 Viens no ķerubiem stiepa roku pēc uguns, kas bija starp tiem, ņēma un deva to linaudumā tērptajam. Viņš paņēma un izgāja ārā. 8 Un ķerubiem zem spārniem parādījās itin kā cilvēka roka.
9 Es skatījos, un redzi – blakus ķerubiem bija četri riteņi, blakus katram ķerubam bija ritenis. Riteņi izskatījās kā no zeltaina topāza. 10 Visi četri bija līdzīgi, it kā ritenis būtu ritenī, 11 ķerubi gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās – tie gāja taisni uz priekšu – iedami tie nepagriezās. 12 Visa to miesa, mugura, rokas, spārni un riteņi visapkārt, bija pilni acu un visi viņu četri riteņi. 13 Es sadzirdēju, ka riteņus nosauca par virpuli. 14 Tiem katram bija četras sejas: viena – ķeruba seja, otra – cilvēka seja, trešā – lauvas seja, ceturtā – ērgļa seja.
15 Ķerubi pacēlās, tie bija tās dzīvās būtnes, ko es redzēju pie Kebaras upes. 16 Kad ķerubi gāja, arī riteņi gāja tiem līdzi, un, kad ķerubi izpleta spārnus, lai celtos augšup pār zemi, tad arī riteņi palika tiem līdzās. 17 Kad viņi apstājās, tad arī tie apstājās, un, kad viņi pacēlās, tad arī tie cēlās viņiem līdzi, jo tajos bija dzīvo būtņu gars.
18 Kunga godība atstāja nama slieksni un nostājās pār ķerubiem. 19 Kamēr es skatījos, ķerubi pacēla spārnus – tie cēlās augšup no zemes un riteņi līdz ar tiem. Tie nostājās austrumos, Kunga nama vārtu ailā, un Israēla Dieva godība bija ap tiem.
20 Tie bija dzīvās būtnes, ko es redzēju zem Israēla Dieva pie Kebaras upes. Es zināju, ka tie ir ķerubi. 21 Tiem bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija itin kā cilvēka rokas. 22 Viņu sejas bija tādas pašas kā tiem, kurus es redzēju pie Kebaras upes. Ikviens gāja taisni uz priekšu.
