Klejojumu gadi tuksnesī
1 Tad mēs gājām un pa tuksnesi devāmies ceļā uz Niedru jūru, kā Kungs man bija teicis, un ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.
2 Un Kungs man teica: 3 gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem! 4 Pavēli tautai: jūs iesiet cauri savu brāļu, Ēsava dēlu, robežām, kur tie mīt Seīrā, un tie baidīsies no jums. Bet lūkojiet, 5 ka jūs necīnāties ar tiem, jo no viņu zemēm es jums nedošu pat ne pēdu, jo Seīra kalnus es esmu devis īpašumā Edomam. 6 Ēdienu no tiem pērciet par sudrabu un ēdiet, un ūdeni no tiem pērciet par sudrabu un dzeriet. 7 Jo Kungs, tavs Dievs, ir svētījis tevi, viņš zina visu, ko tu darīji, kā tu gāji cauri šim lielajam tuksnesim. Visus šos četrdesmit gadus Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi – tev nekā netrūka.
8 Un mēs pagājām garām saviem brāļiem, Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, pa ceļu no Ēlatas un Ecjon-Geberas uz klajumiem, un mēs pagriezāmies un devāmies uz Moāba tuksnesi. 9 Un Kungs man teica: nenaidojies ar Moābu un necīnies ar to karā, jo no viņa zemes es tev neko nedošu par īpašumu, Āru es esmu devis par īpašumu Lata dēliem. 10 Tur iepriekš dzīvoja emieši – liela un kupla tauta, tie bija gari kā anākieši. 11 Tāpat kā anākiešus tos uzskatīja par milžiem, bet moābieši tos sauca par emiešiem. 12 Seīrā agrāk dzīvoja horieši, bet Ēsava dēli viņus padzina, iznīcināja un apmetās viņu vietā, tāpat kā Israēls darīja ar savu īpašuma zemi, ko Kungs tam deva. 13 Tagad celieties un dodieties pāri Zeredas upei! Un mēs pārcēlāmies pār Zeredas upi. 14 Laiks no tā brīža, kad mēs devāmies ceļā no Kādēš-Barnēas, līdz kamēr pārcēlāmies Zeredas upei, bija trīsdesmit astoņi gadi – no nometnes bija iznīkusi visa paaudze, kas toreiz bija karotāji, kā Kungs tiem bija zvērējis. 15 Tiešām, Kunga roka bija pret tiem, lai izdeldētu tos no nometnes, līdz tie pavisam iznīka.
16 Un, kad bija pagalam visi karotāji, kad tie no tautas bija iznīkuši, 17 tad Kungs runāja uz mani, sacīdams: 18 šodien pie Āras tev jāpāriet Moāba robeža! 19 Un, kad tu tuvosies Amona dēliem, tad nenaidojies un nekaro ar tiem, jo no Amona dēlu zemes es tev īpašumu nedošu, to es esmu devis īpašumā Lata dēliem. 20 Tā ir zināma arī kā milžu zeme, tur agrāk dzīvoja milži, bet amonieši tos sauca par tarkšķiem. 21 Tā bija liela un stipra tauta – stalti kā anākieši, bet Kungs tos iznīcināja amoniešu priekšā, viņi tos padzina un apmetās to vietā, 22 tāpat viņš darīja Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, kad viņš iznīcināja to priekšā horiešus, un tie padzina viņus un apmetās viņu vietā. 23 Un aviešus, kas mita ciematos līdz Gazai, iznīcināja kaftorieši, kas atnāca no Kaftoras un apmetās viņu vietā. 24 Celies, dodies ceļā un celies pār Arnonas upi! Redzi, es esmu atdevis tev amorieti, Hešbonas ķēniņu Sīhonu, un viņa zemi – nevilcinies gūt īpašumu, cīnies ar viņu karā! 25 Kopš šodienas es iedvesīšu bailes un briesmas no tevis visām tautām zem debess! Tās dzirdēs par tevi, drebēs un trīcēs!
Ķēniņa Sīhona sakāve
(4Moz 21:21–32)26 No Kedēmotas tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ar miera vēsti un sacīju: 27 ļauj man iziet cauri tavai zemei – es iešu tikai pa ceļu, nenogriezīšos ne pa labi, ne pa kreisi. 28 Ēdienu tu man pārdosi par sudrabu – tad es ēdīšu, un ūdeni tu man dosi par sudrabu – un es dzeršu, es tikai kājām iziešu cauri, 29 kā man ļāva Ēsava dēli, kas mīt Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā, tad es pār Jardānu došos uz to zemi, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod! 30 Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons negribēja laist mūs cauri, jo Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa garu un darījis spītīgu viņa sirdi, lai todien nodotu viņu tavā rokā.
31 Un Kungs man teica: redzi, es nevilcinos dot tev Sīhonu un viņa zemi! Nevilcinies ņemt viņa zemi īpašumā! 32 Un Sīhons iznāca mums pretī – viņš un viss viņa pulks, lai karotu pie Jahacas. 33 Tad Kungs, mūsu Dievs, atdeva viņu mums, un mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu. 34 Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, mēs apkāvām visus vīrus, sievas un bērnus pilsētā – nepalika neviena! 35 Mēs nolaupījām tikai lopus un to, kas bija laupāms pilsētā, ko bijām sagrābuši. 36 No Aroēras, kas Arnonas upes krastā, līdz tām pilsētām, kas ielejā līdz Gileādai, nebija pilsētas, kas mums būtu nepieejama – tās visas Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums! 37 Taču Amona dēlu zemei tu netuvojies – nevienai Jabokas upes pietekai un kalnu pilsētai, nekam, ko Kungs, mūsu Dievs, aizliedzis!
Klejojumu gadi tuksnesī
1 Tad mēs gājām un pa tuksnesi devāmies ceļā uz Niedru jūru, kā Kungs man bija teicis, un ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.
2 Un Kungs man teica: 3 gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem! 4 Pavēli tautai: jūs iesiet cauri savu brāļu, Ēsava dēlu, robežām, kur tie mīt Seīrā, un tie baidīsies no jums. Bet lūkojiet, 5 ka jūs necīnāties ar tiem, jo no viņu zemēm es jums nedošu pat ne pēdu, jo Seīra kalnus es esmu devis īpašumā Edomam. 6 Ēdienu no tiem pērciet par sudrabu un ēdiet, un ūdeni no tiem pērciet par sudrabu un dzeriet. 7 Jo Kungs, tavs Dievs, ir svētījis tevi, viņš zina visu, ko tu darīji, kā tu gāji cauri šim lielajam tuksnesim. Visus šos četrdesmit gadus Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi – tev nekā netrūka.
8 Un mēs pagājām garām saviem brāļiem, Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, pa ceļu no Ēlatas un Ecjon-Geberas uz klajumiem, un mēs pagriezāmies un devāmies uz Moāba tuksnesi. 9 Un Kungs man teica: nenaidojies ar Moābu un necīnies ar to karā, jo no viņa zemes es tev neko nedošu par īpašumu, Āru es esmu devis par īpašumu Lata dēliem. 10 Tur iepriekš dzīvoja emieši – liela un kupla tauta, tie bija gari kā anākieši. 11 Tāpat kā anākiešus tos uzskatīja par milžiem, bet moābieši tos sauca par emiešiem. 12 Seīrā agrāk dzīvoja horieši, bet Ēsava dēli viņus padzina, iznīcināja un apmetās viņu vietā, tāpat kā Israēls darīja ar savu īpašuma zemi, ko Kungs tam deva. 13 Tagad celieties un dodieties pāri Zeredas upei! Un mēs pārcēlāmies pār Zeredas upi. 14 Laiks no tā brīža, kad mēs devāmies ceļā no Kādēš-Barnēas, līdz kamēr pārcēlāmies Zeredas upei, bija trīsdesmit astoņi gadi – no nometnes bija iznīkusi visa paaudze, kas toreiz bija karotāji, kā Kungs tiem bija zvērējis. 15 Tiešām, Kunga roka bija pret tiem, lai izdeldētu tos no nometnes, līdz tie pavisam iznīka.
16 Un, kad bija pagalam visi karotāji, kad tie no tautas bija iznīkuši, 17 tad Kungs runāja uz mani, sacīdams: 18 šodien pie Āras tev jāpāriet Moāba robeža! 19 Un, kad tu tuvosies Amona dēliem, tad nenaidojies un nekaro ar tiem, jo no Amona dēlu zemes es tev īpašumu nedošu, to es esmu devis īpašumā Lata dēliem. 20 Tā ir zināma arī kā milžu zeme, tur agrāk dzīvoja milži, bet amonieši tos sauca par tarkšķiem. 21 Tā bija liela un stipra tauta – stalti kā anākieši, bet Kungs tos iznīcināja amoniešu priekšā, viņi tos padzina un apmetās to vietā, 22 tāpat viņš darīja Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, kad viņš iznīcināja to priekšā horiešus, un tie padzina viņus un apmetās viņu vietā. 23 Un aviešus, kas mita ciematos līdz Gazai, iznīcināja kaftorieši, kas atnāca no Kaftoras un apmetās viņu vietā. 24 Celies, dodies ceļā un celies pār Arnonas upi! Redzi, es esmu atdevis tev amorieti, Hešbonas ķēniņu Sīhonu, un viņa zemi – nevilcinies gūt īpašumu, cīnies ar viņu karā! 25 Kopš šodienas es iedvesīšu bailes un briesmas no tevis visām tautām zem debess! Tās dzirdēs par tevi, drebēs un trīcēs!
Ķēniņa Sīhona sakāve
(4Moz 21:21–32)26 No Kedēmotas tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ar miera vēsti un sacīju: 27 ļauj man iziet cauri tavai zemei – es iešu tikai pa ceļu, nenogriezīšos ne pa labi, ne pa kreisi. 28 Ēdienu tu man pārdosi par sudrabu – tad es ēdīšu, un ūdeni tu man dosi par sudrabu – un es dzeršu, es tikai kājām iziešu cauri, 29 kā man ļāva Ēsava dēli, kas mīt Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā, tad es pār Jardānu došos uz to zemi, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod! 30 Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons negribēja laist mūs cauri, jo Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa garu un darījis spītīgu viņa sirdi, lai todien nodotu viņu tavā rokā.
31 Un Kungs man teica: redzi, es nevilcinos dot tev Sīhonu un viņa zemi! Nevilcinies ņemt viņa zemi īpašumā! 32 Un Sīhons iznāca mums pretī – viņš un viss viņa pulks, lai karotu pie Jahacas. 33 Tad Kungs, mūsu Dievs, atdeva viņu mums, un mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu. 34 Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, mēs apkāvām visus vīrus, sievas un bērnus pilsētā – nepalika neviena! 35 Mēs nolaupījām tikai lopus un to, kas bija laupāms pilsētā, ko bijām sagrābuši. 36 No Aroēras, kas Arnonas upes krastā, līdz tām pilsētām, kas ielejā līdz Gileādai, nebija pilsētas, kas mums būtu nepieejama – tās visas Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums! 37 Taču Amona dēlu zemei tu netuvojies – nevienai Jabokas upes pietekai un kalnu pilsētai, nekam, ko Kungs, mūsu Dievs, aizliedzis!
