Sabata gads
(2Moz 21:1–113Moz 25:1–7)1 Kad paiet septiņi gadi, tad sarīko brīvlaišanu. 2 Šādi lai notiek brīvlaišana – ikviens, kas aizdevis, lai atlaiž to, ko savam tuvākajam devis, lai neatprasa to savam tuvākajam un brālim, jo tas gaida no Kunga brīvlaišanu. 3 Svešzemniekam tu drīksti atprasīt, bet, kas tavam brālim, to atlaid. 4 Pielūko, lai starp jums nebūtu nabagu, jo Kungs tevi svētīdams svētīs tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot par mantojumu. 5 Tikai paklausi Kungam, savam Dievam, turi un pildi visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu, 6 jo Kungs, tavs Dievs, svētīs tevi, kā viņš tev solījis, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet pār tevi neviens nevaldīs!
7 Ja kāds no taviem brāļiem būs nabags, kad tev būs mājvieta tavā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu skopulībā pret nabaga brāli! 8 Atver viņam savu plaukstu, aizdod to, kā viņam trūkst, lai ir gana viņa vajadzībai! 9 Sargies, lai tavā sirdī nav nelietības un lai tu nesaki: septītais gads, brīvlaišanas gads, ir tuvu! – neesi ļauns pret savu nabaga brāli, nedodams viņam, tad viņš brēks par tevi uz Kungu, un tas tev būs grēks! 10 Dod viņam, un lai tava sirds nesažņaudzas, kad tu dod viņam, jo par to tevi svētīs Kungs, tavs Dievs, it visā, ko tu dari, un visā, ko tu veic. 11 Zemē nekad netrūks nabagu, tādēļ es tev pavēlu: plaši atdari plaukstu savam brālim, kas trūkumcietējs un nabags tavā zemē.
12 Ja tev tiek pārdots tavs brālis ebrejs vai ebrejiete, tad lai viņš kalpo tev sešus gadus, bet septītajā gadā laid to prom brīvībā. 13 Laizdams to brīvībā, nepalaid viņu tukšā! 14 Dāsni dod viņam no saviem sīklopiem, no sava klona un vīnspaida. Ar ko tevi svētījis Kungs, tavs Dievs, to dod viņam. 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un Kungs, tavs Dievs, tevi izpirka – tādēļ es tev šodien tā pavēlu. 16 Bet, ja viņš tev saka: es negribu doties projām no tevis! – jo viņš mīl tevi un tavu namu un viņam ir labi pie tevis, 17 tad ņem īlenu un pret durvīm caurdur viņa ausi un lai viņš ir tavs vergs uz mūžiem, tāpat dari ar savu verdzeni. 18 Lai tev nav žēl atlaist vergu brīvībā, jo savu algu viņš tev sešos gados jau divkārt atpelnījis, – tad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs it visā, ko tu dari.
Par lopu pirmdzimtajiem
19 Visus pirmdzimtos tēviņus, kas dzimuši taviem liellopiem un sīklopiem, veltī Kungam, savam Dievam, – nejūdz darbā vērša pirmdzimto un necērp avs pirmdzimto. 20 Gadu no gada ēdiet tos Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko izvēlēsies Kungs, – tu un tavs nams! 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs, akls, ja tam ir kāda nejauka vaina, tad neupurē to Kungam, savam Dievam. 22 Ēd to tur, kur mīti, – nešķīstais un šķīstais lai ēd to kopā, kā mēdz ēst stirnu vai briedi. 23 Taču asinis tu neēd, tās izlej zemē kā ūdeni!
Sabata gads
(2Moz 21:1–113Moz 25:1–7)1 Kad paiet septiņi gadi, tad sarīko brīvlaišanu. 2 Šādi lai notiek brīvlaišana – ikviens, kas aizdevis, lai atlaiž to, ko savam tuvākajam devis, lai neatprasa to savam tuvākajam un brālim, jo tas gaida no Kunga brīvlaišanu. 3 Svešzemniekam tu drīksti atprasīt, bet, kas tavam brālim, to atlaid. 4 Pielūko, lai starp jums nebūtu nabagu, jo Kungs tevi svētīdams svētīs tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot par mantojumu. 5 Tikai paklausi Kungam, savam Dievam, turi un pildi visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu, 6 jo Kungs, tavs Dievs, svētīs tevi, kā viņš tev solījis, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet pār tevi neviens nevaldīs!
7 Ja kāds no taviem brāļiem būs nabags, kad tev būs mājvieta tavā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nenocietini savu sirdi, neaizžņaudz plaukstu skopulībā pret nabaga brāli! 8 Atver viņam savu plaukstu, aizdod to, kā viņam trūkst, lai ir gana viņa vajadzībai! 9 Sargies, lai tavā sirdī nav nelietības un lai tu nesaki: septītais gads, brīvlaišanas gads, ir tuvu! – neesi ļauns pret savu nabaga brāli, nedodams viņam, tad viņš brēks par tevi uz Kungu, un tas tev būs grēks! 10 Dod viņam, un lai tava sirds nesažņaudzas, kad tu dod viņam, jo par to tevi svētīs Kungs, tavs Dievs, it visā, ko tu dari, un visā, ko tu veic. 11 Zemē nekad netrūks nabagu, tādēļ es tev pavēlu: plaši atdari plaukstu savam brālim, kas trūkumcietējs un nabags tavā zemē.
12 Ja tev tiek pārdots tavs brālis ebrejs vai ebrejiete, tad lai viņš kalpo tev sešus gadus, bet septītajā gadā laid to prom brīvībā. 13 Laizdams to brīvībā, nepalaid viņu tukšā! 14 Dāsni dod viņam no saviem sīklopiem, no sava klona un vīnspaida. Ar ko tevi svētījis Kungs, tavs Dievs, to dod viņam. 15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un Kungs, tavs Dievs, tevi izpirka – tādēļ es tev šodien tā pavēlu. 16 Bet, ja viņš tev saka: es negribu doties projām no tevis! – jo viņš mīl tevi un tavu namu un viņam ir labi pie tevis, 17 tad ņem īlenu un pret durvīm caurdur viņa ausi un lai viņš ir tavs vergs uz mūžiem, tāpat dari ar savu verdzeni. 18 Lai tev nav žēl atlaist vergu brīvībā, jo savu algu viņš tev sešos gados jau divkārt atpelnījis, – tad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs it visā, ko tu dari.
Par lopu pirmdzimtajiem
19 Visus pirmdzimtos tēviņus, kas dzimuši taviem liellopiem un sīklopiem, veltī Kungam, savam Dievam, – nejūdz darbā vērša pirmdzimto un necērp avs pirmdzimto. 20 Gadu no gada ēdiet tos Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko izvēlēsies Kungs, – tu un tavs nams! 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs, akls, ja tam ir kāda nejauka vaina, tad neupurē to Kungam, savam Dievam. 22 Ēd to tur, kur mīti, – nešķīstais un šķīstais lai ēd to kopā, kā mēdz ēst stirnu vai briedi. 23 Taču asinis tu neēd, tās izlej zemē kā ūdeni!
