Hananja un Safīra
1 Bet kāds vīrs, vārdā Hananja, un viņa sieva Safīra bija pārdevuši savu mantu; 2 ar sievas ziņu Hananja piesavinājās daļu no pārdotā vērtības sev, bet pārējo atnesa un nolika pie apustuļu kājām. 3 Tad Pēteris sacīja: “Hananja, kādēļ sātans ir piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un piesavinājies daļu no zemes gabala vērtības? 4 Vai gan tas nebija tavs, pirms tu to pārdevi, un, kad tu to pārdevi, vai nauda nepalika tavā ziņā? Kā gan tu ieņēmi sirdī tādu nelietību? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.” 5 Šos vārdus dzirdējis, Hananja nokrita un izlaida garu. Visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes. 6 Tad pienāca jaunekļi, ietina viņu un, iznesuši ārā, apglabāja. 7 Trīs stundas vēlāk ienāca arī viņa sieva, nezinādama, kas noticis. 8 Pēteris viņai jautāja: “Saki man, vai par tik vien jūs pārdevāt zemes gabalu?” Viņa atbildēja: “Jā, par tik.” 9 Bet Pēteris sacīja viņai: “Kā jūs tā abi vienojāties izaicināt Kunga Garu? Redzi, pie durvīm jau ir to soļi, kas apglabāja tavu vīru, un viņi iznesīs arī tevi.” 10 Tūdaļ viņa nokrita pie tā kājām un izlaida garu. Jaunekļi ienākuši atrada viņu mirušu. Tie iznesa viņu ārā un apglabāja blakus viņas vīram. 11 Un lielas bailes nāca pār visu draudzi un ikvienu, kas to dzirdēja.
Zīmes un brīnumi
12 Caur apustuļu rokām tautā notika zīmes un daudz brīnumu. Viņi visi vienprātībā bija kopā Sālamana kolonādē. 13 Neviens cits neuzdrīkstējās viņiem piebiedroties, bet tauta viņus slavēja. 14 Aizvien vairāk to, kas ticēja, piepulcējās Kunga draudzei – daudz vīru un sievu. 15 Pat slimos iznesa uz ielām un lika uz gultām un nestuvēm, lai, Pēterim garām ejot, kaut tikai viņa ēna skartu kādu no tiem. 16 Sanāca arī daudzi no Jeruzālemes apkārtnes ciemiem, nesdami slimus un nešķīstu garu apsēstus, un tie visi tika dziedināti.
Apustuļu vajāšanas
17 Tad augsto priesteri un visus, kas bija ar viņu saduķeju kopībā, pārņēma skaudība. 18 Viņi lika apcietināt apustuļus un iemest viņus pilsētas cietumā. 19 Bet naktī Kunga eņģelis atvēra cietuma durvis un, viņus ārā izvedis, sacīja: 20 “Ejiet, nostājieties templī un vēstiet tautai visus šīs dzīvības vārdus.” 21 To dzirdējuši, viņi rīta agrumā aizgāja uz templi un mācīja. Kad ieradās augstais priesteris ar saviem pavadoņiem, viņš sasauca sinedriju un visus Israēla vecajos un aizsūtīja uz cietumu atvest apcietinātos. 22 Bet sargi, ieradušies cietumā, viņus tur neatrada un atgriezušies ziņoja: 23 “Mēs atradām cietumu pilnīgi droši aizslēgtu un cietumsargus stāvam pie durvīm; tās atvēruši, iekšā nevienu neatradām.” 24 Kad tempļa sardzes priekšnieks un virspriesteri šos vārdus dzirdēja, viņi bija nesaprašanā, kas tad ir noticis. 25 Tad kāds atnācējs viņiem pavēstīja: “Tie vīri, kurus jūs ielikāt cietumā, redzi, stāv templī un māca tautu.” 26 Tempļa sardzes priekšnieks ar sargiem aizgāja, lai viņus atvestu, bet ne ar varu, jo baidījās no tautas, ka tos nenomētā akmeņiem. 27 Atveduši tie nostādīja viņus sinedrija priekšā, un augstais priesteris viņus pratināja: 28 “Vai tad mēs jums stingri nepavēlējām nemācīt šajā vārdā? Bet jūs, redzi, esat piepildījuši Jeruzālemi ar savu mācību, un jūs gribat, lai šī Cilvēka asinis nāk pār mums.” 29 Atbildot Pēteris un apustuļi sacīja: “Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem. 30 Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, ko jūs nonāvējāt, pakārdami pie krusta koka. 31 Dievs ar savu labo roku viņu ir paaugstinājis par Valdnieku un Glābēju, lai Israēlam dotu atgriešanos un grēku piedošanu. 32 To apliecinām mēs un arī Svētais Gars, ko Dievs ir devis tiem, kas viņu paklausa.” 33 Dzirdētais tos satracināja, un tie gribēja viņus nogalināt. 34 Tad sinedrijā piecēlās kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā cienīts bauslības mācītājs, un pavēlēja izvest šos cilvēkus uz brīdi ārā. 35 Viņš teica: “Israēlieši, apdomājiet labi, pirms jūs ko darāt ar šiem cilvēkiem. 36 Jo vēl pirms kāda laika sacēlās Teuds, uzdodamies par nezin ko. Viņam pieslējās ap četri simti vīru; bet, kad viņu nogalināja, visi, kas viņam ticēja, izklīda, un iznākumā nekā nebija. 37 Pēc šī sadumpojās galilejietis Jūda tautas skaitīšanas dienās un sacēla tautu sev līdzi; arī tas gāja bojā, un visi viņa piekritēji tika izklīdināti. 38 Un tagad, es jums saku, atstājieties no šiem cilvēkiem un atlaidiet viņus. Ja šis viņu nolūks vai darbs nāk no cilvēkiem, tas izjuks. 39 Bet, ja tas ir no Dieva, jūs nespēsiet viņus apturēt. Ka tik jūs nekļūstat par Dieva apkarotājiem.” Un tie viņu paklausīja. 40 Viņi pasauca apustuļus, tos šaustīja un, piekodinājuši Jēzus vārdā vairs nerunāt, atlaida. 41 Viņi aizgāja no sinedrija priecīgi, jo bija atzīti par cienīgiem ciest negodu viņa vārda dēļ. 42 Dienu no dienas viņi nemitīgi mācīja un sludināja Kristu Jēzu gan templī, gan mājās.
Hananja un Safīra
1 Bet kāds vīrs, vārdā Hananja, un viņa sieva Safīra bija pārdevuši savu mantu; 2 ar sievas ziņu Hananja piesavinājās daļu no pārdotā vērtības sev, bet pārējo atnesa un nolika pie apustuļu kājām. 3 Tad Pēteris sacīja: “Hananja, kādēļ sātans ir piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un piesavinājies daļu no zemes gabala vērtības? 4 Vai gan tas nebija tavs, pirms tu to pārdevi, un, kad tu to pārdevi, vai nauda nepalika tavā ziņā? Kā gan tu ieņēmi sirdī tādu nelietību? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.” 5 Šos vārdus dzirdējis, Hananja nokrita un izlaida garu. Visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes. 6 Tad pienāca jaunekļi, ietina viņu un, iznesuši ārā, apglabāja. 7 Trīs stundas vēlāk ienāca arī viņa sieva, nezinādama, kas noticis. 8 Pēteris viņai jautāja: “Saki man, vai par tik vien jūs pārdevāt zemes gabalu?” Viņa atbildēja: “Jā, par tik.” 9 Bet Pēteris sacīja viņai: “Kā jūs tā abi vienojāties izaicināt Kunga Garu? Redzi, pie durvīm jau ir to soļi, kas apglabāja tavu vīru, un viņi iznesīs arī tevi.” 10 Tūdaļ viņa nokrita pie tā kājām un izlaida garu. Jaunekļi ienākuši atrada viņu mirušu. Tie iznesa viņu ārā un apglabāja blakus viņas vīram. 11 Un lielas bailes nāca pār visu draudzi un ikvienu, kas to dzirdēja.
Zīmes un brīnumi
12 Caur apustuļu rokām tautā notika zīmes un daudz brīnumu. Viņi visi vienprātībā bija kopā Sālamana kolonādē. 13 Neviens cits neuzdrīkstējās viņiem piebiedroties, bet tauta viņus slavēja. 14 Aizvien vairāk to, kas ticēja, piepulcējās Kunga draudzei – daudz vīru un sievu. 15 Pat slimos iznesa uz ielām un lika uz gultām un nestuvēm, lai, Pēterim garām ejot, kaut tikai viņa ēna skartu kādu no tiem. 16 Sanāca arī daudzi no Jeruzālemes apkārtnes ciemiem, nesdami slimus un nešķīstu garu apsēstus, un tie visi tika dziedināti.
Apustuļu vajāšanas
17 Tad augsto priesteri un visus, kas bija ar viņu saduķeju kopībā, pārņēma skaudība. 18 Viņi lika apcietināt apustuļus un iemest viņus pilsētas cietumā. 19 Bet naktī Kunga eņģelis atvēra cietuma durvis un, viņus ārā izvedis, sacīja: 20 “Ejiet, nostājieties templī un vēstiet tautai visus šīs dzīvības vārdus.” 21 To dzirdējuši, viņi rīta agrumā aizgāja uz templi un mācīja. Kad ieradās augstais priesteris ar saviem pavadoņiem, viņš sasauca sinedriju un visus Israēla vecajos un aizsūtīja uz cietumu atvest apcietinātos. 22 Bet sargi, ieradušies cietumā, viņus tur neatrada un atgriezušies ziņoja: 23 “Mēs atradām cietumu pilnīgi droši aizslēgtu un cietumsargus stāvam pie durvīm; tās atvēruši, iekšā nevienu neatradām.” 24 Kad tempļa sardzes priekšnieks un virspriesteri šos vārdus dzirdēja, viņi bija nesaprašanā, kas tad ir noticis. 25 Tad kāds atnācējs viņiem pavēstīja: “Tie vīri, kurus jūs ielikāt cietumā, redzi, stāv templī un māca tautu.” 26 Tempļa sardzes priekšnieks ar sargiem aizgāja, lai viņus atvestu, bet ne ar varu, jo baidījās no tautas, ka tos nenomētā akmeņiem. 27 Atveduši tie nostādīja viņus sinedrija priekšā, un augstais priesteris viņus pratināja: 28 “Vai tad mēs jums stingri nepavēlējām nemācīt šajā vārdā? Bet jūs, redzi, esat piepildījuši Jeruzālemi ar savu mācību, un jūs gribat, lai šī Cilvēka asinis nāk pār mums.” 29 Atbildot Pēteris un apustuļi sacīja: “Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem. 30 Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, ko jūs nonāvējāt, pakārdami pie krusta koka. 31 Dievs ar savu labo roku viņu ir paaugstinājis par Valdnieku un Glābēju, lai Israēlam dotu atgriešanos un grēku piedošanu. 32 To apliecinām mēs un arī Svētais Gars, ko Dievs ir devis tiem, kas viņu paklausa.” 33 Dzirdētais tos satracināja, un tie gribēja viņus nogalināt. 34 Tad sinedrijā piecēlās kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā cienīts bauslības mācītājs, un pavēlēja izvest šos cilvēkus uz brīdi ārā. 35 Viņš teica: “Israēlieši, apdomājiet labi, pirms jūs ko darāt ar šiem cilvēkiem. 36 Jo vēl pirms kāda laika sacēlās Teuds, uzdodamies par nezin ko. Viņam pieslējās ap četri simti vīru; bet, kad viņu nogalināja, visi, kas viņam ticēja, izklīda, un iznākumā nekā nebija. 37 Pēc šī sadumpojās galilejietis Jūda tautas skaitīšanas dienās un sacēla tautu sev līdzi; arī tas gāja bojā, un visi viņa piekritēji tika izklīdināti. 38 Un tagad, es jums saku, atstājieties no šiem cilvēkiem un atlaidiet viņus. Ja šis viņu nolūks vai darbs nāk no cilvēkiem, tas izjuks. 39 Bet, ja tas ir no Dieva, jūs nespēsiet viņus apturēt. Ka tik jūs nekļūstat par Dieva apkarotājiem.” Un tie viņu paklausīja. 40 Viņi pasauca apustuļus, tos šaustīja un, piekodinājuši Jēzus vārdā vairs nerunāt, atlaida. 41 Viņi aizgāja no sinedrija priecīgi, jo bija atzīti par cienīgiem ciest negodu viņa vārda dēļ. 42 Dienu no dienas viņi nemitīgi mācīja un sludināja Kristu Jēzu gan templī, gan mājās.
