Sauls top par Jēzus mācekli
1 Bet Sauls, pilns nāves draudu pret Kunga mācekļiem, ieradās pie augstā priestera 2 un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, sastopot kādus šīs ticības ceļa gājējus, vīrus un sievas, viņš tos varētu sasiet un vest uz Jeruzālemi. 3 Bet, tuvojoties Damaskai, viņu pēkšņi apspīdēja gaisma no debesīm. 4 Nokritis pie zemes, viņš dzirdēja balsi sakām: “Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?” 5 Viņš jautāja: “Kas tu esi, Kungs?” Tas atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 6 Celies augšā un ej uz pilsētu, un tur tev pateiks, kas jādara.” 7 Bet vīri, kas gāja kopā ar Saulu, stāvēja bez valodas kā mēmi – balsi tie dzirdēja, bet nevienu neredzēja. 8 Sauls piecēlās no zemes, bet, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi, pie rokām paņēmuši, veda to uz Damasku. 9 Trīs dienas viņš bija neredzīgs un neko neēda un nedzēra. 10 Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Hananja. Kungs uzrunāja viņu parādībā: “Hananja.” Viņš atbildēja: “Redzi, Kungs, te es esmu.” 11 Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies uz Taisno ielu un Jūdas mājā uzmeklē tarsieti, vārdā Sauls. Redzi, viņš lūdz Dievu, 12 un ir redzējis kādu vīru, vārdā Hananja, ienākam un uzliekam viņam rokas, lai viņš atkal varētu redzēt.” 13 Hananja atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, kādus ļaunus darbus viņš darījis svētajiem Jeruzālemē. 14 Šeit viņš ir ieradies ar virspriesteru pilnvarām apcietināt visus, kas piesauc tavu vārdu.” 15 Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies turp, jo šis vīrs ir manis izredzēts darbarīks, lai nestu manu vārdu tautām un ķēniņiem, un Israēla dēliem. 16 Es darīšu viņam redzamu, kas viņam mana vārda dēļ būs jācieš.” 17 Un Hananja devās uz to namu un, uzlicis rokas viņam, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, sūta mani, lai tu kļūtu atkal redzīgs un tiktu piepildīts ar Svēto Garu.” 18 Tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas, viņš atkal redzēja un cēlās kājās, un tika kristīts. 19 Viņš paēda un atguva spēkus.
Sauls sludina Damaskā
20 Viņš tūdaļ sludināja sinagogās par Jēzu, ka Jēzus ir Dieva Dēls. 21 Visi, kas to dzirdēja, izbijās un runāja: “Vai tad šis nav tas pats, kurš Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc Jēzus vārdu, un tagad nācis šurp, lai apcietinātu un vestu tos pie virspriesteriem?” 22 Bet Saula ietekme arvien pieauga, un viņš radīja apjukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
Sauls bēg no Damaskas
23 Kad jau kāds laiks bija pagājis, jūdi sāka perināt domas, kā viņu nokaut, 24 taču viņu nolūks kļuva zināms Saulam. Viņi novēroja pilsētas vārtus dienu un nakti, lai to nokautu. 25 Bet viņa mācekļi naktī aizveda viņu, ielika grozā un nolaida pāri mūrim lejā.
Sauls Jeruzālemē
26 Ieradies Jeruzālemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās no viņa, neticēdami, ka viņš ir kļuvis par mācekli. 27 Bet Barnaba uzņēma viņu, aizveda pie apustuļiem un pastāstīja tiem, kā viņš ceļā redzējis Kungu un ka Jēzus ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā drosmīgi sludinājis Jēzus vārdā. 28 Sauls bija kopā ar tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, drosmīgi sludinādams Kunga vārdā. 29 Viņš runāja un strīdējās ar grieķiski runājošiem jūdiem, bet tie lūkoja viņu nokaut. 30 To uzzinājuši, brāļi aizveda viņu uz Cēzareju un sūtīja tālāk uz Tarsu. 31 Tad draudzēm visā Jūdejā un Galilejā, un Samarijā bija miers. Tās nostiprinājās un dzīvoja Kunga bijībā un, Svētā Gara iedrošinātas, pieauga skaitā.
Aineja dziedināšana
32 Pēteris ceļoja pa visu zemi, un viņš nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā. 33 Tur viņš atrada kādu vīru, vārdā Ainejs, kas astoņus gadus paralizēts gulēja uz gultas. 34 Pēteris viņam sacīja: “Ainej, Jēzus Kristus tevi ir dziedinājis, celies augšā un sakārto gultu.” Un tas tūdaļ piecēlās. 35 To redzēja visi Lidas un Šāronas iedzīvotāji, un viņi pievērsās Kungam.
Tabitas atdzīvināšana
36 Jafā bija kāda mācekle, vārdā Tabita (tulkojumā – Stirna ); visu mūžu viņa darīja labus darbus un apdāvināja nabagus. 37 Tajā laikā viņa saslima un nomira. Viņu nomazgāja un guldīja augšistabā. 38 Tā kā Jafa ir tuvu Lidai, mācekļi, izdzirdējuši, ka Pēteris ir tur, nosūtīja pie viņa divus vīrus ar lūgumu: “Nekavējoties dodies pie mums!” 39 Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi. Kad viņš atnāca, viņu uzveda augšistabā, un līdzās viņam nostājās atraitnes, kas raudādamas rādīja kreklus un drēbes, ko Stirna bija darinājusi, kamēr vēl bija viņu vidū. 40 Pēteris izsūtīja tās visas ārā, nokrita ceļos un lūdza Dievu. Tad viņš pagriezās pret mirušo un sacīja: “Tabita, celies augšā!” Un tā atvēra acis un, ieraudzījusi Pēteri, piecēlās sēdus. 41 Viņš tai padeva roku un piecēla kājās. Pasaucis svētos un atraitnes, viņš atveda to viņu priekšā dzīvu. 42 Tas kļuva zināms visā Jafā, un daudzi sāka ticēt Kungam. 43 Jafā Pēteris uzkavējās ilgāku laiku pie ādmiņa Sīmaņa.
Sauls top par Jēzus mācekli
1 Bet Sauls, pilns nāves draudu pret Kunga mācekļiem, ieradās pie augstā priestera 2 un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, sastopot kādus šīs ticības ceļa gājējus, vīrus un sievas, viņš tos varētu sasiet un vest uz Jeruzālemi. 3 Bet, tuvojoties Damaskai, viņu pēkšņi apspīdēja gaisma no debesīm. 4 Nokritis pie zemes, viņš dzirdēja balsi sakām: “Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?” 5 Viņš jautāja: “Kas tu esi, Kungs?” Tas atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 6 Celies augšā un ej uz pilsētu, un tur tev pateiks, kas jādara.” 7 Bet vīri, kas gāja kopā ar Saulu, stāvēja bez valodas kā mēmi – balsi tie dzirdēja, bet nevienu neredzēja. 8 Sauls piecēlās no zemes, bet, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi, pie rokām paņēmuši, veda to uz Damasku. 9 Trīs dienas viņš bija neredzīgs un neko neēda un nedzēra. 10 Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Hananja. Kungs uzrunāja viņu parādībā: “Hananja.” Viņš atbildēja: “Redzi, Kungs, te es esmu.” 11 Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies uz Taisno ielu un Jūdas mājā uzmeklē tarsieti, vārdā Sauls. Redzi, viņš lūdz Dievu, 12 un ir redzējis kādu vīru, vārdā Hananja, ienākam un uzliekam viņam rokas, lai viņš atkal varētu redzēt.” 13 Hananja atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, kādus ļaunus darbus viņš darījis svētajiem Jeruzālemē. 14 Šeit viņš ir ieradies ar virspriesteru pilnvarām apcietināt visus, kas piesauc tavu vārdu.” 15 Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies turp, jo šis vīrs ir manis izredzēts darbarīks, lai nestu manu vārdu tautām un ķēniņiem, un Israēla dēliem. 16 Es darīšu viņam redzamu, kas viņam mana vārda dēļ būs jācieš.” 17 Un Hananja devās uz to namu un, uzlicis rokas viņam, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, sūta mani, lai tu kļūtu atkal redzīgs un tiktu piepildīts ar Svēto Garu.” 18 Tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas, viņš atkal redzēja un cēlās kājās, un tika kristīts. 19 Viņš paēda un atguva spēkus.
Sauls sludina Damaskā
20 Viņš tūdaļ sludināja sinagogās par Jēzu, ka Jēzus ir Dieva Dēls. 21 Visi, kas to dzirdēja, izbijās un runāja: “Vai tad šis nav tas pats, kurš Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc Jēzus vārdu, un tagad nācis šurp, lai apcietinātu un vestu tos pie virspriesteriem?” 22 Bet Saula ietekme arvien pieauga, un viņš radīja apjukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
Sauls bēg no Damaskas
23 Kad jau kāds laiks bija pagājis, jūdi sāka perināt domas, kā viņu nokaut, 24 taču viņu nolūks kļuva zināms Saulam. Viņi novēroja pilsētas vārtus dienu un nakti, lai to nokautu. 25 Bet viņa mācekļi naktī aizveda viņu, ielika grozā un nolaida pāri mūrim lejā.
Sauls Jeruzālemē
26 Ieradies Jeruzālemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās no viņa, neticēdami, ka viņš ir kļuvis par mācekli. 27 Bet Barnaba uzņēma viņu, aizveda pie apustuļiem un pastāstīja tiem, kā viņš ceļā redzējis Kungu un ka Jēzus ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā drosmīgi sludinājis Jēzus vārdā. 28 Sauls bija kopā ar tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, drosmīgi sludinādams Kunga vārdā. 29 Viņš runāja un strīdējās ar grieķiski runājošiem jūdiem, bet tie lūkoja viņu nokaut. 30 To uzzinājuši, brāļi aizveda viņu uz Cēzareju un sūtīja tālāk uz Tarsu. 31 Tad draudzēm visā Jūdejā un Galilejā, un Samarijā bija miers. Tās nostiprinājās un dzīvoja Kunga bijībā un, Svētā Gara iedrošinātas, pieauga skaitā.
Aineja dziedināšana
32 Pēteris ceļoja pa visu zemi, un viņš nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā. 33 Tur viņš atrada kādu vīru, vārdā Ainejs, kas astoņus gadus paralizēts gulēja uz gultas. 34 Pēteris viņam sacīja: “Ainej, Jēzus Kristus tevi ir dziedinājis, celies augšā un sakārto gultu.” Un tas tūdaļ piecēlās. 35 To redzēja visi Lidas un Šāronas iedzīvotāji, un viņi pievērsās Kungam.
Tabitas atdzīvināšana
36 Jafā bija kāda mācekle, vārdā Tabita (tulkojumā – Stirna ); visu mūžu viņa darīja labus darbus un apdāvināja nabagus. 37 Tajā laikā viņa saslima un nomira. Viņu nomazgāja un guldīja augšistabā. 38 Tā kā Jafa ir tuvu Lidai, mācekļi, izdzirdējuši, ka Pēteris ir tur, nosūtīja pie viņa divus vīrus ar lūgumu: “Nekavējoties dodies pie mums!” 39 Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi. Kad viņš atnāca, viņu uzveda augšistabā, un līdzās viņam nostājās atraitnes, kas raudādamas rādīja kreklus un drēbes, ko Stirna bija darinājusi, kamēr vēl bija viņu vidū. 40 Pēteris izsūtīja tās visas ārā, nokrita ceļos un lūdza Dievu. Tad viņš pagriezās pret mirušo un sacīja: “Tabita, celies augšā!” Un tā atvēra acis un, ieraudzījusi Pēteri, piecēlās sēdus. 41 Viņš tai padeva roku un piecēla kājās. Pasaucis svētos un atraitnes, viņš atveda to viņu priekšā dzīvu. 42 Tas kļuva zināms visā Jafā, un daudzi sāka ticēt Kungam. 43 Jafā Pēteris uzkavējās ilgāku laiku pie ādmiņa Sīmaņa.
