Israēliešu darbs tiek padarīts smagāks
1 Pēc tam Mozus un Ārons gāja un teica faraonam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: atlaid manu tautu, lai viņi man svin svētkus tuksnesī!” 2 Un faraons teica: “Kas ir Kungs, ka man viņš jāklausa un jāatlaiž Israēls? Ne es zinu Kungu, ne es laidīšu Israēlu!” 3 Un viņi teica: “Ebreju Dievs mums ir tuvu klāt! Ļauj mums iet trīs dienu ceļu tuksnesī un upurēt Kungam, mūsu Dievam – ka viņš nesit mūs ar mēri vai zobenu!” 4 Bet Ēģiptes ķēniņš tiem teica: “Mozu un Āron, kāpēc jūs atturat tautu no darba?! Ejiet pie savām klaušām!” 5 Faraons teica: “Re, tagad viņu ir vairāk nekā šīs zemes ļaužu, un jūs viņus grasāties atraut no klaušām?!” 6 Tajā pašā dienā faraons pavēlēja tautas vagariem un uzraugiem: 7 “Nedodiet vairs tautai salmus ķieģeļu taisīšanai kā vakar un aizvakar, lai tie iet un salasa salmus sev paši! 8 Un uzdodiet viņiem taisīt tādu pašu ķieģeļu daudzumu kā iepriekš, nesamaziniet, jo viņi ir sliņķi – tādēļ viņi brēc: ļauj mums iet upurēt savam Dievam! 9 Dariet tiem ļaudīm darbu vēl smagāku, tad viņi strādās un nelūkos pēc melu vārdiem!” 10 Tautas vagari un uzraugi gāja un teica tautai: “Tā saka faraons: es jums nedošu salmus! 11 Ejiet, ņemiet salmus, kur gribat, jo jūsu darbam nav nekādu atlaižu!” 12 Un tauta izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai pa stiebram lasītu salmus. 13 Un vagari tos skubināja: “Pabeidziet darba dienas tiesu tajā pašā laikā kā tad, kad bija salmi!” 14 Un faraona vagari sita Israēla dēlu uzraugus, ko pār tiem bija ielikuši, un sacīja: “Kādēļ neizpildījāt jums uzdoto – ne vakar, ne šodien jūs neiztaisījāt nolikto ķieģeļu skaitu kā iepriekš!” 15 Un Israēla dēlu uzraugi gāja un brēca uz faraonu: “Kādēļ tu tā dari saviem kalpiem?! 16 Salmi taviem kalpiem nav iedoti, bet ķieģeļus – viņi mums saka – taisiet! Un, re, tavus kalpus sit, un tu esi vainīgs pret saviem ļaudīm!” 17 Un viņš teica: “Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tādēļ jūs sakāt: laid mūs iet upurēt Kungam! 18 Un tagad – ejiet, strādājiet, un salmi jums netiks doti, un jums ir jātaisa tikpat daudz ķieģeļu!” 19 Nu Israēla dēlu uzraugi redzēja, ka iet ļauni, un tiem vēl saka: “Nevienu dienu nesamaziniet savu dienas tiesu!” 20 Kad viņi gāja projām no faraona, tie sastapa Mozu un Āronu. 21 Un tie viņiem teica: “Lai jūs redz Kungs un tiesā, jo jūs esat padarījuši mūs par smerdeļiem faraona un viņa kalpu priekšā – iedevuši viņam zobenu, lai mūs nokauj!” 22 Un Mozus vērsās pie Kunga un teica: “Kungs, kādēļ tu darīji ļaunu šai tautai? Kādēļ tu mani sūtīji?! 23 Kopš es atnācu pie faraona, lai runātu tavā vārdā, viņš ir darījis šai tautai tik daudz ļauna, un tu nebūt neesi glābis savu tautu!”
Israēliešu darbs tiek padarīts smagāks
1 Pēc tam Mozus un Ārons gāja un teica faraonam: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: atlaid manu tautu, lai viņi man svin svētkus tuksnesī!” 2 Un faraons teica: “Kas ir Kungs, ka man viņš jāklausa un jāatlaiž Israēls? Ne es zinu Kungu, ne es laidīšu Israēlu!” 3 Un viņi teica: “Ebreju Dievs mums ir tuvu klāt! Ļauj mums iet trīs dienu ceļu tuksnesī un upurēt Kungam, mūsu Dievam – ka viņš nesit mūs ar mēri vai zobenu!” 4 Bet Ēģiptes ķēniņš tiem teica: “Mozu un Āron, kāpēc jūs atturat tautu no darba?! Ejiet pie savām klaušām!” 5 Faraons teica: “Re, tagad viņu ir vairāk nekā šīs zemes ļaužu, un jūs viņus grasāties atraut no klaušām?!” 6 Tajā pašā dienā faraons pavēlēja tautas vagariem un uzraugiem: 7 “Nedodiet vairs tautai salmus ķieģeļu taisīšanai kā vakar un aizvakar, lai tie iet un salasa salmus sev paši! 8 Un uzdodiet viņiem taisīt tādu pašu ķieģeļu daudzumu kā iepriekš, nesamaziniet, jo viņi ir sliņķi – tādēļ viņi brēc: ļauj mums iet upurēt savam Dievam! 9 Dariet tiem ļaudīm darbu vēl smagāku, tad viņi strādās un nelūkos pēc melu vārdiem!” 10 Tautas vagari un uzraugi gāja un teica tautai: “Tā saka faraons: es jums nedošu salmus! 11 Ejiet, ņemiet salmus, kur gribat, jo jūsu darbam nav nekādu atlaižu!” 12 Un tauta izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai pa stiebram lasītu salmus. 13 Un vagari tos skubināja: “Pabeidziet darba dienas tiesu tajā pašā laikā kā tad, kad bija salmi!” 14 Un faraona vagari sita Israēla dēlu uzraugus, ko pār tiem bija ielikuši, un sacīja: “Kādēļ neizpildījāt jums uzdoto – ne vakar, ne šodien jūs neiztaisījāt nolikto ķieģeļu skaitu kā iepriekš!” 15 Un Israēla dēlu uzraugi gāja un brēca uz faraonu: “Kādēļ tu tā dari saviem kalpiem?! 16 Salmi taviem kalpiem nav iedoti, bet ķieģeļus – viņi mums saka – taisiet! Un, re, tavus kalpus sit, un tu esi vainīgs pret saviem ļaudīm!” 17 Un viņš teica: “Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tādēļ jūs sakāt: laid mūs iet upurēt Kungam! 18 Un tagad – ejiet, strādājiet, un salmi jums netiks doti, un jums ir jātaisa tikpat daudz ķieģeļu!” 19 Nu Israēla dēlu uzraugi redzēja, ka iet ļauni, un tiem vēl saka: “Nevienu dienu nesamaziniet savu dienas tiesu!” 20 Kad viņi gāja projām no faraona, tie sastapa Mozu un Āronu. 21 Un tie viņiem teica: “Lai jūs redz Kungs un tiesā, jo jūs esat padarījuši mūs par smerdeļiem faraona un viņa kalpu priekšā – iedevuši viņam zobenu, lai mūs nokauj!” 22 Un Mozus vērsās pie Kunga un teica: “Kungs, kādēļ tu darīji ļaunu šai tautai? Kādēļ tu mani sūtīji?! 23 Kopš es atnācu pie faraona, lai runātu tavā vārdā, viņš ir darījis šai tautai tik daudz ļauna, un tu nebūt neesi glābis savu tautu!”
