1 “Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Izmisusī dvēsele un nomāktais gars kliedz pēc tevis. 2 Uzklausi, Kungs, un apžēlojies! Mēs esam grēkojuši tavā priekšā. 3 Tu esi pastāvīgs mūžībā, mēs esam iznīcīgi mūžībā. 4 Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Uzklausi Israēla mirušo un viņu dēlu lūgšanas; viņi ir nogrēkojušies tavā priekšā, jo nav uzklausījuši Kunga, sava Dieva, balsi, tādēļ arī mums piemeties šis posts. 5 Nepiemini šajā brīdī mūsu tēvu netaisnos darbus, bet atceries savu roku un savu vārdu, 6 jo tu esi Kungs, mūsu Dievs, un mēs tevi, Kungs, slavēsim. 7 Tu esi iedvesis mūsu sirdīs bijāšanu pret tevi, lai mēs sauktu pēc tava vārda, un mēs tevi slavēsim, dzīvodami svešatnē, tādēļ ka savā sirdī esam novērsušies no jebkuras netaisnības, ar kādu mūsu tēvi ir grēkojuši pret tevi. 8 Redzi, mēs šodien esam svešajā zemē, kur tu mūs izklīdināji par apkaunojumu, par lāstu, par sodību mūsu tēvu netaisnības dēļ, jo viņi bija atkāpušies no Kunga, mūsu Dieva.”
Dieva gudrība bauslībā
9 Klausies, Israēl, dzīves baušļus,
ieklausieties, lai saprastu gudrību!
10 Kādēļ ir tā, ka tu, Israēl, esi naidnieku zemē
un līdz sirmam vecumam svešumā?
11 Kādēļ tu esi apgānīts līdz ar mirušajiem un
pieskaitīts pie tiem, kas ellē?
12 Tu esi pametis gudrības avotu.
13 Ja tu būtu gājis Dieva ceļu, tu dzīvotu mierā
laiku laikos.
14 Mācies saprast, kur ir gudrība, spēks un
saprašana, lai tu zinātu, kur ir ilgs mūžs un
dzīvošana, kur ir gaisma acīm un miers.
15 Kurš ir atradis to vietu, kur gudrība mīt?
Kurš ir iegājis tās bagātību krātuvē?
16 Kur ir tautu ķēniņi? Kur tie, kas savā varā
pakļāvuši zemes zvērus,
17 un tie, kas rotaļās izklaidējas ar debesu
putniem? Kur tie, kas sakrājuši sudrabu un
zeltu, uz ko cilvēki tik ļoti paļaujas, un kuru
alkatībai nav gala?
18 Kur ir tie, kam rūpēja sudrablietu
darināšana un kuru darbiem nav skaita?
19 Viņi ir izzuduši un nokāpuši ellē,
un viņu vietā ir cēlušies citi.
20 Nākamās paaudzes redzēja gaismu un
dzīvoja zemes virsū, bet ceļu uz gudrību nepazina.
21 Viņiem nebija saprašanas par tās takām,
tādēļ pie tās nenonāca, un viņu dēli no
gudrības ceļa atradās tālu.
22 Par gudrību nebija dzirdēts Kanaānā,
tā nebija redzēta Taimanā.
23 Arī Agara dēli, kas meklēja gudrību zemes
virsū, Meranas un Taimanas tirgotāji, teiku
stāstnieki un pētnieki, kas mēģināja izprast
ceļu pie gudrības, to nepazina un neatminēja
tās takas.
24 Ak, Israēl, cik liels ir tava Dieva nams!
Cik plaša ir viņam piederošā telpa!
25 Tā ir liela, un tai nav gala,
tā ir augsta un neizmērojama.
26 Tur sākotnēji bija slavenie giganti –
milzīga auguma un prasmīgi karotāji.
27 Bet Dievs neizraudzījās viņus
un nedeva viņiem zināt gudrības ceļus.
28 Un viņi aizgāja bojā, jo viņiem nebija saprāta,
viņi aizgāja bojā savas nesaprašanas dēļ.
29 Kurš uzkāpa debesīs, paņēma gudrību
un nonesa to no mākoņiem?
30 Kurš devās pāri jūrai, atrada to
un spēja atnest par vistīrākā zelta vērtību?
31 Nav neviena, kas zinātu ceļu pie tās,
kas nojaustu tās takas.
32 Bet tas, kurš zina visu, to pazīst,
viņš to ir atradis ar savu prāta spēku –
tas, kurš ir radījis zemi uz mūžīgiem laikiem,
to piepildījis ar četrkājainām radībām,
33 tas, kurš sūta gaismu, un tā iet, un,
kad viņš to sauc atpakaļ, tā drebēdama paklausa,
34 un zvaigznes priecīgi iemirdzas nakts sardzē.
35 Kad viņš tās aicina, tās saka: “Mēs esam klāt,”
un priecīgi atmirdz tam, kas tās radījis.
36 Tas ir mūsu Dievs, neviens cits ar viņu nekad
nebūs salīdzināms.
37 Viņš ir atradis gudrības ceļu un devis to savam kalpam Jēkabam un Israēlam, ko viņš ir iemīlējis.
38 Kopš tā laika tā kļuva redzama uz zemes un iemitinājās cilvēku vidū.
1 “Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Izmisusī dvēsele un nomāktais gars kliedz pēc tevis. 2 Uzklausi, Kungs, un apžēlojies! Mēs esam grēkojuši tavā priekšā. 3 Tu esi pastāvīgs mūžībā, mēs esam iznīcīgi mūžībā. 4 Visvarenais Kungs, Israēla Dievs! Uzklausi Israēla mirušo un viņu dēlu lūgšanas; viņi ir nogrēkojušies tavā priekšā, jo nav uzklausījuši Kunga, sava Dieva, balsi, tādēļ arī mums piemeties šis posts. 5 Nepiemini šajā brīdī mūsu tēvu netaisnos darbus, bet atceries savu roku un savu vārdu, 6 jo tu esi Kungs, mūsu Dievs, un mēs tevi, Kungs, slavēsim. 7 Tu esi iedvesis mūsu sirdīs bijāšanu pret tevi, lai mēs sauktu pēc tava vārda, un mēs tevi slavēsim, dzīvodami svešatnē, tādēļ ka savā sirdī esam novērsušies no jebkuras netaisnības, ar kādu mūsu tēvi ir grēkojuši pret tevi. 8 Redzi, mēs šodien esam svešajā zemē, kur tu mūs izklīdināji par apkaunojumu, par lāstu, par sodību mūsu tēvu netaisnības dēļ, jo viņi bija atkāpušies no Kunga, mūsu Dieva.”
Dieva gudrība bauslībā
9 Klausies, Israēl, dzīves baušļus,
ieklausieties, lai saprastu gudrību!
10 Kādēļ ir tā, ka tu, Israēl, esi naidnieku zemē
un līdz sirmam vecumam svešumā?
11 Kādēļ tu esi apgānīts līdz ar mirušajiem un
pieskaitīts pie tiem, kas ellē?
12 Tu esi pametis gudrības avotu.
13 Ja tu būtu gājis Dieva ceļu, tu dzīvotu mierā
laiku laikos.
14 Mācies saprast, kur ir gudrība, spēks un
saprašana, lai tu zinātu, kur ir ilgs mūžs un
dzīvošana, kur ir gaisma acīm un miers.
15 Kurš ir atradis to vietu, kur gudrība mīt?
Kurš ir iegājis tās bagātību krātuvē?
16 Kur ir tautu ķēniņi? Kur tie, kas savā varā
pakļāvuši zemes zvērus,
17 un tie, kas rotaļās izklaidējas ar debesu
putniem? Kur tie, kas sakrājuši sudrabu un
zeltu, uz ko cilvēki tik ļoti paļaujas, un kuru
alkatībai nav gala?
18 Kur ir tie, kam rūpēja sudrablietu
darināšana un kuru darbiem nav skaita?
19 Viņi ir izzuduši un nokāpuši ellē,
un viņu vietā ir cēlušies citi.
20 Nākamās paaudzes redzēja gaismu un
dzīvoja zemes virsū, bet ceļu uz gudrību nepazina.
21 Viņiem nebija saprašanas par tās takām,
tādēļ pie tās nenonāca, un viņu dēli no
gudrības ceļa atradās tālu.
22 Par gudrību nebija dzirdēts Kanaānā,
tā nebija redzēta Taimanā.
23 Arī Agara dēli, kas meklēja gudrību zemes
virsū, Meranas un Taimanas tirgotāji, teiku
stāstnieki un pētnieki, kas mēģināja izprast
ceļu pie gudrības, to nepazina un neatminēja
tās takas.
24 Ak, Israēl, cik liels ir tava Dieva nams!
Cik plaša ir viņam piederošā telpa!
25 Tā ir liela, un tai nav gala,
tā ir augsta un neizmērojama.
26 Tur sākotnēji bija slavenie giganti –
milzīga auguma un prasmīgi karotāji.
27 Bet Dievs neizraudzījās viņus
un nedeva viņiem zināt gudrības ceļus.
28 Un viņi aizgāja bojā, jo viņiem nebija saprāta,
viņi aizgāja bojā savas nesaprašanas dēļ.
29 Kurš uzkāpa debesīs, paņēma gudrību
un nonesa to no mākoņiem?
30 Kurš devās pāri jūrai, atrada to
un spēja atnest par vistīrākā zelta vērtību?
31 Nav neviena, kas zinātu ceļu pie tās,
kas nojaustu tās takas.
32 Bet tas, kurš zina visu, to pazīst,
viņš to ir atradis ar savu prāta spēku –
tas, kurš ir radījis zemi uz mūžīgiem laikiem,
to piepildījis ar četrkājainām radībām,
33 tas, kurš sūta gaismu, un tā iet, un,
kad viņš to sauc atpakaļ, tā drebēdama paklausa,
34 un zvaigznes priecīgi iemirdzas nakts sardzē.
35 Kad viņš tās aicina, tās saka: “Mēs esam klāt,”
un priecīgi atmirdz tam, kas tās radījis.
36 Tas ir mūsu Dievs, neviens cits ar viņu nekad
nebūs salīdzināms.
37 Viņš ir atradis gudrības ceļu un devis to savam kalpam Jēkabam un Israēlam, ko viņš ir iemīlējis.
38 Kopš tā laika tā kļuva redzama uz zemes un iemitinājās cilvēku vidū.
