Ahazjāhu valdīšana
(2Ķēn 8:25–292Ķēn 9:14–16, 2Ķēn 27–29)1 Jeruzālemes iedzīvotāji viņa vietā par ķēniņu iecēla viņa jaunāko dēlu Ahazjāhu, jo pārējos, kas bija vecāki, nokāva sirotāji, kas kopā ar arābiem bija uzbrukuši nometnei. Pēc tam sāka valdīt Ahazjāhu, Jehorāma dēls, Jūdas ķēniņš.
2 Ahazjāhu sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā. Jeruzālemē viņš valdīja vienu gadu, viņa mātes vārds bija Atalja, Omrī meita. 3 Arī viņš staigāja Ahāba nama ceļos, jo viņa māte tam bija padomdevēja pārkāpumos. 4 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā Ahāba nams, jo pēc tēva nāves padomdevēji viņam bija no turienes, un tas viņu iznīcināja, 5 jo viņš sekoja to padomam. Kopā ar Israēla ķēniņu Jehorāmu, Ahāba dēlu, viņš devās uz Rāmot-Gileādu karot ar Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Aramieši Jehorāmu savainoja. 6 Viņš atgriezās Jizreēlā sadziedēt ievainojumus, kurus viņam bija cirtuši Rāmā, kad viņš cīnījās ar Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Tad Jūdas ķēniņš Ahazjāhu, Jehorāma dēls, devās uz Jizreēlu apciemot Jehorāmu, Ahāba dēlu, jo tas bija slims. 7 Dievs pazudināja Ahazjāhu ar to, ka viņš devās pie Jehorāma un kopā ar Jehorāmu izgāja pretī Jehum, Nimšī dēlam, kuru Kungs bija svaidījis Ahāba nama iznīdēšanai. 8 Kad Jehus bija izpildījis spriedumu Ahāba namam, viņš sastapa Jūdas augstmaņus, Ahazjāhu brāļa dēlus, kas kalpoja Ahazjāhu, un viņš tos nokāva. 9 Ahazjāhu, kas slēpās Samarijā, tika uzmeklēts un notverts. Viņu atveda pie Jehus un nonāvēja. Viņu apbedīja, sakot: “Viņš ir Jehošāfāta dēls, kurš no visas sirds meklēja Kungu.” Ahazjāhu namā nebija neviena, kas spētu noturēt valstī varu.
Atalja sagrābj varu
(2Ķēn 11:1–3)10 Kad Atalja, Ahazjāhu māte, redzēja, ka viņas dēls ir miris, viņa cēlās un iznīcināja visu Jūdas nama ķēniņa dzimumu. 11 Bet ķēniņa meita Jehošeba ņēma Joāšu, Ahazjāhu dēlu, un zagšus aiznesa viņu prom no ķēniņa dēliem, kas tika nonāvēti. Viņa to kopā ar zīdītāju ieveda guļamistabā. Tā Jehošeba, ķēniņa Jehorāma meita un priestera Jehojādas sieva, būdama Ahazjāhu māsa, slēpa viņu no Ataljas – tā viņš netika nonāvēts. 12 Viņš bija kopā ar tiem Dieva namā, viņu slēpa sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār zemi.
Ahazjāhu valdīšana
(2Ķēn 8:25–292Ķēn 9:14–16, 2Ķēn 27–29)1 Jeruzālemes iedzīvotāji viņa vietā par ķēniņu iecēla viņa jaunāko dēlu Ahazjāhu, jo pārējos, kas bija vecāki, nokāva sirotāji, kas kopā ar arābiem bija uzbrukuši nometnei. Pēc tam sāka valdīt Ahazjāhu, Jehorāma dēls, Jūdas ķēniņš.
2 Ahazjāhu sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā. Jeruzālemē viņš valdīja vienu gadu, viņa mātes vārds bija Atalja, Omrī meita. 3 Arī viņš staigāja Ahāba nama ceļos, jo viņa māte tam bija padomdevēja pārkāpumos. 4 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā Ahāba nams, jo pēc tēva nāves padomdevēji viņam bija no turienes, un tas viņu iznīcināja, 5 jo viņš sekoja to padomam. Kopā ar Israēla ķēniņu Jehorāmu, Ahāba dēlu, viņš devās uz Rāmot-Gileādu karot ar Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Aramieši Jehorāmu savainoja. 6 Viņš atgriezās Jizreēlā sadziedēt ievainojumus, kurus viņam bija cirtuši Rāmā, kad viņš cīnījās ar Arāmas ķēniņu Hazaēlu. Tad Jūdas ķēniņš Ahazjāhu, Jehorāma dēls, devās uz Jizreēlu apciemot Jehorāmu, Ahāba dēlu, jo tas bija slims. 7 Dievs pazudināja Ahazjāhu ar to, ka viņš devās pie Jehorāma un kopā ar Jehorāmu izgāja pretī Jehum, Nimšī dēlam, kuru Kungs bija svaidījis Ahāba nama iznīdēšanai. 8 Kad Jehus bija izpildījis spriedumu Ahāba namam, viņš sastapa Jūdas augstmaņus, Ahazjāhu brāļa dēlus, kas kalpoja Ahazjāhu, un viņš tos nokāva. 9 Ahazjāhu, kas slēpās Samarijā, tika uzmeklēts un notverts. Viņu atveda pie Jehus un nonāvēja. Viņu apbedīja, sakot: “Viņš ir Jehošāfāta dēls, kurš no visas sirds meklēja Kungu.” Ahazjāhu namā nebija neviena, kas spētu noturēt valstī varu.
Atalja sagrābj varu
(2Ķēn 11:1–3)10 Kad Atalja, Ahazjāhu māte, redzēja, ka viņas dēls ir miris, viņa cēlās un iznīcināja visu Jūdas nama ķēniņa dzimumu. 11 Bet ķēniņa meita Jehošeba ņēma Joāšu, Ahazjāhu dēlu, un zagšus aiznesa viņu prom no ķēniņa dēliem, kas tika nonāvēti. Viņa to kopā ar zīdītāju ieveda guļamistabā. Tā Jehošeba, ķēniņa Jehorāma meita un priestera Jehojādas sieva, būdama Ahazjāhu māsa, slēpa viņu no Ataljas – tā viņš netika nonāvēts. 12 Viņš bija kopā ar tiem Dieva namā, viņu slēpa sešus gadus, kamēr Atalja valdīja pār zemi.
