Sauls pie garu izsaucējas
(5Moz 18:9–14)1 Tajās dienās filistieši pulcējās kara nometnē, lai karotu ar Israēlu, un Ahīšs teica Dāvidam: “Ielāgo, tev ar saviem vīriem jānāk man līdzi uz nometni!” 2 Dāvids sacīja Ahīšam: “Tad tu pārliecināsies, uz ko tavs kalps spējīgs!” Un Ahīšs sacīja Dāvidam: “Tad es tevi iecelšu par savu miesassargu uz mūžu!”
3 Samuēls nomira. Viss Israēls viņu apraudāja un apbedīja viņa pilsētā Rāmā. Bet Sauls bija izdzinis no zemes garu izsaucējus un zintniekus. 4 Sapulcējās filistieši, nāca un uzslēja nometni Šūnēmā, bet Sauls sapulcināja visu Israēlu, un viņi uzslēja nometni Gilboā. 5 Kad Sauls ieraudzīja filistiešu nometni, viņš izbijās un viņa sirds briesmīgi drebēja. 6 Sauls izjautāja Kungu, bet Kungs viņam neatbildēja ne sapņos, ne ar lozēm, ne praviešiem. 7 Tad Sauls teica saviem kalpiem: “Sameklējiet man kādu sievu, kas prot izsaukt mirušo garus, es došos pie viņas un meklēšu atbildi caur viņu.” Viņa kalpi tam teica: “Redzi, Ēn-Dorā ir mirušo garu izsaucēja!” 8 Sauls pārģērbās, lai viņu nepazītu, un naktī kopā ar diviem vīriem atnāca pie tās sievas. Viņš teica: “Jel pareģo man caur mirušo garu un izsauc man to, kuru tev teikšu.” 9 Tā sieva viņam sacīja: “Tu taču zini, ko Sauls ir izdarījis – iztīrījis zemi no garu izsaucējiem un zintniekiem. Kāpēc tu liec lamatas manai dvēselei, lai mani nonāvētu?” 10 Sauls viņai zvērēja pie Kunga, sacīdams: “Dzīvs Kungs! – tev nebūs vainas par šo lietu.” 11 Un sieva prasīja: “Ko man tev izsaukt?” Viņš teica: “Izsauc man Samuēlu!” 12 Kad tā sieva ieraudzīja Samuēlu, viņa skaļi iebrēcās. Tā sieva teica Saulam: “Kāpēc tu mani piekrāpi? Tu esi Sauls!” 13 Un ķēniņš viņai teica: “Nebaidies! Ko tu redzēji?” Sieva atbildēja Saulam: “Es redzēju Dievu kāpjam augšā no zemes!” 14 Viņš tai prasīja: “Kāds viņš izskatās?” Viņa teica: “Vecs vīrs kāpj augšā, ietinies apmetnī.” Tad Sauls saprata, ka tas ir Samuēls, un viņš noliecās ar seju līdz zemei un zemojās.
15 Samuēls prasīja Saulam: “Kāpēc tu mani traucēji un sauci mani?” Sauls atbildēja: “Esmu lielos spaidos – filistieši sākuši pret mani karu, bet Dievs no manis novērsies un neatbild ne caur praviešiem, ne sapņiem. Es tevi saucu, lai uzzinātu, ko man darīt!”
16 Samuēls teica: “Kāpēc tu prasi man, ja Kungs ir novērsies no tevis un kļuvis tev pretinieks? 17 Kungs ir darījis, kā viņš caur mani runājis, – Kungs izrāvis ķēniņvalsti no tavas rokas un atdevis Dāvidam, tavam tuvākajam. 18 Tāpēc ka tu neklausīji Kungu un nepiepildīji viņa dusmu kvēli pret amālēkiešiem, Kungs tev šodien tā darījis. 19 Kopā ar tevi Kungs nodevis filistiešu rokās arī Israēlu – jau rīt tu būsi pie manis kopā ar saviem dēliem! Un arī Israēla karapulku Kungs nodos filistiešu rokās!” 20 Sauls tūliņ pilnā augumā nokrita pie zemes, viņš bija pārbijies no Samuēla vārdiem, turklāt viņam nemaz nebija spēka, jo viņš visu dienu un nakti neko nebija ēdis. 21 Tā sieva pienāca pie Saula. Redzēdama, ka viņš ir galīgi pārbijies, tā sacīja viņam: “Redzi, tava kalpone ir tevi paklausījusi! Es liku savu dzīvību saujā un paklausīju taviem vārdiem, ko tu man sacīji. 22 Tad nu arī tu uzklausi savu kalponi. Es celšu tev priekšā maizes kumosu – ēd, un tev būs spēks doties ceļā.” 23 Viņš to noraidīja, teikdams: “Es neēdīšu!” Bet viņa kalpi un arī tā sieva pierunāja viņu, un viņš tos paklausīja – piecēlās no zemes un apsēdās gultā. 24 Tai sievai mājā bija barots teļš, un viņa to steigšus nokāva. Viņa ņēma miltus, iejauca un izcepa neraudzētas maizes. 25 Viņa to pasniedza Saulam un viņa kalpiem, un tie ēda. Tad viņi cēlās un tajā pašā naktī devās projām.
Sauls pie garu izsaucējas
(5Moz 18:9–14)1 Tajās dienās filistieši pulcējās kara nometnē, lai karotu ar Israēlu, un Ahīšs teica Dāvidam: “Ielāgo, tev ar saviem vīriem jānāk man līdzi uz nometni!” 2 Dāvids sacīja Ahīšam: “Tad tu pārliecināsies, uz ko tavs kalps spējīgs!” Un Ahīšs sacīja Dāvidam: “Tad es tevi iecelšu par savu miesassargu uz mūžu!”
3 Samuēls nomira. Viss Israēls viņu apraudāja un apbedīja viņa pilsētā Rāmā. Bet Sauls bija izdzinis no zemes garu izsaucējus un zintniekus. 4 Sapulcējās filistieši, nāca un uzslēja nometni Šūnēmā, bet Sauls sapulcināja visu Israēlu, un viņi uzslēja nometni Gilboā. 5 Kad Sauls ieraudzīja filistiešu nometni, viņš izbijās un viņa sirds briesmīgi drebēja. 6 Sauls izjautāja Kungu, bet Kungs viņam neatbildēja ne sapņos, ne ar lozēm, ne praviešiem. 7 Tad Sauls teica saviem kalpiem: “Sameklējiet man kādu sievu, kas prot izsaukt mirušo garus, es došos pie viņas un meklēšu atbildi caur viņu.” Viņa kalpi tam teica: “Redzi, Ēn-Dorā ir mirušo garu izsaucēja!” 8 Sauls pārģērbās, lai viņu nepazītu, un naktī kopā ar diviem vīriem atnāca pie tās sievas. Viņš teica: “Jel pareģo man caur mirušo garu un izsauc man to, kuru tev teikšu.” 9 Tā sieva viņam sacīja: “Tu taču zini, ko Sauls ir izdarījis – iztīrījis zemi no garu izsaucējiem un zintniekiem. Kāpēc tu liec lamatas manai dvēselei, lai mani nonāvētu?” 10 Sauls viņai zvērēja pie Kunga, sacīdams: “Dzīvs Kungs! – tev nebūs vainas par šo lietu.” 11 Un sieva prasīja: “Ko man tev izsaukt?” Viņš teica: “Izsauc man Samuēlu!” 12 Kad tā sieva ieraudzīja Samuēlu, viņa skaļi iebrēcās. Tā sieva teica Saulam: “Kāpēc tu mani piekrāpi? Tu esi Sauls!” 13 Un ķēniņš viņai teica: “Nebaidies! Ko tu redzēji?” Sieva atbildēja Saulam: “Es redzēju Dievu kāpjam augšā no zemes!” 14 Viņš tai prasīja: “Kāds viņš izskatās?” Viņa teica: “Vecs vīrs kāpj augšā, ietinies apmetnī.” Tad Sauls saprata, ka tas ir Samuēls, un viņš noliecās ar seju līdz zemei un zemojās.
15 Samuēls prasīja Saulam: “Kāpēc tu mani traucēji un sauci mani?” Sauls atbildēja: “Esmu lielos spaidos – filistieši sākuši pret mani karu, bet Dievs no manis novērsies un neatbild ne caur praviešiem, ne sapņiem. Es tevi saucu, lai uzzinātu, ko man darīt!”
16 Samuēls teica: “Kāpēc tu prasi man, ja Kungs ir novērsies no tevis un kļuvis tev pretinieks? 17 Kungs ir darījis, kā viņš caur mani runājis, – Kungs izrāvis ķēniņvalsti no tavas rokas un atdevis Dāvidam, tavam tuvākajam. 18 Tāpēc ka tu neklausīji Kungu un nepiepildīji viņa dusmu kvēli pret amālēkiešiem, Kungs tev šodien tā darījis. 19 Kopā ar tevi Kungs nodevis filistiešu rokās arī Israēlu – jau rīt tu būsi pie manis kopā ar saviem dēliem! Un arī Israēla karapulku Kungs nodos filistiešu rokās!” 20 Sauls tūliņ pilnā augumā nokrita pie zemes, viņš bija pārbijies no Samuēla vārdiem, turklāt viņam nemaz nebija spēka, jo viņš visu dienu un nakti neko nebija ēdis. 21 Tā sieva pienāca pie Saula. Redzēdama, ka viņš ir galīgi pārbijies, tā sacīja viņam: “Redzi, tava kalpone ir tevi paklausījusi! Es liku savu dzīvību saujā un paklausīju taviem vārdiem, ko tu man sacīji. 22 Tad nu arī tu uzklausi savu kalponi. Es celšu tev priekšā maizes kumosu – ēd, un tev būs spēks doties ceļā.” 23 Viņš to noraidīja, teikdams: “Es neēdīšu!” Bet viņa kalpi un arī tā sieva pierunāja viņu, un viņš tos paklausīja – piecēlās no zemes un apsēdās gultā. 24 Tai sievai mājā bija barots teļš, un viņa to steigšus nokāva. Viņa ņēma miltus, iejauca un izcepa neraudzētas maizes. 25 Viņa to pasniedza Saulam un viņa kalpiem, un tie ēda. Tad viņi cēlās un tajā pašā naktī devās projām.
