Desmit baušļi
(2Moz 20:1–17)1 Mozus sasauca visu Israēlu un teica: “Israēl, klausies likumus un tiesas, ko es šodien jums pavēstu, mācieties tos un rūpīgi pildiet! 2 Kungs, mūsu Dievs, slēdza ar mums derību Horebā. 3 Ne ar mūsu tēviem Kungs slēdza šo derību, bet gan ar mums. Tie esam mēs – šeit šodien, mēs visi esam dzīvi! 4 Aci pret aci Kungs ar jums kalnā runāja no uguns vidus! 5 Tolaik es stāvēju starp Kungu un jums, lai stāstītu jums, ko Kungs teiks, jo jūs bijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Viņš sacīja:
6 es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 7 Lai tev nav citu dievu manā priekšā!
8 Netaisi sev tēlus un atveidus nedz no tā, kas debesīs augšā, nedz no tā, kas lejā uz zemes un kas apakšā ūdeņos. 9 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam – pie tiem, kas mani nīst. 10 Bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.
11 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
12 Turi sabata dienu, svētī to, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis. 13 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 14 bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nedari nekādu darbu – ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne tavs lops, ne svešinieks, kas mīt tavos vārtos, – tas tādēļ, lai tavs vergs un verdzene atpūstos tāpat kā tu! 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot sabatu.
16 Godā savu tēvu un māti, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tavas dienas būtu ilgas un lai tev būtu labi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!
17 Nenokauj!
18 Un nepārkāp laulību!
19 Un nezodz!
20 Un nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
21 Neiekāro sava tuvākā sievu un nekāro sava tuvākā namu, lauku, vergu, verdzeni, vērsi vai ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!
Mozus – vidutājs starp Dievu un tautu
(2Moz 20:18–21)22 Šos vārdus Kungs skaļā balsī runāja uz visu jūsu pulku kalnā no uguns vidus, no mākoņa un miglas un nepiebilda vairāk neko, un rakstīja tos uz divām akmens plāksnēm, un deva tās man.
23 Kad jūs bijāt dzirdējuši balsi, kas nāca no tumsas, un kalns dega ugunī, tad jūs nācāt pie manis – visi jūsu cilšu galvenie un vecajie. 24 Jūs teicāt: tiešām Kungs, mūsu Dievs, mums ir parādījis savu godību un lielumu, un šodien mēs esam dzirdējuši no uguns viņa balsi, mēs redzējām, kā Dievs runāja uz cilvēkiem, un palikām dzīvi! 25 Kāpēc mums tagad mirt?! Jo šī lielā uguns mūs aprīs – ja mēs vēl reizi dzirdēsim Kunga, mūsu Dieva, balsi, mēs mirsim! 26 Kura dzīva radība gan ir dzirdējusi dzīvā Dieva balsi runājam no uguns un palikusi dzīva kā mēs?! 27 Ej turp un klausies visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un tad stāsti mums visu, ko Kungs, mūsu Dievs, tev būs teicis, un mēs klausīsimies un to darīsim!
28 Un Kungs dzirdēja jūsu vārdus, ko jūs man bijāt teikuši, un Kungs sacīja: es dzirdēju, ko šī tauta teica, kad tie runāja ar tevi, – pareizi viņi runājuši! 29 Kaut nu tiem vienmēr būtu šāds prāts, ka tie bītos manis un vienmēr turētu manus baušļus – tad būtu labi gan viņiem, gan viņu dēliem un meitām. 30 Ej un saki tiem: dodieties atpakaļ uz savām teltīm! 31 Bet tu paliec šeit pie manis, un es teikšu tev visus baušļus, likumus un tiesas, kas tev viņiem jāmāca, lai tie pildītu tos tajā zemē, ko es dodu tiem iemantot. 32 Piesargieties, dariet, kā Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, nenogriezieties ne pa labi, ne pa kreisi. 33 Visu ceļu, ko Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, staigājiet tā, ka paliekat dzīvi, lai jums ir labi un jums ir ilgas dienas tajā zemē, ko iemantosiet.
Desmit baušļi
(2Moz 20:1–17)1 Mozus sasauca visu Israēlu un teica: “Israēl, klausies likumus un tiesas, ko es šodien jums pavēstu, mācieties tos un rūpīgi pildiet! 2 Kungs, mūsu Dievs, slēdza ar mums derību Horebā. 3 Ne ar mūsu tēviem Kungs slēdza šo derību, bet gan ar mums. Tie esam mēs – šeit šodien, mēs visi esam dzīvi! 4 Aci pret aci Kungs ar jums kalnā runāja no uguns vidus! 5 Tolaik es stāvēju starp Kungu un jums, lai stāstītu jums, ko Kungs teiks, jo jūs bijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Viņš sacīja:
6 es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 7 Lai tev nav citu dievu manā priekšā!
8 Netaisi sev tēlus un atveidus nedz no tā, kas debesīs augšā, nedz no tā, kas lejā uz zemes un kas apakšā ūdeņos. 9 Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam – pie tiem, kas mani nīst. 10 Bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.
11 Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
12 Turi sabata dienu, svētī to, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis. 13 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 14 bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nedari nekādu darbu – ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne tavs lops, ne svešinieks, kas mīt tavos vārtos, – tas tādēļ, lai tavs vergs un verdzene atpūstos tāpat kā tu! 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot sabatu.
16 Godā savu tēvu un māti, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tavas dienas būtu ilgas un lai tev būtu labi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!
17 Nenokauj!
18 Un nepārkāp laulību!
19 Un nezodz!
20 Un nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
21 Neiekāro sava tuvākā sievu un nekāro sava tuvākā namu, lauku, vergu, verdzeni, vērsi vai ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!
Mozus – vidutājs starp Dievu un tautu
(2Moz 20:18–21)22 Šos vārdus Kungs skaļā balsī runāja uz visu jūsu pulku kalnā no uguns vidus, no mākoņa un miglas un nepiebilda vairāk neko, un rakstīja tos uz divām akmens plāksnēm, un deva tās man.
23 Kad jūs bijāt dzirdējuši balsi, kas nāca no tumsas, un kalns dega ugunī, tad jūs nācāt pie manis – visi jūsu cilšu galvenie un vecajie. 24 Jūs teicāt: tiešām Kungs, mūsu Dievs, mums ir parādījis savu godību un lielumu, un šodien mēs esam dzirdējuši no uguns viņa balsi, mēs redzējām, kā Dievs runāja uz cilvēkiem, un palikām dzīvi! 25 Kāpēc mums tagad mirt?! Jo šī lielā uguns mūs aprīs – ja mēs vēl reizi dzirdēsim Kunga, mūsu Dieva, balsi, mēs mirsim! 26 Kura dzīva radība gan ir dzirdējusi dzīvā Dieva balsi runājam no uguns un palikusi dzīva kā mēs?! 27 Ej turp un klausies visu, ko teiks Kungs, mūsu Dievs, un tad stāsti mums visu, ko Kungs, mūsu Dievs, tev būs teicis, un mēs klausīsimies un to darīsim!
28 Un Kungs dzirdēja jūsu vārdus, ko jūs man bijāt teikuši, un Kungs sacīja: es dzirdēju, ko šī tauta teica, kad tie runāja ar tevi, – pareizi viņi runājuši! 29 Kaut nu tiem vienmēr būtu šāds prāts, ka tie bītos manis un vienmēr turētu manus baušļus – tad būtu labi gan viņiem, gan viņu dēliem un meitām. 30 Ej un saki tiem: dodieties atpakaļ uz savām teltīm! 31 Bet tu paliec šeit pie manis, un es teikšu tev visus baušļus, likumus un tiesas, kas tev viņiem jāmāca, lai tie pildītu tos tajā zemē, ko es dodu tiem iemantot. 32 Piesargieties, dariet, kā Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, nenogriezieties ne pa labi, ne pa kreisi. 33 Visu ceļu, ko Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, staigājiet tā, ka paliekat dzīvi, lai jums ir labi un jums ir ilgas dienas tajā zemē, ko iemantosiet.
