1 Daži sargi stāstīja, ka tad, kad viņi grasījušies arī māti sagūstīt un sodīt ar nāvi, viņa pati metusies ugunī, lai neviens nevarētu viņai pieskarties.
Mātes slavinājums
2 Ak, māte, tu, kas kopā ar saviem dēliem sagrāvi tirāna varmācīgo varu, atņēmi spēku viņa ļaunajiem nodomiem un pierādīji ticības cildenumu! 3 Tu biji kā jumts, kas droši nostiprināts uz kolonnām – saviem bērniem – un nesatricināmi panesi mocību zemestrīci. 4 Esi droša, māte, tava svētā dvēsele lai nešaubīgā ticībā paļaujas uz Dievu! 5 Mēness ar zvaigznēm tik lepni nemirdz pie debesīm kā tu, savus zvaigznēm līdzīgos septiņus bērnus vadīdama pa gaismas ceļu pretim godbijībai, līdz ar viņiem mirdzi pie debesīm, stāvēdama goda vietā Dieva priekšā, 6 jo tavi bērni bija radīti kā tēva Ābrahāma pēcteči.
7 Ja mums būtu iespējams kā gleznā attēlot vēstījumu par tavu dievbijību, vai gan skatītāji nenodrebētu, skatīdami, kā septiņu bērnu mātei jāiztur savu bērnu nomocīšana visdažādākajās spīdzināšanās līdz nāvei dievbijības dēļ? 8 Par atgādinājumu tiem, kas nāks no mūsu tautas, būtu derīgi uzrakstīt uz viņu kapa šādus vārdus: 9 “Šeit apglabāti sirmgalvis priesteris, sirmgalve un septiņi bērni, kuru nāvē vainojams tirāns, kas gribēja varmācīgi iznīdēt jūdu dzīves iekārtojumu; 10 viņi, paļaudamies uz Dievu, atriebās par savu cilti un izturēja mocības līdz nāvei.”
11 Tā patiešām bija dievišķa cīņa, ko viņi izcīnīja. 12 Balvas devējs bija krietnums, kas pārbaudīja viņu izturību, uzvaras balva bija neiznīcība mūžīgajā dzīvē. 13 Elāzārs bija pirmais cīnītājs, septiņu bērnu māte bija cīņas līdzdalībniece, bērni – cīnītāji. 14 Tirāns bija pretinieks, pasaule un cilvēki – skatītāji. 15 Uzvarēja dievbijība un savus cīnītājus apbalvoja ar uzvaras vainagu. 16 Kurš gan neapbrīnoja šos cīnītājus, kas iestājās par Dieva iedibinātajiem likumiem? Kurš nebija pārsteigts par viņiem?
17 Arī pats tirāns un visi viņa padomdevēji apbrīnoja viņu izturību, 18 kuras dēļ viņi tagad stāv blakus Dieva tronim un vada svētlaimīgu dzīvi mūžībā. 19 Jo Mozus saka: “Visi, kas ir svēti, ir zem tavām rokām.” 20 Tā arī viņi tiek godāti, jo kļuvuši svēti, apliecinot Dievam godu, un gods viņiem tiek izrādīts arī par to, ka, pateicoties viņiem, ienaidnieki neguva uzvaru pār mūsu tautu, 21 ka tirāns saņēma sodu un dzimtā zeme tika attīrīta. Viņi bija it kā izpirkšanas maksa par tautas grēkiem. 22 Caur šo dievbijīgo asinīm un viņu nāvi kā grēku izpirkšanu dievišķā providence, kas iepriekš Israēlam bija uzsūtījusi daudz ļauna, to atkal izglāba. 23 Bet tirāns Antiohs, redzēdams viņu krietno drosmi un izturību mocībās, pasludināja saviem karavīriem viņus par izturības paraugu 24 un panāca, ka tie kļūst drosmīgi un vīrišķīgi gan kājnieku kaujās, gan aplenkšanā. Tā viņš sagrāva un uzvarēja visus savus ienaidniekus.
1 Daži sargi stāstīja, ka tad, kad viņi grasījušies arī māti sagūstīt un sodīt ar nāvi, viņa pati metusies ugunī, lai neviens nevarētu viņai pieskarties.
Mātes slavinājums
2 Ak, māte, tu, kas kopā ar saviem dēliem sagrāvi tirāna varmācīgo varu, atņēmi spēku viņa ļaunajiem nodomiem un pierādīji ticības cildenumu! 3 Tu biji kā jumts, kas droši nostiprināts uz kolonnām – saviem bērniem – un nesatricināmi panesi mocību zemestrīci. 4 Esi droša, māte, tava svētā dvēsele lai nešaubīgā ticībā paļaujas uz Dievu! 5 Mēness ar zvaigznēm tik lepni nemirdz pie debesīm kā tu, savus zvaigznēm līdzīgos septiņus bērnus vadīdama pa gaismas ceļu pretim godbijībai, līdz ar viņiem mirdzi pie debesīm, stāvēdama goda vietā Dieva priekšā, 6 jo tavi bērni bija radīti kā tēva Ābrahāma pēcteči.
7 Ja mums būtu iespējams kā gleznā attēlot vēstījumu par tavu dievbijību, vai gan skatītāji nenodrebētu, skatīdami, kā septiņu bērnu mātei jāiztur savu bērnu nomocīšana visdažādākajās spīdzināšanās līdz nāvei dievbijības dēļ? 8 Par atgādinājumu tiem, kas nāks no mūsu tautas, būtu derīgi uzrakstīt uz viņu kapa šādus vārdus: 9 “Šeit apglabāti sirmgalvis priesteris, sirmgalve un septiņi bērni, kuru nāvē vainojams tirāns, kas gribēja varmācīgi iznīdēt jūdu dzīves iekārtojumu; 10 viņi, paļaudamies uz Dievu, atriebās par savu cilti un izturēja mocības līdz nāvei.”
11 Tā patiešām bija dievišķa cīņa, ko viņi izcīnīja. 12 Balvas devējs bija krietnums, kas pārbaudīja viņu izturību, uzvaras balva bija neiznīcība mūžīgajā dzīvē. 13 Elāzārs bija pirmais cīnītājs, septiņu bērnu māte bija cīņas līdzdalībniece, bērni – cīnītāji. 14 Tirāns bija pretinieks, pasaule un cilvēki – skatītāji. 15 Uzvarēja dievbijība un savus cīnītājus apbalvoja ar uzvaras vainagu. 16 Kurš gan neapbrīnoja šos cīnītājus, kas iestājās par Dieva iedibinātajiem likumiem? Kurš nebija pārsteigts par viņiem?
17 Arī pats tirāns un visi viņa padomdevēji apbrīnoja viņu izturību, 18 kuras dēļ viņi tagad stāv blakus Dieva tronim un vada svētlaimīgu dzīvi mūžībā. 19 Jo Mozus saka: “Visi, kas ir svēti, ir zem tavām rokām.” 20 Tā arī viņi tiek godāti, jo kļuvuši svēti, apliecinot Dievam godu, un gods viņiem tiek izrādīts arī par to, ka, pateicoties viņiem, ienaidnieki neguva uzvaru pār mūsu tautu, 21 ka tirāns saņēma sodu un dzimtā zeme tika attīrīta. Viņi bija it kā izpirkšanas maksa par tautas grēkiem. 22 Caur šo dievbijīgo asinīm un viņu nāvi kā grēku izpirkšanu dievišķā providence, kas iepriekš Israēlam bija uzsūtījusi daudz ļauna, to atkal izglāba. 23 Bet tirāns Antiohs, redzēdams viņu krietno drosmi un izturību mocībās, pasludināja saviem karavīriem viņus par izturības paraugu 24 un panāca, ka tie kļūst drosmīgi un vīrišķīgi gan kājnieku kaujās, gan aplenkšanā. Tā viņš sagrāva un uzvarēja visus savus ienaidniekus.
