Vēstījums jūdiem Ēģiptē
1 Jūdi, kas ir Jeruzālemē un Jūdejas zemē, sveic savus brāļus jūdus Ēģiptē un vēl svētīgu mieru. 2 Lai Dievs jūs svētī un piemin savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, kas viņam kalpojuši uzticīgi. 3 Lai Dievs jums visiem sirdī iedveš godbijību pret sevi, tā ka jūs ar stipru sirdi un labprātīgu garu darāt visu, ko viņš pavēl. 4 Lai viņš atver jūsu sirdis savai bauslībai un pavēlēm un dod jums mieru. 5 Lai viņš uzklausa jūsu vajadzības, lai izlīgst ar jums un nepamet jūs briesmu brīdī. 6 Tā mēs allaž lūdzam par jums. 7 Dēmētrija valdīšanas laikā 169. gadā mēs, jūdi, rakstījām jums par lielo postu, kas mūs bija piemeklējis tajā laikā, kad Jāsons kopā ar saviem ļaudīm kā atkritēji pameta svēto zemi un valsti. 8 Viņi aizdedzināja pilsētas vārtus un izlēja nevainīgas asinis. Mēs lūdzām Kungu un tikām uzklausīti. Mēs nesām viņam lejamo upuri un kviešu miltus, aizdedzām gaismekļus un ziedojām upurmaizes. 9 Mudinām jūs svinēt telts iedibināšanas dienu kislēva mēnesī 188. gadā.
Vēstījums Aristobūlam
10 Jūdi Jeruzālemē un visā Jūdejā, kā arī vecajie un Jūda sveic un vēl labklājību kā Aristobūlam, ķēniņa Ptolemaja skolotājam, kas cēlies no svēto priesteru dzimtas, tā arī jūdiem Ēģiptē. 11 Mēs bezgala pateicamies Dievam, ka viņš izglāba mūs no lielām briesmām, kad bijām spiesti nostāties pret ķēniņu, 12 jo Dievs mūsu pretiniekus izraidīja no svētās pilsētas: 13 kad ķēniņš un viņa šķietami neuzvaramais karaspēks ieradās Persīdā, viņus Nanajas templī viltīgi nokāva tempļa priesteri. 14 Antiohs ar saviem draugiem atnāca uz šo templi ar nolūku padarīt dievieti par savu sievu un iegūt sev pūrā milzīgās tempļa bagātības. 15 Tempļa priesteri viņam tās piedāvāja, un, kad viņš kopā ar nedaudziem bija iegājis svētvietā, viņi aizslēdza durvis 16 un no apslēptas atveres jumtā meta uz viņiem akmeņus, gluži kā zibens raida spērienus. Nogalinātos viņi sacirta gabalos un galvas nosvieda pie tiem, kas bija palikuši ārā. 17 Lai slava Dievam, kas bezdievīgos ir tā nodevis. 18 Tā kā mēs gribam kislēva mēneša divdesmit piektajā dienā veikt tempļa šķīstīšanu, mēs uzskatījām par vajadzīgu dot jums skaidru izklāstu, lai arī jūs varētu svinēt telts iedibināšanas un uguns svētkus. Nehemija bija tas, kurš uzcēla templi un altāri un pienesa ziedojumu. 19 Kad mūsu tēvi bija aizvesti uz Persiju, dievbijīgie priesteri toreiz slepus paņēma no altāra uguni un noslēpa to akā, kurā nebija ūdens. Tur uguns bija droši noglabāta, tā ka neviens to vietu nezināja. 20 Pagāja daudzi gadi. Pēc Dieva gribas Persijas ķēniņš lika Nehemijam sūtīt toreizējo priesteru pēcnācējus pēc uguns. Viņi mums darīja zināmu, ka nav atraduši uguni, bet gan daudz ūdens. Viņš pavēlēja tiem pasmelt ūdeni un atnest. 21 Kad upuri bija sanesti, Nehemija pavēlēja apliet ar ūdeni pagales un to, kas bija uz pagalēm. 22 Kad tas bija izdarīts, pēc kāda brīža no mākoņiem parādījās saule, un pēkšņi no krāvuma pacēlās lielas uguns liesmas. Visi brīnījās. 23 Kamēr uguns aprija upuri, priesteri pielūdza Dievu. Lūdza visi – gan priesteri, gan pārējie. Lūgšanu sāka Jonāts, bet pārējie skandēja kopā ar Nehemiju. 24 Viņa lūgšana bija šāda:
Kungs, Kungs Dievs, tu visa Radītājs, tu, kas esi bargs un stiprs, taisnīgs un žēlsirdīgs, tu esi vienīgais patiesais valdnieks, 25 vienīgais labdaris, vienīgais taisnīgais un mūžīgais Kungs, tu esi izglābis Israēlu no visa ļauna, esi izredzējis un svētījis mūsu tēvus, 26 pieņem šo upuri par visu savu Israēla tautu, pasargā un svētī to, kas ir tava daļa. 27 Saved kopā mūs, izkliedētos, atbrīvo tos, kuri spiesti vergot citām tautām, vērs savu skatienu uz pazemotiem un nicinātiem, lai citas tautas zina, ka tu esi mūsu Dievs. 28 Uzliec pārbaudījumus tiem, kas augstprātīgā lepnībā valda pār mums. 29 Ļauj lai tava tauta iesakņojas tavā svētajā vietā, kā Mozus ir teicis.
30 Priesteri dziedāja slavas dziesmas, 31 līdz kamēr upuris bija sadedzis. Pāri palikušo ūdeni Nehemija lika izliet uz lielākiem akmeņiem. 32 Kad tas bija izdarīts, izšāvās liesma, un to aprija uguns no altāra. 33 Šis notikums drīz kļuva plaši zināms. Arī Persijas ķēniņam tika pavēstīts, ka tajā vietā, kur uguns bija noslēpta, aizsūtītie priesteri atraduši ūdeni, bet Nehemija un citi, kas bija līdz ar viņu, upurēšanas laikā ar to bija aizdedzinājuši dedzināmo upuri. 34 Pārbaudījis šo ziņu patiesumu, ķēniņš lika nožogot šo svēto vietu. 35 Tiem, pret kuriem ķēniņš bija labvēlīgs, viņš ņēma un izdalīja daudz vērtīgu dāvanu. 36 Nehemijas līdzbiedri šo ūdeni nosauca par “nefthar”, kas tulkojumā nozīmē “šķīstīšana”. Daudzi to sauc “nefthai”.
Vēstījums jūdiem Ēģiptē
1 Jūdi, kas ir Jeruzālemē un Jūdejas zemē, sveic savus brāļus jūdus Ēģiptē un vēl svētīgu mieru. 2 Lai Dievs jūs svētī un piemin savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, kas viņam kalpojuši uzticīgi. 3 Lai Dievs jums visiem sirdī iedveš godbijību pret sevi, tā ka jūs ar stipru sirdi un labprātīgu garu darāt visu, ko viņš pavēl. 4 Lai viņš atver jūsu sirdis savai bauslībai un pavēlēm un dod jums mieru. 5 Lai viņš uzklausa jūsu vajadzības, lai izlīgst ar jums un nepamet jūs briesmu brīdī. 6 Tā mēs allaž lūdzam par jums. 7 Dēmētrija valdīšanas laikā 169. gadā mēs, jūdi, rakstījām jums par lielo postu, kas mūs bija piemeklējis tajā laikā, kad Jāsons kopā ar saviem ļaudīm kā atkritēji pameta svēto zemi un valsti. 8 Viņi aizdedzināja pilsētas vārtus un izlēja nevainīgas asinis. Mēs lūdzām Kungu un tikām uzklausīti. Mēs nesām viņam lejamo upuri un kviešu miltus, aizdedzām gaismekļus un ziedojām upurmaizes. 9 Mudinām jūs svinēt telts iedibināšanas dienu kislēva mēnesī 188. gadā.
Vēstījums Aristobūlam
10 Jūdi Jeruzālemē un visā Jūdejā, kā arī vecajie un Jūda sveic un vēl labklājību kā Aristobūlam, ķēniņa Ptolemaja skolotājam, kas cēlies no svēto priesteru dzimtas, tā arī jūdiem Ēģiptē. 11 Mēs bezgala pateicamies Dievam, ka viņš izglāba mūs no lielām briesmām, kad bijām spiesti nostāties pret ķēniņu, 12 jo Dievs mūsu pretiniekus izraidīja no svētās pilsētas: 13 kad ķēniņš un viņa šķietami neuzvaramais karaspēks ieradās Persīdā, viņus Nanajas templī viltīgi nokāva tempļa priesteri. 14 Antiohs ar saviem draugiem atnāca uz šo templi ar nolūku padarīt dievieti par savu sievu un iegūt sev pūrā milzīgās tempļa bagātības. 15 Tempļa priesteri viņam tās piedāvāja, un, kad viņš kopā ar nedaudziem bija iegājis svētvietā, viņi aizslēdza durvis 16 un no apslēptas atveres jumtā meta uz viņiem akmeņus, gluži kā zibens raida spērienus. Nogalinātos viņi sacirta gabalos un galvas nosvieda pie tiem, kas bija palikuši ārā. 17 Lai slava Dievam, kas bezdievīgos ir tā nodevis. 18 Tā kā mēs gribam kislēva mēneša divdesmit piektajā dienā veikt tempļa šķīstīšanu, mēs uzskatījām par vajadzīgu dot jums skaidru izklāstu, lai arī jūs varētu svinēt telts iedibināšanas un uguns svētkus. Nehemija bija tas, kurš uzcēla templi un altāri un pienesa ziedojumu. 19 Kad mūsu tēvi bija aizvesti uz Persiju, dievbijīgie priesteri toreiz slepus paņēma no altāra uguni un noslēpa to akā, kurā nebija ūdens. Tur uguns bija droši noglabāta, tā ka neviens to vietu nezināja. 20 Pagāja daudzi gadi. Pēc Dieva gribas Persijas ķēniņš lika Nehemijam sūtīt toreizējo priesteru pēcnācējus pēc uguns. Viņi mums darīja zināmu, ka nav atraduši uguni, bet gan daudz ūdens. Viņš pavēlēja tiem pasmelt ūdeni un atnest. 21 Kad upuri bija sanesti, Nehemija pavēlēja apliet ar ūdeni pagales un to, kas bija uz pagalēm. 22 Kad tas bija izdarīts, pēc kāda brīža no mākoņiem parādījās saule, un pēkšņi no krāvuma pacēlās lielas uguns liesmas. Visi brīnījās. 23 Kamēr uguns aprija upuri, priesteri pielūdza Dievu. Lūdza visi – gan priesteri, gan pārējie. Lūgšanu sāka Jonāts, bet pārējie skandēja kopā ar Nehemiju. 24 Viņa lūgšana bija šāda:
Kungs, Kungs Dievs, tu visa Radītājs, tu, kas esi bargs un stiprs, taisnīgs un žēlsirdīgs, tu esi vienīgais patiesais valdnieks, 25 vienīgais labdaris, vienīgais taisnīgais un mūžīgais Kungs, tu esi izglābis Israēlu no visa ļauna, esi izredzējis un svētījis mūsu tēvus, 26 pieņem šo upuri par visu savu Israēla tautu, pasargā un svētī to, kas ir tava daļa. 27 Saved kopā mūs, izkliedētos, atbrīvo tos, kuri spiesti vergot citām tautām, vērs savu skatienu uz pazemotiem un nicinātiem, lai citas tautas zina, ka tu esi mūsu Dievs. 28 Uzliec pārbaudījumus tiem, kas augstprātīgā lepnībā valda pār mums. 29 Ļauj lai tava tauta iesakņojas tavā svētajā vietā, kā Mozus ir teicis.
30 Priesteri dziedāja slavas dziesmas, 31 līdz kamēr upuris bija sadedzis. Pāri palikušo ūdeni Nehemija lika izliet uz lielākiem akmeņiem. 32 Kad tas bija izdarīts, izšāvās liesma, un to aprija uguns no altāra. 33 Šis notikums drīz kļuva plaši zināms. Arī Persijas ķēniņam tika pavēstīts, ka tajā vietā, kur uguns bija noslēpta, aizsūtītie priesteri atraduši ūdeni, bet Nehemija un citi, kas bija līdz ar viņu, upurēšanas laikā ar to bija aizdedzinājuši dedzināmo upuri. 34 Pārbaudījis šo ziņu patiesumu, ķēniņš lika nožogot šo svēto vietu. 35 Tiem, pret kuriem ķēniņš bija labvēlīgs, viņš ņēma un izdalīja daudz vērtīgu dāvanu. 36 Nehemijas līdzbiedri šo ūdeni nosauca par “nefthar”, kas tulkojumā nozīmē “šķīstīšana”. Daudzi to sauc “nefthai”.
