Ķēniņa otrais vēstījums
13 [1] Noraksts no šīs vēstules ir šāds: 14 [2] “Lielais ķēniņš Artakserkss vēl prieku simt divdesmit septiņu apgabalu pārvaldniekiem zemēs no Indijas līdz Etiopijai un visiem tiem, kas mūsu nodomiem ir labvēlīgi. 15 [3] Daudzi, kas savu labdaru lielās labestības dēļ celti augstā godā, ir kļuvuši augstprātīgi un meklē iespēju darīt ļaunu ne tikai pavalstniekiem, savā nesātībā viņi mēģina kalt viltus plānus arī pret saviem labdariem; 16 [4] zaudējuši pateicības jūtas pret cilvēkiem, viņi, lepnībā dižodamies kā tādi, kam krietnums ir svešs, domā, ka izbēgs no visu redzošā Dieva soda par savu nelietību. 17 [5] Bet bieži gadās arī tādi, kas draugus, kas tiem uzticējušies un devuši viņu rokās varu kārtot lietas, ar pierunāšanu ir padarījuši par līdzvainīgiem nevainīgu asiņu izliešanā un tā iesaistījuši tos nelabojamā nelaimē, 18 [6] nelietīgi pieviļot ķēniņu cēlsirdību ar viltīgiem meliem. 19 [7] To var redzēt ne tik daudz senākajos notikumos, par kuriem esam stāstījuši, cik tajos, kurus jūs redzat acu priekšā notiekam, kad tie, kas nav varas cienīgi, neģēlīgi veic ļaundarības. 20 [8] Tādēļ mums jāparūpējas, lai uz priekšu mūsu valstī valdītu kārtība un mēs varētu nodrošināt mieru visiem cilvēkiem, 21 [9] un lietu stāvoklis jāmaina, un visādiem jautājumiem, kas nāk priekšā, jāpieiet apdomīgi. 22 [10] Tā Amans, Amadata dēls, maķedonietis, persiešu asinīm – svešs, būdams pilnīgi atšķirīgs no mūsu labestības, tika uzņemts pie mums kā viesis 23 [11] un baudīja lielu draudzīgumu, kāds mums ir pret visām tautām, ka tika nosaukts par mūsu tēvu un visu laiku tika godāts kā otrais cilvēks pie ķēniņa varas troņa. 24 [12] Nespēdams godam nest tik lielu ievērību, viņš gudroja atņemt mums varu un dzīvību, 25 [13] bet mūsu glābēju un pastāvīgo labdari Mordohaju un nevainojamo mūsu valsts līdzvaldnieci Esteri gribēja izdeldēt līdz ar visu viņu tautu, visādiem paņēmieniem pinot viltus intrigas. 26 [14] Viņš domāja, ka tā padarīs mūsu zemi no ļaudīm tukšāku un valdīšana pār persiešiem nonāks maķedoniešu rokās. 27 [15] Bet mēs esam sapratuši, ka jūdi, kurus šis trīskārt noziedzīgais bija nolēmis izdeldēšanai, nebūt nav ļaundari, bet dzīvo pēc taisnīgiem likumiem, 28 [16] viņi ir visaugstākā varenā dzīvā Dieva dēli, tā Dieva, kas mums un mūsu priekštečiem nosargājis mūsu valsti vislabākajā kārtībā. 29 [17] Jūs darīsiet labi, ja nepildīsiet pavēles, kuras jums rakstījis Amans, Amadata dēls, jo viņš, kas to visu bija darījis, ir piesists krustā pie Sūsas vārtiem līdz ar visu savu namu, tā uz karstām pēdām saņemdams pelnītu sodu no visu valdošā Dieva. 30 [18] Izlieciet šīs vēstules norakstu ikvienā pieejamā vietā un ļaujiet jūdiem droši dzīvot pēc viņu likumiem; sniedziet savu atbalstu, lai šā gada divpadsmitā mēneša, tas ir, adāra trīspadsmitajā dienā viņi varētu atriebties tiem, kas viņiem uzbrukuši viņu bēdu dienās. 31 [19] Tādu prieku iznīcības vietā savai izredzētajai tautai sagādāja visvarenais Dievs. 32 [20] Tāpat kā citus savus svētkus ar visu līksmību atzīmējiet arī šo dienu, lai tagad un turpmāk būtu glābiņš mums un labvēlīgi noskaņotiem persiešiem, bet tiem, kas mums gatavo ļaunu, lai tā ir pazudināšanas piemiņa. 33 [21] Ikviena pilsēta un viss apgabals kopumā, kas tā nedarīs, piedzīvos iznīcināšanu ar zobenu un uguni bez žēlastības. Tur ne tikai cilvēki nedzīvos, tur neapmetīsies pat zvēri un putni.”
Ķēniņa otrais vēstījums
13 [1] Noraksts no šīs vēstules ir šāds: 14 [2] “Lielais ķēniņš Artakserkss vēl prieku simt divdesmit septiņu apgabalu pārvaldniekiem zemēs no Indijas līdz Etiopijai un visiem tiem, kas mūsu nodomiem ir labvēlīgi. 15 [3] Daudzi, kas savu labdaru lielās labestības dēļ celti augstā godā, ir kļuvuši augstprātīgi un meklē iespēju darīt ļaunu ne tikai pavalstniekiem, savā nesātībā viņi mēģina kalt viltus plānus arī pret saviem labdariem; 16 [4] zaudējuši pateicības jūtas pret cilvēkiem, viņi, lepnībā dižodamies kā tādi, kam krietnums ir svešs, domā, ka izbēgs no visu redzošā Dieva soda par savu nelietību. 17 [5] Bet bieži gadās arī tādi, kas draugus, kas tiem uzticējušies un devuši viņu rokās varu kārtot lietas, ar pierunāšanu ir padarījuši par līdzvainīgiem nevainīgu asiņu izliešanā un tā iesaistījuši tos nelabojamā nelaimē, 18 [6] nelietīgi pieviļot ķēniņu cēlsirdību ar viltīgiem meliem. 19 [7] To var redzēt ne tik daudz senākajos notikumos, par kuriem esam stāstījuši, cik tajos, kurus jūs redzat acu priekšā notiekam, kad tie, kas nav varas cienīgi, neģēlīgi veic ļaundarības. 20 [8] Tādēļ mums jāparūpējas, lai uz priekšu mūsu valstī valdītu kārtība un mēs varētu nodrošināt mieru visiem cilvēkiem, 21 [9] un lietu stāvoklis jāmaina, un visādiem jautājumiem, kas nāk priekšā, jāpieiet apdomīgi. 22 [10] Tā Amans, Amadata dēls, maķedonietis, persiešu asinīm – svešs, būdams pilnīgi atšķirīgs no mūsu labestības, tika uzņemts pie mums kā viesis 23 [11] un baudīja lielu draudzīgumu, kāds mums ir pret visām tautām, ka tika nosaukts par mūsu tēvu un visu laiku tika godāts kā otrais cilvēks pie ķēniņa varas troņa. 24 [12] Nespēdams godam nest tik lielu ievērību, viņš gudroja atņemt mums varu un dzīvību, 25 [13] bet mūsu glābēju un pastāvīgo labdari Mordohaju un nevainojamo mūsu valsts līdzvaldnieci Esteri gribēja izdeldēt līdz ar visu viņu tautu, visādiem paņēmieniem pinot viltus intrigas. 26 [14] Viņš domāja, ka tā padarīs mūsu zemi no ļaudīm tukšāku un valdīšana pār persiešiem nonāks maķedoniešu rokās. 27 [15] Bet mēs esam sapratuši, ka jūdi, kurus šis trīskārt noziedzīgais bija nolēmis izdeldēšanai, nebūt nav ļaundari, bet dzīvo pēc taisnīgiem likumiem, 28 [16] viņi ir visaugstākā varenā dzīvā Dieva dēli, tā Dieva, kas mums un mūsu priekštečiem nosargājis mūsu valsti vislabākajā kārtībā. 29 [17] Jūs darīsiet labi, ja nepildīsiet pavēles, kuras jums rakstījis Amans, Amadata dēls, jo viņš, kas to visu bija darījis, ir piesists krustā pie Sūsas vārtiem līdz ar visu savu namu, tā uz karstām pēdām saņemdams pelnītu sodu no visu valdošā Dieva. 30 [18] Izlieciet šīs vēstules norakstu ikvienā pieejamā vietā un ļaujiet jūdiem droši dzīvot pēc viņu likumiem; sniedziet savu atbalstu, lai šā gada divpadsmitā mēneša, tas ir, adāra trīspadsmitajā dienā viņi varētu atriebties tiem, kas viņiem uzbrukuši viņu bēdu dienās. 31 [19] Tādu prieku iznīcības vietā savai izredzētajai tautai sagādāja visvarenais Dievs. 32 [20] Tāpat kā citus savus svētkus ar visu līksmību atzīmējiet arī šo dienu, lai tagad un turpmāk būtu glābiņš mums un labvēlīgi noskaņotiem persiešiem, bet tiem, kas mums gatavo ļaunu, lai tā ir pazudināšanas piemiņa. 33 [21] Ikviena pilsēta un viss apgabals kopumā, kas tā nedarīs, piedzīvos iznīcināšanu ar zobenu un uguni bez žēlastības. Tur ne tikai cilvēki nedzīvos, tur neapmetīsies pat zvēri un putni.”
