Desmit baušļi
(5Moz 5:1–22)1 Un Dievs runāja visus šos vārdus:
2 “Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 3 Lai tev nav citu dievu bez manis! 4 Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes. 5 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, 6 bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus. 7 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
8 Atceries svētīt sabata dienu! 9 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 10 bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, – tad nedari nekādu darbu ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavi lopi, ne svešinieks, kas tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajā, bet septītajā dienā atpūtās. Tādēļ Kungs svētīja sabata dienu un darīja to svētu!
12 Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13 Nenogalini!
14 Nepārkāp laulību!
15 Nezodz!
16 Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
17 Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!”
18 Un visa tauta redzēja pērkonus un uguņus, dzirdēja raga skaņu, un kalns bija dūmos – ļaudis nobijās, drebēja un nostājās iztālēm. 19 Un viņi teica Mozum: “Runā tu ar mums, un mēs klausīsim, bet lai nerunā ar mums Dievs, ka mēs nemirstam!” 20 Mozus teica tautai: “Nebīstieties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu!” 21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās mākonim, kurā bija Dievs.
Likums par altāri
22 Un Kungs teica Mozum: “Tā saki Israēla dēliem: jūs redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm – 23 netaisiet man sudraba un zelta dievus, netaisiet tos sev! 24 Taisi man altāri no zemes un upurē tur sadedzināmos upurus, savas avis un vēršus, – visās vietās, kur es esmu atgādinājis savu vārdu, es nākšu pie tevis un svētīšu tevi! 25 Ja tu man taisīsi akmens altāri – necel to no tēstiem akmeņiem, jo, kad tavs kalts pār to būs gājis, tu būsi to padarījis nesvētu! 26 Un nekāp uz manu altāri pa kāpnēm, ka pār to neatklājas tavs kailums!
Desmit baušļi
(5Moz 5:1–22)1 Un Dievs runāja visus šos vārdus:
2 “Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 3 Lai tev nav citu dievu bez manis! 4 Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes. 5 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, 6 bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus. 7 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
8 Atceries svētīt sabata dienu! 9 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 10 bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, – tad nedari nekādu darbu ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavi lopi, ne svešinieks, kas tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajā, bet septītajā dienā atpūtās. Tādēļ Kungs svētīja sabata dienu un darīja to svētu!
12 Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.
13 Nenogalini!
14 Nepārkāp laulību!
15 Nezodz!
16 Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
17 Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!”
18 Un visa tauta redzēja pērkonus un uguņus, dzirdēja raga skaņu, un kalns bija dūmos – ļaudis nobijās, drebēja un nostājās iztālēm. 19 Un viņi teica Mozum: “Runā tu ar mums, un mēs klausīsim, bet lai nerunā ar mums Dievs, ka mēs nemirstam!” 20 Mozus teica tautai: “Nebīstieties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, lai jūsu acis būtu pilnas viņa bijības, ka jūs negrēkotu!” 21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās mākonim, kurā bija Dievs.
Likums par altāri
22 Un Kungs teica Mozum: “Tā saki Israēla dēliem: jūs redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm – 23 netaisiet man sudraba un zelta dievus, netaisiet tos sev! 24 Taisi man altāri no zemes un upurē tur sadedzināmos upurus, savas avis un vēršus, – visās vietās, kur es esmu atgādinājis savu vārdu, es nākšu pie tevis un svētīšu tevi! 25 Ja tu man taisīsi akmens altāri – necel to no tēstiem akmeņiem, jo, kad tavs kalts pār to būs gājis, tu būsi to padarījis nesvētu! 26 Un nekāp uz manu altāri pa kāpnēm, ka pār to neatklājas tavs kailums!
