Sanherība iebrukums
(2Ķēn 18:13–19:34Jes 36:2–22)1 Pēc šā uzticības apliecinājuma nāca Sanherībs, Asīrijas ķēniņš. Viņš ienāca Jūdā un uzslēja nometni pie nocietinātajām pilsētām, domādams tās sagrābt sev. 2 Kad Hizkija redzēja, ka Sanherībs nāk, lai uzbruktu Jeruzālemei, 3 viņš ar saviem augstmaņiem un spēkavīriem nosprieda aizbērt ūdens avotus ārpus pilsētas, un viņi tam piekrita. 4 Sapulcējās daudz ļaužu un aizbēra visus avotus un strautu, kas plūda tur cauri, sacīdami: “Kāpēc lai Asīrijas ķēniņi atnākuši atrastu daudz ūdens?” 5 Viņš sparīgi ķērās klāt un salaboja mūri visur, kur tas bija sagāzts, uzslēja uz tā torņus un ārpusē vēl vienu mūri. Viņš nostiprināja arī Millo Dāvida pilsētā, kā arī darināja daudz ieroču un vairogu. 6 Viņš iecēla tautai kara virsniekus, sapulcināja tos pie sevis pilsētas vārtu laukumā un uzmundrinādams sacīja: 7 “Esiet droši un stipri! Nebaidieties un neiztrūkstieties ne no Asīrijas ķēniņa, ne pulkiem, kas kopā ar viņu, jo ar mums ir kāds, kas lielāks par tiem! 8 Viņiem ir miesīgs spēks, bet mums – Kungs, mūsu Dievs, kas palīdz un karo mūsu karus!” Un ļaudis paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hizkijas vārdiem.
9 Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs, kurš pats ar visu karaspēku karoja pret Lāhīšu, sūtīja savus kalpus uz Jeruzālemi pie Jūdas ķēniņa Hizkijas un visiem Jeruzālemes jūdiem, lai tiem pavēsta: 10 “Tā saka Asīrijas ķēniņš Sanherībs: uz ko jūs cerat aplenktajā Jeruzālemē? 11 Vai Hizkija nav jūs maldinājis, likdams mirt badā un slāpēs un sacīdams: Kungs, mūsu Dievs, glābs mūs no Asīrijas ķēniņa! 12 Vai pats Hizkija neaizvāca augstieņu altārus un nepavēlēja Jūdā un Jeruzālemē, ka jūs drīkstat zemoties un kvēpināt tikai uz viena altāra? 13 Vai tad jūs nezināt, ko es un mans tēvs esam darījuši visu citu zemju ļaudīm? Vai tad citu tautu dievi spēja no manis paglābt savas zemes!? 14 Kurš no visiem manu tēvu iznīdēto tautu dieviem ir spējis glābt no manis savus ļaudis? Kā tad jūsu dievi jūs paglābs no manis!? 15 Neļaujiet Hizkijam sevi maldināt, neticiet viņam, ka viņš jūs nepieviļ! Ja nevienas citas tautas vai valsts dievs nav varējis paglābt savus ļaudis ne no manis, ne no maniem tēviem, tad jūsu dievs ne tik neglābs jūs no manis!”
16 Un viņa kalpi runāja vēl vairāk pret Kungu Dievu un viņa kalpu Hizkiju. 17 Sanherībs bija uzrakstījis vēstuli, lai ņirgātos par Kungu, Israēla Dievu. Viņš teica: “Tāpat kā citu tautu dievi nevienā zemē nav spējuši paglābt savus ļaudis no manis, tā arī Hizkijas Dievs neglābs savus ļaudis no manis!” 18 Tie tā klaigāja jūdu valodā Jeruzālemes iemītniekiem, kas bija uz mūra, lai ļaudis satrauktos un nobītos un tad tie varētu ieņemt pilsētu. 19 Tie runāja par Jeruzālemes Dievu tāpat kā par citu zemju tautu dieviem, kas ir cilvēku roku darināti.
Sanherība sakāve un nāve
(2Ķēn 19:35–37)20 Ķēniņš Hizkija un pravietis Jesaja, Āmoca dēls, lūgdami sauca uz debesīm. 21 Tad Kungs sūtīja eņģeli, un tas nomaitāja visus varonīgos karavīrus, virsniekus un pavēlniekus Asīrijas ķēniņa nometnē, ka viņam ar kaunu bija jāatgriežas savā zemē. Kad viņš iegāja sava dieva namā, paša dēli viņu nogalēja ar zobenu. 22 Tā Kungs paglāba Hizkiju un Jeruzālemes iemītniekus no Asīrijas ķēniņa Sanherība un visiem viņu ienaidniekiem un deva viņiem rimtumu it visur! 23 Tad daudzi pienesa dāvanas Kungam Jeruzālemē un dārglietas Jūdas ķēniņam Hizkijam, un visu tautu vidū viņš kļuva diženāks nekā iepriekš.
Hizkijas slimība
(2Ķēn 20:1–11Jes 38:1–8)24 Tolaik Hizkija bija uz nāvi slims, un viņš lūdzās Kungu, un Kungs viņam atbildēja un deva zīmi, 25 bet Hizkija neatgriezās, jo bija kļuvis lepns. Tāpēc pār viņu, Jūdu un Jeruzālemi nāca dusmu versme. 26 Tad Hizkija, atmetis lepnību, zemojās – gan viņš, gan Jeruzālemes iemītnieki, un Kunga dusmu versme nenāca Hizkijas laikā.
Hizkijas varenība un darbi
(2Ķēn 20:12–21Jes 39:1–8)27 Hizkijas bagātība un gods augtin auga. Viņš cēla mantnīcas sudrabam un zeltam, dārgakmeņiem un balzama smaržām, vairogiem un dažādām jaukām lietām 28 un noliktavas graudu ražai, jaunam vīnam un svaigai eļļai, un novietnes visdažādākajiem lopiem, un laidarus ganāmpulkiem. 29 Viņš cēla sev pilsētas, viņam bija milzums avju un vēršu, jo Dievs viņam deva daudz mantas. 30 Hizkija aizdarīja augšējā Gīhona avota izteku un novadīja to lejā uz Dāvida pilsētas rietumdaļu. Hizkijam veicās viss, ko viņš darīja. 31 Kad pie viņa nāca Bābeles augstmaņu sūtņi vaicāt par zīmi, kas dota viņa zemei, Dievs atstāja viņu vienu, lai pārbaudītu un uzzinātu visu, kas viņam prātā.
32 Pārējie Hizkijas darbi un viņa laipnība – par to Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā ir rakstījis pravietis Jesaja, Āmoca dēls! 33 Hizkija apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida dēlu kapenēs. Viņu ar godu izvadīja visi Jūdas un Jeruzālemes iemītnieki. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Manase.
Sanherība iebrukums
(2Ķēn 18:13–19:34Jes 36:2–22)1 Pēc šā uzticības apliecinājuma nāca Sanherībs, Asīrijas ķēniņš. Viņš ienāca Jūdā un uzslēja nometni pie nocietinātajām pilsētām, domādams tās sagrābt sev. 2 Kad Hizkija redzēja, ka Sanherībs nāk, lai uzbruktu Jeruzālemei, 3 viņš ar saviem augstmaņiem un spēkavīriem nosprieda aizbērt ūdens avotus ārpus pilsētas, un viņi tam piekrita. 4 Sapulcējās daudz ļaužu un aizbēra visus avotus un strautu, kas plūda tur cauri, sacīdami: “Kāpēc lai Asīrijas ķēniņi atnākuši atrastu daudz ūdens?” 5 Viņš sparīgi ķērās klāt un salaboja mūri visur, kur tas bija sagāzts, uzslēja uz tā torņus un ārpusē vēl vienu mūri. Viņš nostiprināja arī Millo Dāvida pilsētā, kā arī darināja daudz ieroču un vairogu. 6 Viņš iecēla tautai kara virsniekus, sapulcināja tos pie sevis pilsētas vārtu laukumā un uzmundrinādams sacīja: 7 “Esiet droši un stipri! Nebaidieties un neiztrūkstieties ne no Asīrijas ķēniņa, ne pulkiem, kas kopā ar viņu, jo ar mums ir kāds, kas lielāks par tiem! 8 Viņiem ir miesīgs spēks, bet mums – Kungs, mūsu Dievs, kas palīdz un karo mūsu karus!” Un ļaudis paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hizkijas vārdiem.
9 Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs, kurš pats ar visu karaspēku karoja pret Lāhīšu, sūtīja savus kalpus uz Jeruzālemi pie Jūdas ķēniņa Hizkijas un visiem Jeruzālemes jūdiem, lai tiem pavēsta: 10 “Tā saka Asīrijas ķēniņš Sanherībs: uz ko jūs cerat aplenktajā Jeruzālemē? 11 Vai Hizkija nav jūs maldinājis, likdams mirt badā un slāpēs un sacīdams: Kungs, mūsu Dievs, glābs mūs no Asīrijas ķēniņa! 12 Vai pats Hizkija neaizvāca augstieņu altārus un nepavēlēja Jūdā un Jeruzālemē, ka jūs drīkstat zemoties un kvēpināt tikai uz viena altāra? 13 Vai tad jūs nezināt, ko es un mans tēvs esam darījuši visu citu zemju ļaudīm? Vai tad citu tautu dievi spēja no manis paglābt savas zemes!? 14 Kurš no visiem manu tēvu iznīdēto tautu dieviem ir spējis glābt no manis savus ļaudis? Kā tad jūsu dievi jūs paglābs no manis!? 15 Neļaujiet Hizkijam sevi maldināt, neticiet viņam, ka viņš jūs nepieviļ! Ja nevienas citas tautas vai valsts dievs nav varējis paglābt savus ļaudis ne no manis, ne no maniem tēviem, tad jūsu dievs ne tik neglābs jūs no manis!”
16 Un viņa kalpi runāja vēl vairāk pret Kungu Dievu un viņa kalpu Hizkiju. 17 Sanherībs bija uzrakstījis vēstuli, lai ņirgātos par Kungu, Israēla Dievu. Viņš teica: “Tāpat kā citu tautu dievi nevienā zemē nav spējuši paglābt savus ļaudis no manis, tā arī Hizkijas Dievs neglābs savus ļaudis no manis!” 18 Tie tā klaigāja jūdu valodā Jeruzālemes iemītniekiem, kas bija uz mūra, lai ļaudis satrauktos un nobītos un tad tie varētu ieņemt pilsētu. 19 Tie runāja par Jeruzālemes Dievu tāpat kā par citu zemju tautu dieviem, kas ir cilvēku roku darināti.
Sanherība sakāve un nāve
(2Ķēn 19:35–37)20 Ķēniņš Hizkija un pravietis Jesaja, Āmoca dēls, lūgdami sauca uz debesīm. 21 Tad Kungs sūtīja eņģeli, un tas nomaitāja visus varonīgos karavīrus, virsniekus un pavēlniekus Asīrijas ķēniņa nometnē, ka viņam ar kaunu bija jāatgriežas savā zemē. Kad viņš iegāja sava dieva namā, paša dēli viņu nogalēja ar zobenu. 22 Tā Kungs paglāba Hizkiju un Jeruzālemes iemītniekus no Asīrijas ķēniņa Sanherība un visiem viņu ienaidniekiem un deva viņiem rimtumu it visur! 23 Tad daudzi pienesa dāvanas Kungam Jeruzālemē un dārglietas Jūdas ķēniņam Hizkijam, un visu tautu vidū viņš kļuva diženāks nekā iepriekš.
Hizkijas slimība
(2Ķēn 20:1–11Jes 38:1–8)24 Tolaik Hizkija bija uz nāvi slims, un viņš lūdzās Kungu, un Kungs viņam atbildēja un deva zīmi, 25 bet Hizkija neatgriezās, jo bija kļuvis lepns. Tāpēc pār viņu, Jūdu un Jeruzālemi nāca dusmu versme. 26 Tad Hizkija, atmetis lepnību, zemojās – gan viņš, gan Jeruzālemes iemītnieki, un Kunga dusmu versme nenāca Hizkijas laikā.
Hizkijas varenība un darbi
(2Ķēn 20:12–21Jes 39:1–8)27 Hizkijas bagātība un gods augtin auga. Viņš cēla mantnīcas sudrabam un zeltam, dārgakmeņiem un balzama smaržām, vairogiem un dažādām jaukām lietām 28 un noliktavas graudu ražai, jaunam vīnam un svaigai eļļai, un novietnes visdažādākajiem lopiem, un laidarus ganāmpulkiem. 29 Viņš cēla sev pilsētas, viņam bija milzums avju un vēršu, jo Dievs viņam deva daudz mantas. 30 Hizkija aizdarīja augšējā Gīhona avota izteku un novadīja to lejā uz Dāvida pilsētas rietumdaļu. Hizkijam veicās viss, ko viņš darīja. 31 Kad pie viņa nāca Bābeles augstmaņu sūtņi vaicāt par zīmi, kas dota viņa zemei, Dievs atstāja viņu vienu, lai pārbaudītu un uzzinātu visu, kas viņam prātā.
32 Pārējie Hizkijas darbi un viņa laipnība – par to Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā ir rakstījis pravietis Jesaja, Āmoca dēls! 33 Hizkija apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja Dāvida dēlu kapenēs. Viņu ar godu izvadīja visi Jūdas un Jeruzālemes iemītnieki. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Manase.
