1 Ak, šo bērnu prāts, kas biji kā tirāns pār kaislībām! Ak, dievbijība, kas mātei biji vairāk vēlama nekā bērni! 2 Kad mātei bija divas iespējas – vai nu saglabāt dievbijību, vai uz laiku izglābt bērnus, paļaujoties ķēniņa solījumiem, – 3 viņa ar lielāku mīlestību pieķērās dievbijībai, kas izglābj mūžīgai dzīvošanai pēc Dieva apsolījuma. 4 Kādiem vārdiem lai es izsaku vecāku mīlestības jūtas pret bērniem? Bērna raksturā mēs iezīmējam apbrīnojamu dvēseles un ārējā izskata līdzību, jo sevišķi tas attiecas uz mātēm, jo tās, sāpēs dzemdējušas, ir vairāk līdzjūtīgas nekā tēvi. 5 Tā kā mātes ir vājākas un ir daudz dzemdējušas, viņu mīlestība pret bērniem ir lielāka. 6 Vairāk nekā citas mātes savus bērnus mīlēja šo septiņu bērnu māte, jo septiņkārtīga grūtniecība viņā dabiski ieaudzēja mīlestību pret bērniem. 7 Ikreiz ciezdama dzemdību sāpes, viņa neizbēgami iemantoja šo spēju būt līdzcietīgai. 8 Un tomēr aiz bijības pret Dievu viņa nonicināja iespēju uz neilgu laiku izglābt bērnus. 9 Taču daudz lielāku mīlestību pret saviem dēliem viņa juta viņu krietnuma dēļ un tādēļ, ka viņi bija paklausīgi bauslībai. 10 Viņi bija taisnīgi, saprātīgi, drosmīgi, cēli un tik ļoti mīlēja cits citu un māti, ka paklausīja tai un nosargāja bauslības likumus līdz pat nāvei. 11 Lai gan ir tik daudz apstākļu, kas māti bērnu mīlestībā rosina uz līdzjūtību, ne reizi daudzās un dažādās mocības nespēja grozīt viņas prātu. 12 Taisni otrādi, šī māte mudināja gan katru bērnu atsevišķi, gan visus kopā pieņemt nāvi dievbijības dēļ. 13 Ak, svētā daba, vecāku mīlestības jūtas pret bērniem un pieķeršanās tiem, bērnu izauklēšana un neremdināmās ciešanas, kas jāpārdzīvo mātēm! 14 Redzēdama, kā pa vienam tiek mocīts un dedzināts katrs viņas bērns, šī māte neatkāpās no savas dievbijības. 15 Viņa redzēja, kā bērnu miesas sadeg ugunīs, kā roku un kāju pirksti tiek izmētāti pa zemi un kā galvas āda līdz pat zodam pārvēršas par masku. 16 Ak, māte, tu, kas tajā brīdī tiki pārbaudīta ar daudz smagākām ciešanām nekā toreiz dzemdību sāpēs! 17 Tu, vienīgā sieviete, kas dzemdējusi tādu dievbijības pilnību! 18 Tevi nesatricināja pirmdzimtā pēdējais elpas vilciens, nedz arī otrais dēls, kas mokās vērsa savus skatienus uz tevi, nelaimīgo, nedz trešais, izdvašodams savu dzīvību. 19 Tu ne reizi nevaimanāji, kad raudzījies savu dēlu mokās izvalbītajās acīs un nāsīs, kas liecināja par nāves tuvošanos. 20 Redzēdama, kā viena bērna miesas tiek dedzinātas uz otra bērna miesām, kā nocirstās rokas un norautās galvas āda tiek mesta cita uz citas un līķi sakrauti kaudzē cits uz cita, un redzēdama, cik daudz ļaužu šajā vietā noskatās tavu bērnu mocībās, tu nesāki raudāt. 21 Nedz sirēnu, nedz gulbju dziesmas tā nevilina klausītājus kā bērnu balsis, kas mokās sauc māti. 22 Cik briesmīgi un cik daudz bija moku ratu un dedzināšanas rīku, ar kuriem spīdzināto dēlu māte toreiz tika spīdzināta! 23 Bet dievbijīgais prāts, kas viņas sirdi ciešanās padarīja vīrišķīgu, deva spēku tajā brīdī atteikties no mīlestības pret bērniem. 24 Lai gan viņa redzēja visu savu septiņu bērnu bojāeju un daudzās un dažādās spīdzināšanas, viņa to visu pārvarēja, ticībā paļaudamās uz Dievu. 25 Kad viņai gluži kā padomē bija jāizvēlas, par ko atdot savu balsi, un kad viņa redzēja savā dvēselē ietekmīgus padomdevējus – dabu, dzimtu, mīlestību pret bērniem un moku rīkus pret bērniem –, 26 tad, pastāvot divām iespējām balsot vai nu par bērnu nāvi, vai par viņu glābšanu, 27 viņa neizvēlējās balsot par savu septiņu dēlu glābšanu uz īsu laiku, 28 bet, paturējusi atmiņā dievbijīgā Ābrahāma izturību, viņa balsoja kā Ābrahāma meita. 29 Ak, tautas māte, bauslības taisnīgā atriebēja un dievbijības aizstāve, tu savā iekšējā cīņā esi uzvaras balvas ieguvēja. 30 Savā stiprumā tu esi varenāka par vīriešu dzimumu un izturībā vīrišķīgāka par vīriem. 31 Tāpat kā Noas šķirsts, pasaules grēku plūdos nesdams pasauli, spēja izturēt bangas, 32 tā arī tu, kad no visām pusēm virsū šļācās ciešanu bangas un pūta spēcīgi vēji, kā bauslības sargs, turēdamās drosmīgi savu dēlu ciešanās, tu, aizstāvot dievbijību, izturēji visas negaisa brāzmas.
1 Ak, šo bērnu prāts, kas biji kā tirāns pār kaislībām! Ak, dievbijība, kas mātei biji vairāk vēlama nekā bērni! 2 Kad mātei bija divas iespējas – vai nu saglabāt dievbijību, vai uz laiku izglābt bērnus, paļaujoties ķēniņa solījumiem, – 3 viņa ar lielāku mīlestību pieķērās dievbijībai, kas izglābj mūžīgai dzīvošanai pēc Dieva apsolījuma. 4 Kādiem vārdiem lai es izsaku vecāku mīlestības jūtas pret bērniem? Bērna raksturā mēs iezīmējam apbrīnojamu dvēseles un ārējā izskata līdzību, jo sevišķi tas attiecas uz mātēm, jo tās, sāpēs dzemdējušas, ir vairāk līdzjūtīgas nekā tēvi. 5 Tā kā mātes ir vājākas un ir daudz dzemdējušas, viņu mīlestība pret bērniem ir lielāka. 6 Vairāk nekā citas mātes savus bērnus mīlēja šo septiņu bērnu māte, jo septiņkārtīga grūtniecība viņā dabiski ieaudzēja mīlestību pret bērniem. 7 Ikreiz ciezdama dzemdību sāpes, viņa neizbēgami iemantoja šo spēju būt līdzcietīgai. 8 Un tomēr aiz bijības pret Dievu viņa nonicināja iespēju uz neilgu laiku izglābt bērnus. 9 Taču daudz lielāku mīlestību pret saviem dēliem viņa juta viņu krietnuma dēļ un tādēļ, ka viņi bija paklausīgi bauslībai. 10 Viņi bija taisnīgi, saprātīgi, drosmīgi, cēli un tik ļoti mīlēja cits citu un māti, ka paklausīja tai un nosargāja bauslības likumus līdz pat nāvei. 11 Lai gan ir tik daudz apstākļu, kas māti bērnu mīlestībā rosina uz līdzjūtību, ne reizi daudzās un dažādās mocības nespēja grozīt viņas prātu. 12 Taisni otrādi, šī māte mudināja gan katru bērnu atsevišķi, gan visus kopā pieņemt nāvi dievbijības dēļ. 13 Ak, svētā daba, vecāku mīlestības jūtas pret bērniem un pieķeršanās tiem, bērnu izauklēšana un neremdināmās ciešanas, kas jāpārdzīvo mātēm! 14 Redzēdama, kā pa vienam tiek mocīts un dedzināts katrs viņas bērns, šī māte neatkāpās no savas dievbijības. 15 Viņa redzēja, kā bērnu miesas sadeg ugunīs, kā roku un kāju pirksti tiek izmētāti pa zemi un kā galvas āda līdz pat zodam pārvēršas par masku. 16 Ak, māte, tu, kas tajā brīdī tiki pārbaudīta ar daudz smagākām ciešanām nekā toreiz dzemdību sāpēs! 17 Tu, vienīgā sieviete, kas dzemdējusi tādu dievbijības pilnību! 18 Tevi nesatricināja pirmdzimtā pēdējais elpas vilciens, nedz arī otrais dēls, kas mokās vērsa savus skatienus uz tevi, nelaimīgo, nedz trešais, izdvašodams savu dzīvību. 19 Tu ne reizi nevaimanāji, kad raudzījies savu dēlu mokās izvalbītajās acīs un nāsīs, kas liecināja par nāves tuvošanos. 20 Redzēdama, kā viena bērna miesas tiek dedzinātas uz otra bērna miesām, kā nocirstās rokas un norautās galvas āda tiek mesta cita uz citas un līķi sakrauti kaudzē cits uz cita, un redzēdama, cik daudz ļaužu šajā vietā noskatās tavu bērnu mocībās, tu nesāki raudāt. 21 Nedz sirēnu, nedz gulbju dziesmas tā nevilina klausītājus kā bērnu balsis, kas mokās sauc māti. 22 Cik briesmīgi un cik daudz bija moku ratu un dedzināšanas rīku, ar kuriem spīdzināto dēlu māte toreiz tika spīdzināta! 23 Bet dievbijīgais prāts, kas viņas sirdi ciešanās padarīja vīrišķīgu, deva spēku tajā brīdī atteikties no mīlestības pret bērniem. 24 Lai gan viņa redzēja visu savu septiņu bērnu bojāeju un daudzās un dažādās spīdzināšanas, viņa to visu pārvarēja, ticībā paļaudamās uz Dievu. 25 Kad viņai gluži kā padomē bija jāizvēlas, par ko atdot savu balsi, un kad viņa redzēja savā dvēselē ietekmīgus padomdevējus – dabu, dzimtu, mīlestību pret bērniem un moku rīkus pret bērniem –, 26 tad, pastāvot divām iespējām balsot vai nu par bērnu nāvi, vai par viņu glābšanu, 27 viņa neizvēlējās balsot par savu septiņu dēlu glābšanu uz īsu laiku, 28 bet, paturējusi atmiņā dievbijīgā Ābrahāma izturību, viņa balsoja kā Ābrahāma meita. 29 Ak, tautas māte, bauslības taisnīgā atriebēja un dievbijības aizstāve, tu savā iekšējā cīņā esi uzvaras balvas ieguvēja. 30 Savā stiprumā tu esi varenāka par vīriešu dzimumu un izturībā vīrišķīgāka par vīriem. 31 Tāpat kā Noas šķirsts, pasaules grēku plūdos nesdams pasauli, spēja izturēt bangas, 32 tā arī tu, kad no visām pusēm virsū šļācās ciešanu bangas un pūta spēcīgi vēji, kā bauslības sargs, turēdamās drosmīgi savu dēlu ciešanās, tu, aizstāvot dievbijību, izturēji visas negaisa brāzmas.
