Elāzāra mocības
1 Tirāns Antiohs sēdēja priekšā kopā ar saviem padomdevējiem kādā augstākā vietā, apkārt ielokā bija sastājušies karavīri pilnā bruņojumā. 2 Viņš lika savai sardzei sagrābt jūdus un pa vienam vilkt šeit priekšā, un piespiest viņus ēst cūkgaļu un elkdieviem upurējamo dzīvnieku gaļu. 3 Tos, kas negribēja baudīt nešķīsto ēdienu, viņš lika saplosīt uz moku rata. 4 Sagūstīti bija daudzi. Viens no viņiem, vārdā Elāzārs, bija pirmais, kas tika vests tirāna priekšā. Viņš bija no priesteru dzimtas, audzināts bauslības garā un, būdams jau krietni gados, daudziem tiem, kas bija ap tirānu, sava vecuma dēļ labi zināms.
5 Viņu ieraudzījis, Antiohs teica: 6 “Sirmgalvi, pirms sāku tevi spīdzināt, es tev tomēr dotu padomu ēst cūkgaļu, lai tu tiktu glābts. 7 Man ir kauns tava vecuma un sirmās galvas priekšā. Lai gan tu esi sirms jau tik ilgu laiku, man šķiet, ka tu neesi gudrs, turēdamies pie jūdu dievticības paražām. 8 Kādēļ gan jūs šī dzīvnieka gaļas ēšanu nicināt, ja daba mums to vēlīgi ir devusi? 9 Ir taču nesaprātīgi nebaudīt to, kas ir patīkams un nav apkaunojošs, un ir netaisnīgi novērsties no tiem patīkamiem labumiem, ko dod daba. 10 Bet tu, man šķiet, rīkosies vēl nesaprātīgāk, ja turēsies pie tukšiem uzskatiem par to, kas ir patiess, un vēl noniecināsi mani pats sev par sodu. 11 Vai tu nepamodīsies no tās jūsu tukšvārdīgās filozofijas un nepatrieksi savu nenopietno spriedelēšanu un vai, atguvis saprašanu, kas ir tava vecuma cienīga, nesāksi filozofēt par to, kas ir patiesi derīgs? 12 Vai, izrādīdams man godu par cilvēkmīlestības pilno ieteikumu, tu neapžēlosies par savu vecumu? 13 Apdomā, ja vien ir kāds spēks, kas pārrauga jūsu dievticību, tev tiks piedota bauslības neievērošana, kas notikusi piespiedu neizbēgamības dēļ.”
14 Kad nu tirāns tā bija izteicis savu mudinājumu ēst gaļu, vārdu lūdza Elāzārs. 15 Saņēmis atļauju runāt, viņš sāka savu runu: 16 “Mēs, Antioh, vadot dzīvi, pakļaujamies Dieva bauslībai un uzskatām, ka neviena nepieciešamība nav spēcīgāka par mūsu paklausību bauslībai. 17 Tādēļ mēs uzskatām par pareizu nepārkāpt bauslību nekādā veidā. 18 Un, ja arī mūsu bauslība pēc patiesības nebūtu dievišķa, kā tu to uzskati, tomēr mēs to atzīstam par dievišķu, un tādēļ mums nav iespējams atņemt mūsu dievbijības slavu. 19 Neuzskati, ka tā mums ir niecīga apgrēcība – ēst neatļautos gaļas ēdienus, 20 jo grēkiem mazās un lielās lietās ir vienāds spēks, 21 tādēļ ka abos gadījumos ir pārkāpta bauslība. 22 Tu izsmej mūsu filozofiju, it kā mēs, pēc tās dzīvodami, nedzīvotu prātīgi. 23 Bet tā māca mums saprātīgu savaldību, tā ka spējam valdīt pār visām baudām un iekāri, un tā māca vingrināt drosmi, lai mēs labprātīgi panesam visas grūtības, 24 tā māca mums taisnīgumu, tā ka pret visiem izturamies vienlīdzīgi, un tā māca dievbijību, lai mēs godībā godātu vienīgo esošo Dievu. 25 Tādēļ mēs neēdam mums neatļautos gaļas ēdienus. Mēs ticam, ka Dievs ir šo bauslību iedibinājis, un mēs zinām, ka pasaules Radītājs ir mums labvēlīgs bauslības devējs. 26 Viņš licis mums ēst to, kas ir visvairāk piemērots mūsu dzīvībai, bet aizliedzis baudīt tādus gaļas ēdienus, kas ir pilnīgi pretējs tam. 27 Tirāniska rīcība ir ne tikai piespiest mūs pārkāpt bauslību, bet arī, liekot mums ēst gaļu, kas mums ir pretīgi, smieties par mums. 28 Bet tev nekādi neizdosies pasmieties par mani. 29 Es nenodošu senču svētos zvērestus, ar kuriem tie apliecināja turēšanos pie bauslības, 30 arī tad ne, ja tu man izdursi acis un dedzināsi manas iekšas. 31 Es neesmu nedz tik vecs, nedz gļēvs, lai dievbijības labā nespētu savu prātu saglabāt jaunu. 32 Tādēļ sagatavo savus moku ratus un jo spēcīgāk uzpūt uguns liesmu! 33 Es neraudu par savu vecumu tik ļoti, lai atļautos pārkāpt tēvutēvu bauslību. 34 Tu, bauslība, kas mani esi audzinājusi, es tevi nepievilšu, un tu, mans savaldības spēks, es tevi nepiekrāpšu, 35 un tevi, prāts, kas esi gudrības mīlētājs, es neapkaunošu, un arī tevi, godājamais priestera amats un bauslības zināšana, es neaizliegšu. 36 Un tu neapgānīsi manu cienījamo sirmgalvja muti un manu dzīvi, kas nodzīvota pēc bauslības. 37 Pie mūsu tēviem es nonākšu šķīsts, jo esmu bezbailīgs tavā priekšā līdz pat neizbēgamās nāves brīdim. 38 Savā bezgodībā tu vari būt tirāns, bet tu nevari būt kungs pār manu dievbijīgo prātu nedz ar savām runām, nedz darbiem.”
Elāzāra mocības
1 Tirāns Antiohs sēdēja priekšā kopā ar saviem padomdevējiem kādā augstākā vietā, apkārt ielokā bija sastājušies karavīri pilnā bruņojumā. 2 Viņš lika savai sardzei sagrābt jūdus un pa vienam vilkt šeit priekšā, un piespiest viņus ēst cūkgaļu un elkdieviem upurējamo dzīvnieku gaļu. 3 Tos, kas negribēja baudīt nešķīsto ēdienu, viņš lika saplosīt uz moku rata. 4 Sagūstīti bija daudzi. Viens no viņiem, vārdā Elāzārs, bija pirmais, kas tika vests tirāna priekšā. Viņš bija no priesteru dzimtas, audzināts bauslības garā un, būdams jau krietni gados, daudziem tiem, kas bija ap tirānu, sava vecuma dēļ labi zināms.
5 Viņu ieraudzījis, Antiohs teica: 6 “Sirmgalvi, pirms sāku tevi spīdzināt, es tev tomēr dotu padomu ēst cūkgaļu, lai tu tiktu glābts. 7 Man ir kauns tava vecuma un sirmās galvas priekšā. Lai gan tu esi sirms jau tik ilgu laiku, man šķiet, ka tu neesi gudrs, turēdamies pie jūdu dievticības paražām. 8 Kādēļ gan jūs šī dzīvnieka gaļas ēšanu nicināt, ja daba mums to vēlīgi ir devusi? 9 Ir taču nesaprātīgi nebaudīt to, kas ir patīkams un nav apkaunojošs, un ir netaisnīgi novērsties no tiem patīkamiem labumiem, ko dod daba. 10 Bet tu, man šķiet, rīkosies vēl nesaprātīgāk, ja turēsies pie tukšiem uzskatiem par to, kas ir patiess, un vēl noniecināsi mani pats sev par sodu. 11 Vai tu nepamodīsies no tās jūsu tukšvārdīgās filozofijas un nepatrieksi savu nenopietno spriedelēšanu un vai, atguvis saprašanu, kas ir tava vecuma cienīga, nesāksi filozofēt par to, kas ir patiesi derīgs? 12 Vai, izrādīdams man godu par cilvēkmīlestības pilno ieteikumu, tu neapžēlosies par savu vecumu? 13 Apdomā, ja vien ir kāds spēks, kas pārrauga jūsu dievticību, tev tiks piedota bauslības neievērošana, kas notikusi piespiedu neizbēgamības dēļ.”
14 Kad nu tirāns tā bija izteicis savu mudinājumu ēst gaļu, vārdu lūdza Elāzārs. 15 Saņēmis atļauju runāt, viņš sāka savu runu: 16 “Mēs, Antioh, vadot dzīvi, pakļaujamies Dieva bauslībai un uzskatām, ka neviena nepieciešamība nav spēcīgāka par mūsu paklausību bauslībai. 17 Tādēļ mēs uzskatām par pareizu nepārkāpt bauslību nekādā veidā. 18 Un, ja arī mūsu bauslība pēc patiesības nebūtu dievišķa, kā tu to uzskati, tomēr mēs to atzīstam par dievišķu, un tādēļ mums nav iespējams atņemt mūsu dievbijības slavu. 19 Neuzskati, ka tā mums ir niecīga apgrēcība – ēst neatļautos gaļas ēdienus, 20 jo grēkiem mazās un lielās lietās ir vienāds spēks, 21 tādēļ ka abos gadījumos ir pārkāpta bauslība. 22 Tu izsmej mūsu filozofiju, it kā mēs, pēc tās dzīvodami, nedzīvotu prātīgi. 23 Bet tā māca mums saprātīgu savaldību, tā ka spējam valdīt pār visām baudām un iekāri, un tā māca vingrināt drosmi, lai mēs labprātīgi panesam visas grūtības, 24 tā māca mums taisnīgumu, tā ka pret visiem izturamies vienlīdzīgi, un tā māca dievbijību, lai mēs godībā godātu vienīgo esošo Dievu. 25 Tādēļ mēs neēdam mums neatļautos gaļas ēdienus. Mēs ticam, ka Dievs ir šo bauslību iedibinājis, un mēs zinām, ka pasaules Radītājs ir mums labvēlīgs bauslības devējs. 26 Viņš licis mums ēst to, kas ir visvairāk piemērots mūsu dzīvībai, bet aizliedzis baudīt tādus gaļas ēdienus, kas ir pilnīgi pretējs tam. 27 Tirāniska rīcība ir ne tikai piespiest mūs pārkāpt bauslību, bet arī, liekot mums ēst gaļu, kas mums ir pretīgi, smieties par mums. 28 Bet tev nekādi neizdosies pasmieties par mani. 29 Es nenodošu senču svētos zvērestus, ar kuriem tie apliecināja turēšanos pie bauslības, 30 arī tad ne, ja tu man izdursi acis un dedzināsi manas iekšas. 31 Es neesmu nedz tik vecs, nedz gļēvs, lai dievbijības labā nespētu savu prātu saglabāt jaunu. 32 Tādēļ sagatavo savus moku ratus un jo spēcīgāk uzpūt uguns liesmu! 33 Es neraudu par savu vecumu tik ļoti, lai atļautos pārkāpt tēvutēvu bauslību. 34 Tu, bauslība, kas mani esi audzinājusi, es tevi nepievilšu, un tu, mans savaldības spēks, es tevi nepiekrāpšu, 35 un tevi, prāts, kas esi gudrības mīlētājs, es neapkaunošu, un arī tevi, godājamais priestera amats un bauslības zināšana, es neaizliegšu. 36 Un tu neapgānīsi manu cienījamo sirmgalvja muti un manu dzīvi, kas nodzīvota pēc bauslības. 37 Pie mūsu tēviem es nonākšu šķīsts, jo esmu bezbailīgs tavā priekšā līdz pat neizbēgamās nāves brīdim. 38 Savā bezgodībā tu vari būt tirāns, bet tu nevari būt kungs pār manu dievbijīgo prātu nedz ar savām runām, nedz darbiem.”
